Ieskats krimināltiesībās: ko nozīmē vienošanās ar prokuroru un kā tā notiek

No vienas puses, tādā veidā tiek ietaupīti valsts līdzekļi, bet, no otras puses, nereti šādas vienošanās rezultātā saņemtie sodi liek domāt, ka vispārējas izskatīšanas kārtībā tie varētu būt arī bargāki.

Atpērkas pēc naida uzbrukuma

Plašu rezonansi izraisīja prokurores lēmums par vienošanos situācijā, kas nepārprotami liecināja par naida noziegumu. 20. maijā Āgenskalnā, Eduarda Smiļģa ielā, pēc gājiena par atbrīvošanos no padomju mantojuma kāds garāmbraucējs izlēca no auto un ar kliedzieniem par “fašistu lupatu” piekāva jaunieti ar Ukrainas karogu. Agresors turklāt bija uzvilcis braukšanai ar motociklu paredzētu cimdu, kas apdarināts ar plastmasu.

Varmāku – Valēriju Lazarevu – policija drīz aizturēja, kaut arī automašīnai bija nomainītas numura zīmes un viņš pats slēpās dzīvesvietas bēniņos aiz skursteņa. Ir aizdomas, ka viņam palīdzējusi dzīvesbiedre, Valsts policijas darbiniece, kura uzbrukuma laikā atradās auto. Viņa uz izmeklēšanas laiku atstādināta no darba.

Lazarevs tika cauri, par sodu vienojoties ar prokurori Ivetu Rudzīti – 200 stundām piespiedu darba. Viņš arī samaksājis cietušajam 6034 eiro lielu kompensāciju.

Prokuratūra kā argumentus min, ka uzbrucējs esot atvainojies, samaksājis pieprasīto sāpju naudu un viņa rīcībā neesot saskatāmi vainu pastiprinoši apstākļi. Šo lēmumu gan noprotestējis cietušā advokāts Egons Rusanovs, kurš saskata nodarījumā Krimināllikuma 48. panta 1. daļas 14. punktu – “noziedzīgs nodarījums izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ”.

Kā notiek vienošanās

Jāatzīmē, ka pēc šīs likuma normas ieviešanas 2004. gada 1. martā sākotnēji iespēju vienoties visas puses izmantoja visai piesardzīgi un pirmajos gados tādu lietu bija tikai 5% no kopējā skaita.

Tomēr pakāpeniski šādu lietu skaits ir pieaudzis, un jau 2020. gada “Ziņojumā par prokuratūras paveikto” redzams, ka šādu vienošanos īpatsvars pieaudzis līdz 23 procentiem. Skaita ziņā pēdējo gadu laikā tas izskatās šādi: 2019. gadā – 1415; 2020. gadā – 1630; 2021. gadā – 1586, un šogad ir jau vairāk nekā 660 vienošanos.

Lai apsūdzētā vienošanās ar prokuroru varētu notikt, ir visai daudz izpildāmu priekšnosacījumu. Kriminālprocesa likuma 433. panta 1. punktā ir noteikts, ka prokurors “pēc savas paša, apsūdzētā vai viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, ja ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai, radītā kaitējuma novērtējumam un vienošanās procesa piemērošanai”.

Ja lieta atbilst šiem kritērijiem un ir visu pušu piekrišana, tad prokurors sagatavo vienošanās projektu un uzsāk pārrunas par vienošanās elementiem, kuri ir – noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija, radītā kaitējuma novērtējums, kā arī soda veids un mērs, kuru prokurors paredzējis lūgt tiesu piespriest.

Kriminālprocesa likuma 539. pants gan paredz, ka tiesnesim pirms lietas izskatīšanas ir jāpārbauda, vai vienošanās ir noslēgta pareizi un nav pārkāptas kādas Krimināllikuma normas.

Likumā teikts: “Tiesnesis vērtē noslēgtajā vienošanās paredzēto soda veidu tikai gadījumā, ja konstatē, ka izraudzītais soda veids nav samērīgs ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu. Konstatējot pārkāpumu, tiesnesis var pieņemt lēmumu un nosūtīt lietu prokuroram pārkāpumu novēršanai. Ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka pirmstiesas procesā vienošanās nav noslēgta likumā noteiktajā kārtībā vai pieļauts Krimināllikuma normu pārkāpums, tiesnesis var pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā. Lēmums nav pārsūdzams.”

Faktiski šāda vienošanās, ko parakstījušas lietā iesaistītās puses, nozīmē, ka visi ir piekrituši, nepastāv nekāds strīds un visi ir vienisprātis ar sprieduma nosacījumiem.

Pirmie gadījumi

Interesanti, ka šādas vienošanās var noslēgt teju vai jebkāda nozieguma gadījumā. Rezultātā pie tām tiek gan dzērājšoferi, gan liela apjoma finanšu noziegumos iesaistītie, gan pat pedofili.

Ir gan izņēmums – ja vienā kriminālprocesā ir vairāki apsūdzētie un visiem nevar piemērot vienošanos, tad tādas iespējas nebūs nevienam.

Viens no pirmajiem gadījumiem, kad noslēgta vienošanās, notika 2004. gadā saistībā ar 295 000 latu vērtu nakts redzamības ierīču iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām. NBS virsnieks Māris Kļečevskis tika cauri ar naudas sodu piecu minimālo algu apmērā un nosacītu sodu uz četriem gadiem, uzņēmējs Eduards Heimanis saņēma divu gadu nosacītu cietumsodu.

2008. gadā par četru mazgadīgu meiteņu pavešanu netiklībā apsūdzētais Elejā saimniekojušais franču siera meistars, astoņdesmit gadus vecais Lisjēns Eribērs atzina savu vainu un izspruka no lietas bez reāla cietumsoda, samaksājot kompensācijas cietušo ģimenēm.

2015. gadā vairākos kriminālprocesos iesaistītais uzņēmējs Māris Martinsons vienošanās rezultātā esot piekritis samaksāt 20 000 eiro lielu naudas sodu par kādā no viņa īpašumiem atrastām dažām patronām. Formāli šāds fakts varēja izvērsties kriminālprocesā par nelikumīgu munīcijas glabāšanu.

Nodokļi, kukulis, kontrabanda

2016. gadā noslēgta vienošanās vienā no skaļākajiem procesiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas – apsūdzībā apgalvots, ka septiņas ar restorānu ķēdi “Gan Bei” saistītas personas, no kurām pieci bija grāmatveži, nodarījušas valsts budžetam zaudējumus 957 000 eiro apmērā. Vislielāko sodu – četrus gadus nosacīti – saņēma uzņēmuma līdzīpašnieks Oļegs Arups, bet naudas sodu kopējais apjoms sasniedza aptuveni 350 000 eiro.

Tajā pašā gadā vienošanās ar 11 000 eiro lielu sodu beidzās bijušajai tiesnesei Ivetai Bērziņai, kura tika apsūdzēta par kukuļņemšanu un 45 tūkstošus eiro liela kukuļa piesavināšanos uzņēmēja Gulama Gulami lietā. Toreiz pat ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers publiski izteicās, ka viņam “kā parastam pilsonim šķiet, ka šāds sods ir par mīkstu”.

2018. gada novembrī par pusotra gada nosacītu sodu un 91 000 eiro materiālās kompensācijas atmaksu valsts budžetam vienojās kāds kontrabandists, kuru pieķēra pārvadājam 28 ekskluzīvus un dārgus pulksteņus, kuru kopējā vērtība bija vairāk nekā 524 000 eiro. 

Korumpanti palika brīvībā

2020. gada aprīlī vienošanos ar prokuroru par vainas atzīšanu noslēdza astoņi apsūdzētie Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā. Interesanti, ka lietu tiesā pēc būtības sāka izskatīt jau 2013. gadā un tad visi astoņi apsūdzētie savu vainu kategoriski noliedza. Vienošanās rezultātā neviens no apsūdzētajiem nesaņēma reālu brīvības atņemšanu, tikai nosacītus sodus, naudas sodus un daļēju vai pilnīgu mantas konfiskāciju.

Prokurors Māris Leja toreiz skaidroja, ka lietā ir visai daudz arestēto naudas līdzekļu un noziegumiem ir mantisks raksturs. Nosacīta brīvības atņemšana prasīta arī tāpēc, ka no nozieguma izdarīšanas brīža pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi.

Lietā bija vairākas epizodes, kad notika krāpšanās, mākslīgi sadārdzinot dažādiem konkursiem iesniegtās darbu tāmes, un slimnīca kopā ar Bērnu slimnīcas fondu pieteica aptuveni 130 000 eiro kompensācijas piedziņas prasību. Bija arī aizdomas, ka daļa naudas pārskaitīta Tautas partijai, taču to pierādīt neizdevās.

Muitnieku lieta

Šā gada janvārī ar prokuroru izdevās vienoties četriem apsūdzētajiem skandalozajā Terehovas muitas kontroles punkta lietā, kur kopumā aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turamo.

Vienošanās noslēgta ar muitniekiem, kuru vaina bija relatīvi maza, pierādīto saņemto kukuļu summa neliela, un savu lomu nospēlēja arī vaļsirdīga atzīšanās un palīdzības sniegšana izmeklēšanas laikā. Trīs no viņiem saņēma nosacītus sodus, taču vienam muitniekam, pat neraugoties uz vienošanos, ieslodzījumā būs jāpavada divi gadi. Savukārt trīs no viņiem dažādos apmēros konfiscēta arī manta.

Nesen, 4. jūlijā, Rīgas Vidzemes tiesa apstiprināja prokuratūras vienošanos ar pensionāru, kurš interneta komentārā bija novēlējis Krievijas armijai veiksmi ukraiņu iznīcināšanā. Viņš vainu atzina un tika pie brīvības atņemšanas uz trim mēnešiem un vienu dienu, soda izpildi nosacīti atliekot uz pusgadu.

Pērn noslēgtas 1586 apsūdzēto vienošanās ar prokuroru

2008. gadā par četru mazgadīgu meiteņu pavešanu netiklībā apsūdzētais Elejā saimniekojušais franču siera meistars, astoņdesmit gadus vecais Lisjēns Eribērs atzina vainu un izvairījās no reāla cietumsoda, samaksājot kompensācijas.

Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā apsūdzētie Mihails Kreicers (pa kreisi), Aleksandrs Kreicers, bijušais slimnīcas valdes loceklis, Iepirkumu komisijas vadītājs Arnis Kramzaks, Sergejs Kravcovs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta inspektors Juris Šmits un Georgijs Pimenovs tiesas priekšā. No cietumsoda viņus paglāba vienošanās ar prokuroru.