Krievija turpina biedēt ar kodolkatastrofu: vai Latvijā ir pamats bažām par avāriju Zaporižjas AES?

Meli un Ukrainas bruņoto spēku nepamatota vainošana civilās infrastruktūras u.c. nemilitāru objektu apšaudīšanā no agresorvalsts puses ir regulāri jau kopš 24. februāra.

Ar kārtējo iebiedēšanas video, kurā Ukraina priekšlaicīgi tiek vainota provokācijās, vakardien izcēlies Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas Informācijas departamenta vadītājs, ģenerālis Igors Konašenkovs.

Krievija turpina biedēt ar kodolkatastrofu

Šoreiz agresorvalsts runasvīrs ņēmies apgalvot, ka “Kijiva 19. augustā plāno provokāciju, kura izraisīs lielu rezonansi tieši ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša Ukrainas vizītes laikā.”

“Tās rezultātā Krievijas Federācija tiks vainota tehnogēnajā katastrofā konkrētajā atomelektrostacijā [Zaporižjas AES],” savā video uzrunā apgalvo Konašenkovs.

Pēcāk agresorvalsts Aizsardzības ministrijas runasvīrs iedziļinās tajā, kā Krievija plāno “aizsargāt” staciju no šīs “provokācijas” un min tās okupantu spēka vienības, kurām uzdots “būt gatavībā, lai fiksētu avārijas faktu Zaporižjas AES”.

Jau ziņots, ka Krievijas karaspēks vairākkārt apšaudījis Zaporižjas atomelektrostaciju (AES) un liedzis Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) misijai piekļuvi AES.

Jāpiebilst, ka žurnālisti jau kopš Krievijas iebrukuma sākuma vairākkārt ir pieķēruši Konašenkovu melos un nepatiesas informācijas sniegšanā.

Konašenkovs regulāri, acīmredzami pilda arī Krievijas propagandas izplatītāja funkciju.

AES darbiniekiem pateikts šodien neierasties

Taču bažas šoreiz pastiprina kāda vēsts no Ukrainas drošības struktūrām.

ASV medija “NBC News” žurnālista Džoša Ledermana rīcībā nonāca Ukrainas Militārās izlūkošanas direktorāta pārstāvja Andrija Jusova sniegta informācija, saskaņā ar kuru Krievijas puse saviem Zaporižjas AES darbiniekiem pateikusi rītdien 19. augustā neierasties darbā.

Krievijas puse šādu norādi devusi Krievijas kontrolētās kompānijas “Rosatom” darbiniekiem, kuri šobrīd, okupācijas ietvaros, piesaistīti Zaporižjas AES.

Cik bīstama Latvijai ir kodolkatastrofa okupantu kontrolētajās Ukrainas zemēs?

Jauns.lv vērsās Valsts vides dienestā (VVD) ar lūgumu Radiācijas drošības centra kompetentajiem speciālistiem viest skaidrību jautājumā: cik potenciāli bīstama Latvijai un tās iedzīvotājiem varētu būt kodolkatastrofa Zaporižjas AES?

“Zaporižjas AES radiācijas avārijas gadījumā iespējamais apdraudējums Latvijai ir zems. Vērtējot iespējamos riskus kodolavārijas gadījumā, ņem vērā attālumu, meteoroloģiskos apstākļus, t.sk. vēja virzienu un ātrumu, kā arī notikuma raksturu, radioaktīvo materiālu daudzumu, kas nonāk vidē pēc avārijas, AES reaktora tipu, AES drošības sistēmas – filtrus, smidzināšanas sistēmas,” atsaucoties uz VVD speciālistiem, informēja VVD Sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

VVD arī skaidro, ka starptautiski, attiecībā uz iespējamo apdraudējumu un aizsardzības pasākumiem, ņem vērā AES attālumu līdz valsts robežai.

Aizsardzības pasākumi tiek noteikti četrās drošības zonās ap konkrēto atomelektrostaciju (maksimālie attālumi šīm zonām ir 5 km, 30 km, 100 km un 300 km) – jo tālāk ir AES, jo mazāks iespējamais apdraudējums.

“Zaporižjas AES atrodas vairāk nekā 1000 km attālumā no Latvijas robežas, kas šajā kontekstā ir liels attālums attiecībā pret noteiktajām drošības zonām,” norāda VVD.

Internetā publicētais jāvērtē kritiski

Sekojot Krievijas satraucošajām darbībām ap Zaporižjas AES, sociālajos tīklos parādās arī dažāda veida, tostarp oficiālas prognozes un simulācijas tam, kā izvērstos nelaime AES.

Dienestā arī skaidro, ka sociālajās vietnēs izplatītā informācija jebkurā gadījumā jāvērtē kritiski.

“Atsevišķos gadījumos nav pietiekamas informācijas par modelēto situāciju, kas neļauj spriest par ietekmi uz vidi un cilvēkiem. Pēdējās dienās publicētajos modeļos tiek atspoguļota cēzija-137 (Cs-137) koncentrācija gaisā, kas norādīta nano bekerelos uz kubikmetru (nBq/m3). Tā ir ļoti maza koncentrācija, kas neradītu ietekmi uz cilvēka veselību, un, lai to konstatētu gaisā, būtu jāizmanto speciālas aerosolu monitoringa stacijas,” izklāsta VVD.

Vērtējot attālumu no Zaporižjas AES un meteoroloģiskos apstākļus, pie nelabvēlīga vēja virziena mēreni stipra vēja ātruma 5-10 m/s kodolavārijas gadījumā gaisa masas no avārijas vietas Latviju varētu sasniegt ~40 stundās.

VVD Radiācijas drošības centrs (RDC) arī uzsver, ka nepārtraukti – 24/7 režīmā – seko radiācijas monitoringa datiem un radiācijas drošības situācijai.

“Ja kādā valstī notiktu kodolavārija, tad VVD RDC saņemtu informāciju par notikumu un sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām sniegtu rekomendācijas par nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem,” skaidro dienests.

Radiācijas monitoringa dati par Latviju pieejami VVD mājaslapā.

Eiropas valstu monitoringa dati pieejami šeit.