Latvieša mikrokosmoss Jelgavas baznīcā, Saules karaļa baroks Gaismas pilī un Dievzemīte Liepājā: izstāžu ceļvedis
Mūsu Gaismas pils piedāvā iegrimt vairāku gadsimtu senā kultūras fenomenā – barokā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmā stāva izstāžu telpas atvēlētas Saules karaļa laikmeta iedvesmotajai baroka telpai. Savukārt latviešu mikrokosmosu – lauku ainavu un Dievzemītes skaistumu piedāvā izjust gan Jelgavā, gan Liepājā un Rīgā.
Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī skatāma Harija Dainas Liepiņa fotoizstāde “Ainava ar namiņu”, kas rāda mūsu viensētu pasauli, bet Liepājas muzejā atklāta mākslinieces Lienes Bernātes personālizstāde “Dievzemītē”, kas veltīta Kurzemītei-Dievzemītei. Latvijas skaistumu varam izjust arī galerijas “Daugavas” Ainavu dramaturģijas II cēlienā. Savukārt Kalnciema kvartāla galerijā skatāma talantīgajam latviešu vitrāžistam, grafiķim un scenogrāfam Ludim Ludvigam Bērziņam veltīta izstāde “Vitrāžas. Retrospekcija”.
* Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema ielā 35, Kalnciema un Melnsila ielu stūrī, Pārdaugavā) līdz 27. augustam skatāma Ludim Ludvigam Bērziņam (1929-2021) veltītā izstāde “Vitrāžas. Retrospekcija”, kurā eksponētas zīmētāja un kompozīciju meistara stikla un svina kompozīcijas no dažādiem radošā darba gadiem.
Vitrāžists, grafiķis un scenogrāfs Ludis Ludvigs Bērziņš 1951. gadā beidza Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas Pedagoģijas nodaļu un 1958. gadā absolvēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu teātra dekorāciju glezniecības specialitātē. Viņš strādāja arī plakātu mākslā un veidoja ilustrācijas un karikatūras. 20. gadsimta sešdesmitajos gados mākslinieks sāka darboties vitrāžas mākslas jomā un veica nozīmīgu ieguldījumu latviešu vitrāžas mākslas attīstībā. Mākslinieks darinājis vairāk nekā 90 vitrāžu darbus dažādu telpu noformējumiem Latvijā, Krievijā, Ukrainā un Uzbekistānā.
Luda Ludviga Bērziņa veidotās vitrāžas rotā daudzas ēkas, piemēram, Anglikāņu baznīcu, kafejnīcu “Pētergailis”, Kultūras ministriju, Saeimas nama Sarkano zāli un Paula Stradiņa klīnisko slimnīcu. Viņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības, Latvijas Nacionālajā mākslas, Rīgas vēstures un kuģniecības un Ķekavas Novadpētniecības muzejos, kā arī privātkolekcijās. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.
* Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmā stāva izstāžu zālē (Mūkusalas ielā) līdz 9. oktobrim skatāma izstāde “B kā baroks”, kas veltīta aizmirstam, bet ārkārtīgi aktuālam kultūras mantojumam – barokam. Periodizācijas, definīciju un reģionālo variāciju neskaidrības baroka vēsturē stimulējušas vēlmi izstādē izprast baroku kā globālu 17.–18. gadsimta kultūras fenomenu, cik vien iespējams atsakoties no robežām, ieraugot aizmirsto, palūkojoties no neierasta rakursa, meklējot kontekstus, ieklausoties alternatīvās, veidojot savu versiju par to, kas ir baroks.
Mūsu zināšanas par baroku vienmēr paliks fragmentāras. Neviens vēl nav atgriezies no baroka laikmeta, lai liecinātu detaļās par to, kā patiešām bijis. Tomēr pateicoties plašai memuāru literatūrai, vēstuļu apritei un citām liecībām, mums ir iespēja saklausīt laikmeta čukstus, uzzināt, kā par Saules karali dēvētais Francijas un Navarras karalis Luijs XIV (1638-1715) veidoja savu ideālā valdnieka tēlu, kāda politiskā horeogrāfija tika īstenota valstiska mēroga notikumos un svētkos, kādu psihosomatisko efektu uz operas apmeklētājiem atstāja kastrātu balsis. Noteikti mēs spējam sadzirdēt baroka laikmeta trauksmes signālus un skumjas pēc drošības – globālie militārie konflikti, reliģiskā neiecietība, sociālā spriedze, ilgstoša pandēmija, māņticība un bailes no racionālā – veido dīvainas, neregulāras formas tiltu starp 17. gadsimtu un mūsdienu globālo sabiedrību.
Izstāde ir mēģinājums konstruēt dialoģiskas attiecības starp Nacionālās bibliotēkas grafikas kolekciju un pieredzes telpām, kurās multimediālo naratīvu par baroku veido jēdzieni – baznīca, absolūtisma valdnieks, galma svētki un karš. Grafikas darbi veido izstādes pamatu, tie ir ietverti plašā kontekstā, vienlaicīgi pašiem kļūstot par laikmeta kontekstu.
Izstāde ir starplaikmetu ābece, kas ļauj salasīt un pieredzēt aizmirstu, bet mūsdienīgu kultūras mantojumu. Tā ir mēģinājums konstruēt dialoģiskas attiecības starp 13 grafikas darbiem un pieredzes telpām, kurās multimediālo naratīvu par baroku veido jēdzieni, kas saistīti ar absolūtisma kultūru, valdnieka kultu, Trīsdesmit gadu karu, teatralitāti, kas caurstrāvo arī baznīcas kultūru, nāvi, kas ir viscaur klātesoša, tāpēc konfrontējoša. Grafikas darbi ir ietverti plašā kontekstā, vienlaicīgi pašiem kļūstot par laikmeta kontekstu. Izstādes scenogrāfiskie, tektoniskie un grafiskie risinājumi veidoti, interpretējot barokam raksturīgos iedarbības līdzekļus – kustību, multimedialitāti, emociju funkcionalitāti, teatralitāti un telpisko neregularitāti.
19. gadsimta mākslas kritiķis Heinrihs Vēlflins krokās un bagātīgajā auduma daudzumā saskatīja baroka kinētisko emocionalitāti. Šo ideju gadsimtu vēlāk par baroka pazīmi izvirzīja arī franču filozofs Žils Delēzs. Delēza - “baroks nemitīgi krokojas” - izstādē tiek atkārtots atkal un atkal, uzturot sajūtu, ka krokošanās ir nemitīga un nepārvarama. Izstādes radošo komandu veido starpdisciplināri pētnieki, kultūrvēsturiskā mantojuma krājumu glabātāji, mākslinieki, izstāžu praktiķi – Deniss Hanovs, Kristīne Liniņa, Dmitrijs Zinovjevs, Zane Zelmene, Tatjana Raičiņeca, Valdis Tēraudkalns, Lolita Fūrmane, Aija Taimiņa, Pauls Daija, Rolands Briedis un Renarts Braufmanis. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.
* Rīgas galerijā “Daugava” (Ausekļa ielā 1, klusajā centrā) līdz 17. septembri skatāma izstāde “Ainavas dramaturģija. II cēliens”. Galerija Jauns.lv informē:
“Dramaturģija ir literatūras veids sarunas formātā. Vai ainavu glezniecība arī nav saruna, mākslinieka saruna ar dabu? Gleznot vajagot tikai to, ko nevar vārdos pateikt vai uzrakstīt, tā ir kā neapstrīdama patiesība. Nevar noliegt, ka ainava rodas mākslinieka un dabas dialogā, kurā māksliniekam ir iespēja paust savu attieksmi, izjūtas, pārdomas, vēstījumu. Ainava var ietvert visplašāko noskaņu un pārdzīvojumu spektru, to zinām no mākslas vēstures.
Māksliniekam arī šodien daba ir iedvesmas avots un ne tikai, daba kā mūžīgais lielums, ir arī sarunas partneris par mūžīgajiem jautājumiem – kas es esmu , kurp eju… Un var būt tikai impresija – gaistoša mirkļa tvērums, un arī tajā būs vēstījums. Izstādes “Ainavas dramaturģija” I cēliens galerijā “Daugava” norisinājās jūlijā, nu sācies “Ainavas dramaturģijas” II cēliens. Ar saviem darbiem tajā piedalās Andris Eglītis, Daiga Krūze, Dace Lielā, Frančeska Kirke, Maija Tabaka un Līga Purmale”.
Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.
* Liepājas muzeja Mazajā izstāžu zālē (Kūrmājas prospektā 16/18) līdz 2. oktobrim skatāma gleznotājas Lienes Bernātes personālizstāde “Dievzemītē”, kurā māksliniece iekļāvusi darbus, kas, ievērojot pandēmijas laika ierobežojumus, radīti laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam. Dažkārt gleznas tapušas, tikai paskatoties no savas istabas loga vai izejot tuvajā apkārtnē, esot netālu no dzīves vietas.
Gleznotāja savos darbos runā par dabas poēziju, par mirkļa skaistumu – krāsu attiecībām starp debesīm, zemi un ūdeni, bet laukumos viņa meklē tonalitāti. Gleznu ciklā ietverti visi gadalaiki – ziema, pavasaris, vasara un rudens, un gleznās izstādes apmeklētāji varēs atpazīt vietas Kurzemē – Lieģus, Līgutus un Liepājas pludmali.
“Kurzeme vēsturiski tiek dēvēta arī par Dievzemīti. Jau pats nosaukums liecina, ka tai ir īpaša aura, ļaužu liela mīlestība pret vietu. Šo vietu redzu un tveru ainaviski, tāpēc izstādes nosaukums arī apzīmē vietu, kur darbi tapuši – mīļvietiņā, mājās, tēvzemē,” tā par izstādes nosaukumu stāsta Liene Bernāte.
Liene Bernāte ir gleznotāja, skolotāja un īstena kurzemniece: dzimusi Priekulē, uzaugusi Lieģos, skolojusies Durbē, Liepājā un Rīgā, atgriezusies dzimtajā pusē – Lieģos, un strādā Grobiņas Mūzikas un mākslas skolā par gleznošanas un zīmēšanas skolotāju, kā arī vada Grobiņas Pieaugušo izglītības centra mākslas studiju. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi augstāko izglītību mākslā – mākslas bakalaura grāds un maģistra grāds glezniecības apakšnozarē.
Kopš 1995. gada Lienes Bernātes darbi ir bijuši pieejami apskatei vairāk nekā 80 izstādēs Liepājā, Kurzemē, Rīgā, citviet Latvijā, kā arī ārpus Latvijas robežām: Dānijā, Beļģijā, Lietuvā, Itālijā, Baltkrievijā un Kanādā. Savukārt kopš 2011. gada Liene Bernāte piedalās radošajos plenēros Liepājā. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.
* Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī līdz 18. septembrim skatāma Harija Dainas Liepiņa fotoizstāde “Ainava ar namiņu”.
Lauku ainavas, it īpaši viensētas ir unikāla Latvijas vērtība. Viensēta kā latvieša telpiskais mikrokosmoss ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Tajā visspilgtāk izpaužas latviskā telpas izjūta, skaistuma un lietderības mijiedarbība, harmonija ar dabas ritmu. Fotosērija “Ainava ar namiņu” ir subjektīvs dokuments ar Latvijas dabas skatu miniatūrām, kurās krāsainos attēlu kvadrātos fotogrāfs centies “iekārtot” iespējami vientuļu namiņu. Fotogrāfijās fiksētas lauku sētu, ciematu un pilsētu nomaļu nelielās celtnes, kas tapušas ar profesionālu projektētāju un būvnieku atbalstu vai arī saskaņā ar senču atziņām par apvidus un “tautas būvju” piemērotību ainavai. Kadros ir dažādas vietas - gan nesen iekoptas, gan pamestas.
Harijs Daina Liepiņš ir fotogrāfs un vizuālais pedagogs. Ar fotogrāfiju sācis nodarboties pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū; strādādams reklāmas jomā viņš ir daudzu ideju, tekstu, notikumu un fotoattēlu autors; fotomākslinieks strādā portreta, ainavas un subjektīvā dokumenta žanrā; kopš 2008. gada darbojas Jelgavas Mākslinieku biedrībā.
Trešdien, 17. augustā, pulksten 18.00 fotomākslinieks viesosies Svētās Trīsvienības baznīcas tornī, lai visiem interesentiem pastāstītu par saviem darbiem. Sīkāk internetā: www.jelgava.lv.
