Liepājnieki ziedo ukraiņiem no visas sirds

“Mēs esam partneri ukraiņiem Dienvidkurzemes novadā, arī Liepājā un Kuldīgā darbojas humānā atbalsta punkti. Cilvēki no pašvaldību piešķirtajām dzīvesvietām pārceļas uz saviem dzīvokļiem, un ir nepieciešams daudz sadzīves lietu,” teic Kristīne Vidzeniece, “Tabitas sirds” vadītāja. Pašvaldība no 14. marta labdarības organizācijai bez maksas piešķīrusi telpas Liepājā, Imantas ielā 7, un Kuldīgā, Stacijas ielā 6.

Atbalsta netrūkst

“Šeit var atnākt, kad ukraiņu ģimene ir iebraukusi Liepājā un paliek dzīvot, tāpat ja kādas mantas pēkšņi pietrūkst, kamēr iedzīvojas un atrod darbu. Iedzīvotāji ziedo arī naudu, ir organizācijas, kuras palīdz, arī Liepājas un Dienvidkurzemes pašvaldības. Ir atbalsts, un varam palīdzēt ar higiēnas lietām, pārtiku, gultas veļu, traukiem,” atklāj Kristīne.

Šobrīd daudzi nes vasaras apģērbu, ir lūgts vēl nenest ziemas drēbes, jo nav vietas, kur izvietot, jau ir prāvi uzkrājumi. “Mēs cenšamies neko daudz neuzkrāt, ir arī izveidoti humānās palīdzības punkti, kur mantas dodam arī  mūsu novada cilvēkiem – Cīravā, Vaiņodē, Aizputē, Dubeņos, Gaviezē. Tur maznodrošinātie un trūcīgie var ierasties pēc palīdzības. Viss šobrīd ir ļoti dārgs, un, ja var vajadzīgo dabūt par brīvu, ir ļoti labi,” priecājas Kristīne.

Itin bieži ienāk labdari, kas vienkārši ziedo naudu, sakot, lai nopērk to, kas nepieciešams. Bijušas arī dāvanu kartes, kas piešķirtas ukraiņu ģimenēm. Cilvēkam, kurš pēc palīdzības ierodas pirmoreiz, iedod pārtiku, higiēnas preces, gultas veļu, virtuves mantas, apģērbu katrs pats sev sameklē.

Ir bijis, ka piezvana seniori un sarunā, ka brīvprātīgie aizbrauks pie viņiem uz mājām pēc mantām. Kopumā gan “Tabitas sirds” braukšanu pakaļ nepraktizē, bet lūdz, lai paši atved. Tomēr, ja ziedotāji ir ļoti cienījamā vecumā un jūtams, ka ir laba griba un sakrājušās jaunas un vēl izmantojamas mantas, kas pašam nav nepieciešamas, tad pieļauj izņēmumu.

Vajadzīgi katli, pannas, tējkannas

“Šie pieci mēneši nebija viegli. Šobrīd Liepājas telpās darbojamies vienu dienu nedēļā – otrdienās, un tas ir koncentrēti, blīvāk un labāk,” vērtē Kristīne.

Pašlaik labdarības organizācija būtu ļoti pateicīga par katliem, pannām, tējkannām, virtuves traukiem un sadzīves tehniku. Bijuši arī Liepājas pašvaldības ukraiņiem piešķirti dzīvokļi, kurus “Tabitas sirds” aprīkoja ar ledusskapjiem, elektriskajām plītīm un gultām. Tagad šis process nedaudz ir piebremzējies.

“Higiēnas preces mēs iepērkam, pārtiku nedaudz samazināsim, bet vajag arī tīrīšanas līdzekļus, gultas veļu, dvieļus. Liepājas uzņēmuma “Trelleborg Whell Systems” darbinieki jau no paša sākuma mums regulāri zvana, apvaicājoties, kas nepieciešams. Kolektīvs ziedo, otru pusi pieliek uzņēmums. Šobrīd ar viņu iniciatīvu tapušas medicīnas aptieciņas, pirmās nepieciešamības komplekti. Viņu atbalsts nav vienreizējs, bet gan regulārs. Nesen uzņēmums dāvināja segas, spilvenus, pārtiku un teica, lai dodam ziņu, ja vēl kas nepieciešams,” liepājniekus slavē Kristīne.

Marina no Vinnicas

Kā brīvprātīgie darbojas arī vairāki ukraiņi, piemēram, Grobiņā pensionārs Valentīns tīra telpas, reizēm sagriež kartona kastes, palīdz nešanas darbos un citur. Arī Liepājā un Kuldīgā vairākas ukrainietes atrod laiku labdarībai.

Liepājā brīvprātīgi palīdz ukrainiete Marina Zabaštanskaja (29) no Vinnicas, pilsētas, kas jūlijā smagi cieta Krievijas barbaru apšaudē. Marina drīz pēc kara sākumā devās bēgļu gaitās uz Poliju un pēc tam uzaicināta doties uz Latviju, Liepāju, ieradusies šeit 1. aprīlī.

“Dzīvojam ar dēliņu drauga dzīvoklī, kurš mūs sirsnīgi uzņēma. Gribējām jau augusta beigās doties mājup, bet Vinnicā notika terorakts, un tagad baidāmies – paliksim šeit uz nenoteiktu laiku,” stāsta jaunā sieviete. Dēls iekārtots bērnudārzā, un mammai ir iespēja nākt šurp un palīdzēt. 

“Ukrainā astoņus gadus strādāju labdarības fondā. Ļoti vēlos atgriezties mājās, atkal apvienoties ar ģimeni, ar vīru. Tur palika visi manējie, aizbraucām tikai es ar dēliņu. Latvijā ir ļoti labi, atsaucīgi un pretimnākoši cilvēki, palīdz, ar ko spēj. Man pretī gribas dot savu sirds siltumu,” izjusti saka Marina.

Algota darba vietā labdarība

Brīvprātīgā Ginta Oleksa “Tabitas sirdī” darbojas no paša sākuma: “Man patīk šis darbs, jo Dieva mīlestība ir došana. Es nestrādāju algotu darbu, bet kopā ar vīru vadu trīs kristīgās draudzes Latvijā – tas arī ir brīvprātīgi.”

Viņa stāsta: “Liepājā cilvēki ziedo ļoti labas mantas un bieži vaicā, kas tieši nepieciešams. Protams, pārsvarā nes apģērbu, bet šobrīd sakām, ka vajag lietas dzīvokļa aprīkošanai, tieši sadzīvei. Arī tagad ir ziedotāji, bet krietni mazāk nekā kara sākumā – cilvēki jau pieraduši pie karadarbības, un viņu iespējas arī nav bezgalīgas. Pirmajās dienās nāca pa 80 cilvēkiem dienā un mēs nevarējām pat ūdeni padzerties.”

Diemžēl gadās, ka atnes netīras, saplēstas vai sapelējušas drēbes, bet tad tās vienkārši izmet atkritumos. Ir cilvēki, kuri izmanto labdarības organizāciju, lai tikai iztīrītu no nevajadzīgā savu dzīvesvietu. Ar to jārēķinās, bet tādu gadījumu nav ļoti daudz, un brīvprātīgās vienmēr atgādina, lai nes tīras, labas mantas.

Svarīgi turēt rūpi

“Tagad gan ukraiņi nāk mazāk, jaunu iebraucēju arī nav tik daudz. Nav arī brīvu dzīvokļu, kur apmesties, sākusies tūrisma sezona, kad iedzīvotāji izīrē mājokļus pat uz diennaktīm. Ļoti daudzi ukraiņi jau atraduši darbu, lielākoties rūpnīcās vai kafejnīcās. Pašā sākumā bija lielākas emocijas – cilvēki nobijušies, ārā ziema, nevar saprast, ko un kā? Daudzi raudāja, kopīgi lūgts Dievs,” atceras Ginta.

Kristīne lēš, ka Liepājā un Dienvidkurzemes novadā šobrīd ir ap 2000 ukraiņu bēgļu, bet šis skaits regulāri mainās. “Mums vēl jāiztur kādu laiciņu – es domāju, ka tik ātri viss nebeigsies. Tāpēc ir svarīgi joprojām turēt rūpi un palīdzēt, ko spējam. Mēs jau sākumā sapratām, ka būs vajadzīga liela izturība ilgākam laikam, nezaudējot spēkus, turpināt palīdzēt!” saka “Tabitas sirds” vadītāja.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Mūsējie" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""