Noskaidrots, kur Latvijā visvairāk piegāna ūdeni
Valsts vides dienests (VVD), kas visā Latvijā pārrauga apmēram 1250 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, konstatējis, ka 28 no tām ilgstoši piesārņo vidi. Pērn kopumā vidē novadīti 196,2 miljoni kubikmetru notekūdeņu, no kuriem būtiska daļa – nepietiekami attīrīti. Šobrīd laba ūdens kvalitāte ir tikai apmēram 31% Latvijas upju un ezeru.
Tomēr mēslotāji pamazām tiek saukti pie kārtības. 2019. gadā, kad VVD uzsāka uzraudzību, problemātisko objektu sarakstā bija 58 attīrīšanas iekārtas, bet tagad izdevies šo skaitu samazināt vairāk nekā divtik. No problemātiskajām 28 iekārtām 11 apsaimnieko tikai sadzīves notekūdeņus, septiņas sadzīves un ražošanas notekūdeņus, desmit nepienācīgi attīra ražošanas notekūdeņus.
VVD publicējis karti un sarakstu ar visšmucīgākajām attīrīšanas iekārtām.
Pa trim atrodas Gulbenes novadā (Rankas ciemā, Lizuma pagastā un SIA Dimdiņi), Jelgavas novadā (Glūdas pagasta Nākotnē, Elejā un Līvbērzē), Saldus novadā (Novadniekos, SIA Reneta Rīgas–Liepājas šosejā 101c un Zirņu pagasta Āberos) un Siguldas novadā (Mālpils piensaimnieks, Lēdurgā un Turaidas ciemā).
Pa divām Cēsu novadā (Straupē un Līgatnē), Jēkabpils novadā (Sēlijas un Ošānu ciemā) un Kuldīgas novadā (Gudenieku pagastā un Kuldīgas maizes ceptuvē).
Bauskas novada Iecavas pagasta Zālītē, Olainē, Limbažos, Valmieras novada Brenguļu alus brūzī, Liepājas ostas 27. piestātnē, Dienvidkurzemes novada Kazdangā, Ventspils novada Dokupes ciema centrā, Līvānu novada Sutru ciemā, Balvu pansionātā un Ludzas novada Isnaudes pagasta Kreičos.
Šīs iekārtas piesārņo Abula, Alokstes, Auces, Bērzes, Braslas, Elejas, Ilkstruma, Līgatnes Paksītes, Užavas, Ziemeļsusējas upes, Brūžupīti un Kalnupīti. No Putenu grāvja netīrie ūdeņi ieplūst Zaņas upē, no grāvja Pockules upē, bet no Sanaužu strauta Feimankas upē. Pa Lazdupīti šmuce iepeld Gaujā, pa Isnaudas upi Lielajā Ludzas ezerā. Tāpat no netīriem ūdeņiem nav brīvs Dūņezers Limbažu novadā un Balvu ezers, Mālpils HES un Liepājas Karostas kanāls.
