Jaunie konservatīvie vairs nav jauni. Vēlēšanas gaidot: Konservatīvie
“Tantei Bauskā” jeb “vēlētājam parastajam” Konservatīvo priekšvēlēšanu programmas teksts brīžiem var likties kā neizprotams kalambūrs, jo tajā ir gan matemātiskas formulas, gan pavīd neizprotami termini. Tomēr viņus var piesaistīt atpazīstami cilvēki, kuri atkal tēmē uz Saeimas deputāta krēslu, un pārsvarā programmatiskas nostādnes, kas nesola “pārdabisku leiputriju”.
Atmetot vārdiņu “jaunais”, uz 14. Saeimu startē tie paši vecie labie konservatīvie. Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura savu nosaukumu gada sākumā nomainīja uz vienkārši “Konservatīvie”, vēlēšanās atkal startē ar savu partijas līderi, tieslietu ministru Jāni Bordānu priekšgalā.
Konservatīvo priekšvēsture
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās JKP rezultāti bija uzteicami, un tā parlamentā iekļuva, izmantojot metodi, kuru nu piesavinājušies “Progresīvie”, par savu sarakstu lokomotīvēm izvirzot galvaspilsētas pašvaldībā iekļuvušos vietvaras deputātus.
Šajā Saeimā JKP iekļuva, līderos izvirzot pazīstamos Rīgas domes deputātus – cīnītājus pret korupciju Jāni Bordānu, Jutu Strīķi, Juri Jurašu un citus, kā arī listēs iekļaujot visā valstī pazīstamus kultūras cilvēkus. Šoreiz jau nekas īpaši nav mainījies, vienīgi vairs nav jāķeras pie Rīgas domnieku palīdzības.
Konservatīvie ir salīdzinoši jauna partija, kura tika dibināta pirms 12. Saeimas vēlēšanām 2014. gadā, Rīgas Latviešu biedrības namā. Toreiz tā Jēkaba ielas namā neiekļuva, bet turpmāk gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās startēja ar zināmiem panākumiem, apliecinot, ka tā nav partija-viendienīte un tai ir ambiciozi mērķi.
Arī pats partijas līderis, pēc profesijas advokāts Bordāns nebija pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Viņš jau bija politikā apēdis ne vienu vien pudu sāls.
Jau 1994. gadā viņš, pateicoties “mīkstajam mandātam”, gadu no partijas “Latvijas ceļš” pabija 5. Saeimas deputāta godā. Pēc tam uz vairākiem gadiem no politiskās skatuves nozuda un atkal uzradās šajā gadsimtā. Vispirms kā “Vienotības” sastāvā esošās “Pilsoniskās savienības” biedrs, bet pēc tam pārmetās uz Nacionālo apvienību. Dažus mēnešus pirms JKP dibināšanas, 2013. gada nogalē, “tēvzemieši” gan viņu izmeta no savām rindām. Bordāns darbojās biedrībā “Demokrātiskie patrioti”, un nacionāļi nevarēja paciest, ka viņš dibinot konkurējošo partiju.
Ambiciozie konservatīvo kalambūri
Nu Konservatīvie nostiprinājušies un proponē ambiciozus mērķus. Par to liecina gan Bordāna teiktais, ka “Konservatīvie ir kā pretspars valsts naidīgajiem spēkiem” un ka viņiem izdosies “atjaunot Latvijas iedzīvotāju uzticību godīgai politikai”, gan priekšvēlēšanu programmā ierakstītais, ka “tikai Konservatīvie var panākt taisnīgas energoresursu cenas, drošību un labklājību”.
Ierindas vēlētajam, kurš nav advancēts modernajā terminoloģijā, gan viens otrs teikums šajā programmā var izraisīt mulsumu. Tāpat kā pirms četriem gadiem, arī šoreiz Konservatīvie aizrāvušies ar matemātiskiem vienādojumiem. Ja uz 13. Saeimu viņu formula bija “plāns 3x500” (minimālā alga, ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamais minimums algām un pensijām – 500 eiro mēnesī), tad tagad tas ir “10x10 - 10 gados 10 attīstītāko Eiropas Savienības valstu vidū!”. Tas tā kā būtu saprotams, bet priekšvēlēšanu programmā ir daži teikumi, kuru izpratnei rokās jāņem svešvārdu vārdnīca. Piemēram:
* “10 “vienradži” 10 gados”. Ne jau visi zina, ka biznesa terminoloģijā par “vienradzi” dēvē jaunuzņēmumu, kura tirgus vērtība sasniegusi miljardu ASV dolāru, vai
* “reģionālā līmeņa LNG infrastruktūra 2 gadu laikā”. Kas ir LNG? Ņemot palīgā svešvārdu saīsinājumu skaidrojumus, atklājam, ka LNG ir sašķidrinātā dabasgāze (no angliskā termina LNG - Liquified Natural Gas).
Netīrās veļas mazgāšana
Tagad, kad Bordāns iestājas par Latvijas “atkrieviskošanas” plānu, varētu uzdot jautājumu: bet kādēļ aizmirsta “atangliskošanas” programma? Jā, tas tagad nav stratēģiski svarīgi un nav valsts drošības jautājums. Bet tas tagad ir viens no iemesliem, kāpēc Bordānam var pārmest priekšvēlēšanu populismu, un to arī konkurenti steidz izmantot.
Bet Bordāns nav vienīgais, kuram tagad – priekšvēlēšanu netīrās veļas mazgāšanas laikā - jāsaskaras ar pārmetumiem. Visvairāk laikam ticis bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurim Jurašam, kurš tika vainots valsts noslēpuma izpaušanā un kura lietu tiesu sistēma joprojām šķetina (Augstākā tiesa septembra beigās vērtēs Rīgas apgabaltiesas attaisnojušo spriedumu krimināllietā pret Jurašu). Tagad pret krievu okupantiem Ukrainā karojošais Jurašs dzimtenē dabū vienu pēc otra cirtienu zem jotas vietas. Lūk, tikai pāris virsrakstu, kas pēdējo pāris nedēļu laikā par Jurašu parādījušies vienā no lielajiem dienas laikrakstiem: “Taisnības cīnītājs vai sava labuma rausējs?” un “Taisnības cīnītājs vai izmanīgs noziedznieks?”.
Bez Kaimiņa, bet ar savējiem
Konservatīvo vēlēšanu listēs īpašu pārsteigumu nav – tie paši vecie, jaunie konservatīvie. Viens otrs gaidīja, ka kādā no vēlēšanu apgabaliem varētu parādīties arī kāda sābra seja. Pēc paša izveidotās partijas KPV LV pamešanas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš Saeimā cieši sadarbojās ar Konservatīvajiem, kas lika domāt, ka, iespējams, viņš varētu savu politiķa karjeru turpināt Konservatīvo rindās. Tomēr Kaimiņa vārds 14. Saeimas vēlēšanu sarakstos vairs nav atrodams.
Rīgas saraksta līdere ir izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kurai seko satiksmes ministrs Tālis Linkaitis, Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Jānis Butāns, izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols un Saeimas deputāte Linda Medne. Tālākajās vietās arī ir Saeimas deputātes, kuras labi pazīstamas kultūras cilvēkiem: sestā – dziedātāja Ieva Akuratere, bet septītā – rakstniece Eva Mārtuža. Rīgas sarakstu noslēdz pazīstamu vecāku bērni – trešās Atmodas tribūna Daiņa Īvāna dēls, autortiesību eksperts Jurģis Īvāns un folkloras kopas “Skandinieki” radītāju Daiņa un Helmī Staltu atvase, Rīgas domes deputāts un Līvu fonda vadītājs Dāvis Stalts.
Vidzemē saraksta līderis ir tieslietu ministrs, partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns, viņam sekos pretkorupcijas cīnītājs, bijušais Saeimas deputāts Juris Jurašs. Vēl Vidzemes sarakstā būs Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte Grosa un Saeimas deputāts Normunds Žunna. Piektajā vietā ir pazīstamais kinorežisors Ivars Zviedris (atcerēsimies kaut vai viņa slaveno filmu “Dokumentālists” par Purva Intu). Vidzemes sarakstā ar 22. numuru startē arī viens no trešās Atmodas cilvēkiem – kādreizējais žurnāla “Dārzs un Drava” redaktors, tagad zemnieku saimniecības “Pulkas” īpašnieks Jānis Rukšāns.
Latgales vēlēšanu apgabala līderis ir jaunās paaudzes politiķis – Balvu novada domes deputāts, rakstnieks un tieslietu ministra padomnieks Aldis Bukšs, bet otro vietu ieņem Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns. Latgales sarakstā trešajā vietā ir Rēzeknes novada domes deputāts, Latgales izglītības un kultūras projektu vadītājs, latgaliešu mūzikas grupas “Bez PVN" mūziķis Guntis Rasims, kā arī Latgalē pazīstamais lauksaimnieks, Krāslavas novada domes deputāts Dmitrijs Zalbovičs.
Kurzemē pirmais vēlēšanu sarakstā ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans, bet ar otro numuru sarakstā ir liepājnieks, Saeimas deputāts Uldis Budriķis. Saraksta trešajā vietā - Konservatīvo kanclere Santa Suhaka, kurai sekos Ventspils domes deputāts Bruno Jurševics.
Zemgales vēlēšanu apgabala līderis ir labklājības ministrs Gatis Eglītis un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, sporta nozares aktīvists Sandis Riekstiņš. Viņiem seko Saeimas deputāts Aivars Geidāns, Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Vanags un uzņēmējs Artis Ramutis.
