Rīga un ES reģionu komiteja vienojas veicināt pilsētās ilgtspējīgu mobilitāti
Šodien, 13. Maijā, viesnīcā „Radisson Blu” Latvija Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un ES budžeta komisijas (COTER) komisijas un Itālijas Lombardijas reģiona padomes priekšsēdētājs Rafaele Kataneo atklāja konferenci „Integrētie risinājumi mobilitātei un pilsētvides attīstībai funkcionālo pilsētu teritorijās”. Konference veltīta stratēģijām un instrumentiem, kuru mērķis ir uzlabot mobilitāti pilsētās un apkārtējos lauku apvidos.
"Katrai Eiropas pilsētai ir savi izaicinājumi un iespējas, bet mēs visi strādājam pie tā, lai uzlabotu mūsu transporta sakarus, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas. Tā ir daļa no mūsu lielā izaicinājuma - veicināt izaugsmi un konkurētspēju mūsu pilsētās, vienlaikus nodrošinot sociālo integrāciju un kohēziju, " ar šiem vārdiem Rīgas mērs Nils Ušakovs sveica ES vietējo un reģionālos pārstāvjus no Eiropas Reģionu komitejas, ES politiskās asamblejas vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjus, kuri šodien ir sapulcējušies Rīgā.
Konference, kuru rīko Rīgas dome un Eiropas Savienības Reģionu komiteja, notiek Eiropas Savienības Reģionu Komitejas Teritoriālās kohēzijas politikas un COTER izbraukuma sēdes laikā. Šī sēde ir viens no būtiskākajiem pasākumiem Latvijā Eiropas prezidentūras ietvaros, kas skar tieši pašvaldību darbu.
ES budžeta komisijas (COTER) komisijas un Itālijas Lombardijas reģiona padomes priekšsēdētājs Rafaele Kataneo (Raffaele Cattaneo) pateicās par iespēju iepazīt Rīgas sabiedriskā transporta un ūdenssaimniecības objektu labās prakses un uzsvēra, cik ļoti nepieciešams ir veidot ilgtspējīgu pilsētvides politiku: "Mūsu pilsētās mēs arvien biežāk saskaramies ar problēmām, ko rada transports un satiksme. ES sastrēgumi visbiežāk ir teritorijās ap lielajām pilsētām un izmaksā gandrīz EUR 110 miljardu, kas ir aptuveni 1% no ES IKP, vai 220 eiro par katru ES pilsoni, katru gadu. Viens no katriem trim ceļu satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu, notiek pilsētās un aptuveni 40% CO2 emisiju un 70% citu gaisa piesārņojumu rada tieši pilsētu satiksme". Lai risinātu šo situāciju pilsētām ir jāizstrādā ilgtermiņa stratēģijas inovatīviem un integrētiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, saskaņā ar noteiktajām prasībām, lai varētu iegūt ES finansējumu šajā jomā.
„Kā COTER komisijas konferences tēmu Rīgas dome izvēlējās patlaban tik aktuālo jautājumu par pilsētu un to funkcionālo zonu mijiedarbību, šoreiz akcentējot uzmanību tieši uz integrētiem mobilitātes un transporta jautājumiem. Pilsētu un lauku teritoriju sadarbība ir vienlīdz svarīga abām pusēm – gan pilsētām, gan lauku apvidiem. Tāpat arī visu Eiropas Savienības dalībvalstu attīstība, patiesa kohēzija ir vienlīdz svarīga visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Taču centienos pēc kohēzijas politikas mērķu sasniegšanas nedrīkst aizmirst vietējo un reģionālo pašvaldību lomu. Tikai tad, ja katrs Eiropas Savienības pilsonis sapratīs un sajutīs personīgi šīs politikas rezultātus, tā kļūs par patiesu Eiropas pilsoņu politiku. Tas mums nodrošinās virzību uz stipru un vienotu Eiropas Savienību,” uzsvēra Rīgas domes deputāts un COTER komisijas priekšsēdētājs Dainis Turlais.
Runājot par Rīgu, satiksmes infrastruktūra ir viens no galvenajiem pilsētas dzīvotspēju un konkurētspēju ietekmējošiem pilsētas telpiskās struktūras elementiem. Izstrādājot pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tieši satiksmes infrastruktūras plānošana izsauca vislielākās diskusijas ekspertu un iedzīvotāju vidū, bieži vien piedāvājot radikāli pretējus nākotnes konceptus. Nākotnes transporta infrastruktūras pamatu veido divi izteikti pilsētas loki, kā arī radiālie savienojumi. Pilsētas centrālajā daļā izstrādātas zonas, kurās pilsēta plāno palielināt gājēju un nemotorizēto transportlīdzekļu prioritāti. Tā kā pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajiem automobiļiem, lielākais izaicinājums ir samazināt vieglo automobiļu priekšrocības pilsētas satiksmē. Autotransporta intensitātes samazināšana kodolā ir nepieciešama arī gaisa un trokšņa piesārņojuma samazināšanai. Mobilitātes princips pilsētas kodolā paredz to, ka pilsētas kodola robežās pārvietoties ar kājām vai kombinēt gājēju pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, vai braukt ar velosipēdu ir ievērojami ātrāk un ērtāk, nekā pārvietoties ar privāto autotransportu.
Lai pilsētvidē nodrošinātu humānu transporta infrastruktūru tranzītkravu plūsmai, tai skaitā Rīgas brīvostas tranzītkravu plūsmai, plānojot tranzītkravu nokļūšanu ostā vai citur, svarīgi ir apzināties Rīgas apvedceļa un pilsētas loka piedāvātās priekšrocības, kā arī jāizmanto daudzveidīgi prettrokšņa risinājumi.
Konferencē piedalījās pārstāvji no Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, Rīgas domes, Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta, POLIS tīkla (Eiropas pilsētu un reģionu tīkls, kas izstrādā risinājumus ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanai pilsētās), Eiropas Parlamenta amatpersonas un attiecīgo nozaru speciālisti.
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
Regīna Zommere / Publicitātes foto
