Vai drīkstu savu mežu cirst, kā ienāk prātā?

Likums mainīts, aizbildinoties ar energokrīzi un nepieciešamību ražot vairāk šķeldas, taču tajā pašā laikā tās ievērojams daudzums tiek eksportēts. Arī klaju vietu, kur mežs ticis izcirsts, ir arvien vairāk, un nereti ir iespaids, ka tās ir pamestas nesakoptas.

Velns kaklu var nolauzt

Aldis no Tukuma raksta: “Nav grūti nepamanīt, ka mežus izcērtam arvien vairāk. Ja vēl Latvijas valsts meži aiz sevis atstāj relatīvi normāli sakoptas cirsmas, nopietni nodarbojas ar mežu atjaunošanu un stādīšanu, tad privātīpašnieku cirsmu vietās nereti paliek tāda nekārtība, ka velns kaklu var nolauzt. Vai tad viņiem nav pienākums to visu sakopt, un kur es varu vērsties, lai ziņotu par šādām nekārtībām?”

Te tomēr jāatzīmē, ka mežs nav tikai un vienīgi zaļais zelts, jo likumā noteikta virkne īpašnieku pienākumu. Pareiza mežu apsaimniekošana prasa visai lielu laiku un arī līdzekļus.

Novērtēšana un pārskati

Likums paredz, ka jebkura jauniegūta meža īpašniekam ir obligāti jāveic pirmreizējā inventarizācija un tās dati jāiesniedz attiecīgā novada Valsts meža dienesta (VMD) mežniecībai. Meža novērtēšana nepavisam nav viegli izpildāms uzdevums, tādēļ to drīkst veikt tikai personas, kuras saņēmušas atbilstošus sertifikātus. Datus par pieejamiem sertificētajiem speciālistiem var atrast VMD mājaslapā.

Speciālists pieaugušā mežā noteiks koku skaitu uz hektāra, arī prognozējamo kokmateriālu daudzumu, bet jaunaudzē vai nepieaugušā mežā kopšanas ciršu perspektīvo veikšanu.
Meža īpašniekam līdz katra gada 1. februārim VMD ir jāiesniedz informācija par tajā veiktu jebkādu mežsaimniecisko darbību – to var izdarīt gan klātienē, gan elektroniskā veidā, izmantojot drošu elektronisko parakstu. Veidlapas ir atrodamas VMD interneta vietnē. Pārskats ir obligāti iesniedzams par šādām darbībām – meža atjaunošana, ieaudzēšana, jaunaudžu kopšana un koku ciršana.

Lai zāģētu, jāsaņem atļauja

Nav tā, ka privātā meža īpašnieks tur drīkst darīt visu, ko vēlas. Jebkurai darbībai, kas saistīta ar ciršanu, jāsaņem ciršanas apliecinājums. To var izdarīt, izmatojot e-pakalpojumu portālā Latvija.lv, klātienē tuvākajā mežniecībā vai tiešsaistē Meža valsts reģistrā. Ja pieteiktā darbība atbildīs visām normatīvo aktu prasībām, tad ar apliecinājumu problēmu nebūs.

Apliecinājums vajadzīgs ne tikai galvenajai cirtei, izzāģējot faktiski visu mežu konkrētajā vietā, bet arī kopšanas, sanitārajai un rekonstruktīvajām cirtēm. Apliecinājums būs nepieciešams arī tad, ja plānots mežā veidot stigas, ainavas vai veikt sugu un biotopu apsaimniekošanas pasākumus. Arī nokaltušu un bīstamo koku bez šāda apliecinājuma likvidēt nedrīkst.

Meža atjaunošana ir obligāta

Liels satraukums ir par nesakoptām cirsmām. Latvijas Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore Aiga Grasmane gan uzskata, ka tie ir tikai atsevišķi un objektīvi gadījumi.

“Šobrīd, pastāvot šķeldas trūkumam, jebkurš meža īpašnieks cenšas koksni izmantot līdz pēdējam zaram, taču ir jāņem vērā arī vairāki būtiski faktori. Ja cirsma atrodas tālu no piebraucamā ceļa, kur šos zarus var iekraut transporta līdzeklī, tad īpašniekam ir rūpīgi jārēķina, vai to nogādāšana līdz konkrētai vietai viņam nenesīs zaudējumus. Neviens normatīvais akts zaru savākšanu cirsmā neuzliek par pienākumu, un, paejot pāris gadiem, šie zari tāpat satrūdēs un pārvērtīsies par jaunajiem kokiem noderīgām barības vielām,” “Likumam un Taisnībai” stāsta Grasmane.

Pēc noteikumiem katrā cirsmā jāatstāj vismaz pieci augoši koki, kuri nākotnē var nodrošināt arī meža dabīgo atjaunošanos.  Visu meža īpašnieku pienākums pēc to izciršanas ir mežaudzes atjaunošana un tās tālāka kopšana. Zīmīgi, ka arī gadījumā, ja kokus izgāž vētra vai sabojā kaitēkļi, tas īpašnieku neatbrīvo no pienākuma šo visu nokopt un atjaunot, tāpat arī atjaunot dzīvnieku sabojātās jaunaudzes.

Iesaka piecu sugu kokus

Arī meža atjaunošanai ir noteiktas prasības, kurās paredzēti gan termiņi, gan kārtība, arī kādu sugu koki ir izmantojami. Mežu atjaunošanā iesaka izmantot tikai piecas galvenās saimnieciski izmantojamās sugas – priedi, egli, bērzu, baltalksni un apsi.

Ko no tām izvēlēties, ir katra īpašnieka paša ziņā, taču parasti tiek ņemti vērā konkrētie augšanas apstākļi. Jāatzīmē, ka mežā stādīšana nav ne viegls, ne arī lēts prieks, jo Latvijas sarežģītā reljefa dēļ parasti tiek izmantots roku darbs.

Vēl jāpiemin, ka mežu īpašniekiem dažādus pienākumus nosaka arī dabas aizsardzības likumu normas – sākot no dabas liegumiem un beidzot ar putnu ligzdošanas vietu īpašu aizsardzību.