Sabiedrība
2022. gada 17. augusts, 06:55

"Tur bija vienotības sajūta.” BBC intervē Aleksandru Dubjago – puisi, kurš Uzvaras parkā izritināja Krievijas karogu

Jauns.lv

Viedokļu dažādību izpelnījusies kāda BBC Krievijas redakcijas publikācija, kurā aplūkota šī brīža situācija Latvijā kontekstā ar to, kas notiek Ukrainā un jautājums, vai savu valsti ir gatavi aizsargāt paši latvieši.

Šobrīd BBC Krievijas redakcija bāzējas Rīgā.

Visnotaļ apjomīgā autores Oksanas Antoņenko 15. augusta publikācija sākas ar atziņu, ka Ukrainas kara dēļ Latvija piedzīvo tādu turbulenci, kāda nav pieredzēta kopš barikādēm, 1991. gada.

“NATO sūta tūkstošiem karavīru, Krievijas mediji tiek bloķēti, bet par Krievijas agresijas atbalstīšanu var tikt pie reāla cietumsoda,” teikts publikācijā.

“Viss tas izskatās kā gatavošanās hipotētiskam karam ar Krieviju, un krievvalodīgie (gandrīz 40% no iedzīvotājiem) ir izvēles priekšā: paļauties uz savu pieredzi, kas veidojusies, 30 gadu skatoties Krievijas TV, vai arī ticēt objektīvajai realitātei,” teikts ievada beigās.

Ar ziediem tikai līdz galdiņam – tā šogad Rīgā aizritēja “uzvaras” diena

Iepriekšējos gados 9. maijā Uzvaras parka teritoriju no visām pusēm piepildīja ļaudis, kuri ar ziediem ieradās, lai pieminētu kritušos PSRS ...

gallery icon
176

Intervēti NBS karavīri un tad – Krievijas karoga vicinātājs

Publikācijas ietvaros ir intervēts krievu tautības Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīrs – majors Anatolijs Derjugins.

Majors BBC žurnālistei atklāj, ka ir veltījis 24 savas dzīves gadus armijai un ir gatavs jebkurā brīdī aizstāvēt Latviju no jebkura ienaidnieka – tostarp Krievijas.

Pēcāk intervēti arī citi karavīri, zemessargi, tostarp NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris, pulkvedis Sandris Gaugers, kurš NBS pavadījis 30 gadus un, vadoties pēc savas pieredzes, intervijā uzsver, ka nav šaubu – netrūkst krievu un krievvalodīgo, kuri ir patiesi lojāli valstij.

Publikācijā izklāstīts arī “Saskaņas” politiķa, Saeimas deputāta Borisa Cileviča viedoklis, kurš sevi sauc par krievvalodīgo eiropieti un pauž vilšanos “krievu pasaules” idejā.

Pēcāk visai liela daļa publikācijas ir atvēlēta 19 gadus vecam jaunietim no Rīgas – Aleksandram Dubjago, kā arī viņa mātei.

Dubjago plašāku uzmanību izpelnījās, pateicoties savām aktivitātēm 10. maijā, kad teica uzrunu Uzvaras parkā un demonstrēja Krievijas valsts karogu.

Par šo rīcību viņu aizturēja Valsts policija (VP), bet pēcāk – VP uzsākto kriminālprocesu pārņēma Valsts drošības dienests (VDD).

Tas uzsākts pēc Krimināllikuma 74.1 panta – saistībā ar darbībām 10. maijā, kas vērstas uz Krievijas kara noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu.

Šobrīd Dubjago ir uz brīvām kājām un par viņa izdarībām vēl lems tiesa.

BBC publikācijā atstāstīti 9. maija un 10. maija notikumi Uzvaras parkā, uzsverot “ziedu aizvākšanu ar buldozeru” un to, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) to nosaucis par kļūdu.

Pie "okupekļa" Uzvaras parkā turpina pulcēties arī 10. maijā

gallery icon
35

Tad ļauts runāt pašam Dubjago.

Viņš skaidro, ka nesaredz savā rīcībā neko nepareizu un piebilst: “Tur [Uzvaras parkā] bija neatkārtojama atmosfēra, saprotiet, vienotības sajūta, kuru es Latvijā sen nebiju izjutis.”

Runā arī Dubjago māte Svetlana, sakot, ka 9. maijs viņas ģimenei esot patiesi svētki: “Mans vectēvs pārdzīvoja karu [...] uzskatām, ka šo pieminekli vajag cienīt.”

Jaunietis studējis Krievijā

Saskaņā nesenu Krievijas vēstniecības Latvijā publisku apgalvojumu, Dubjago studē kādā no Krievijas koledžām un bija ieplānojis arī turpmāko izglītošanos turpināt Krievijā.

Krievijas vēstniecība arī solīja sniegt maksimālu palīdzību aizturētajam, taču atzīst, ka viņa Latvijas pilsonības dēļ Krievijas Federācijas iespējas risināt šo jautājumu Latvijā ir visai ierobežotas.

Šis nebūt nav pirmais gadījums no 9. un 10. maija norisēm Uzvaras parkā, kad likumsargu uzmanību ar savu uzvedību ir pievērsusi persona, kurai ir šāda veida saiknes ar Krieviju.

Pirms kāda laika Jauns.lv ziņoja par nu jau bijušo Rīgas Austrumu pamatskolas pedagoģi Viktoriju Kaškarovu, kuru policija tajās dienās arī aizturēja, un kura bija studējusi Pleskavas valsts pedagoģijas universitātē Krievijā.

Lieki piebilst, ka Krievijā šāda vide, īpaši pēdējos gados, čum un mudž no specdienestu pārstāvjiem, kuri aktīvi izmeklē tiem interesējošu valstu pilsoņus ar iemeslu regulāri ceļot ārpus tās.

Par to, ka Krievijas specdienesti sarosījušies ārvalstnieku vervēšanai, izmantojot šādus, kā arī citus – piemēram, uzņēmēju, vēsturiski un militāri memoriālu nodibinājumu pārstāvju aizsegus – savā 2021. gada pārskatā informē arī Valsts drošības dienests.