FOTO: Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā stacionēts 21 Ukrainas karā smagi cietis cilvēks

Apzinoties, ka cietušie būs ceļā no Ukrainas pavadījuši 18 stundas un būs jānodrošina raita pirmreizējā apskate, slimnīcas personāls iepriekš bija sagatavojies uzņemt cietušos.

"Slimnīcas ārstiem bija iespēja kādu laiku pirms [pārvešanas] iepazīties ar pacientiem Ukrainā veikto ārstēšanas un medicīnisko manipulāciju datiem. Lai gan tie nesniedza pilnu priekšstatu par ievainoto un sakropļoto cilvēku veselības stāvokli un viņu veselības problēmām, šie dati bija noderīgi, lai saplānotu un sagatavotos šo pacientu uzņemšanai," skaidroja Višņakovs.

Viņš informēja, ka divi cietušie uzreiz tika pārvesti uz citām slimnīcām - viens uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu un otrs uz Nacionālo rehabilitācijas centru "Vaivari".

Savukārt pārējie cietušie četru stundu laikā tika ievietoti dažādās RAKUS nodaļās, balstoties uz cietušo vajadzībām. Pacient pēc iespējas izvietoti kopīgās palātās, lai nodrošinātu atbalstu un iespēju sarunāties ar līdzcilvēku, kas arī piedzīvojis līdzīgas traumas.

Pacientiem, kas guvuši smagus galvaskausa, kakla, ekstremitāšu un mugurkaula savainojumus, tuvākajā laikā RAKUS tiks veiktas rekonstruktīvās ķirurģijas, mikroķirurģijas un neiroķirurģijas operācijas. Tāpat tiem pacientiem, kuriem iepriekš veiktas roku vai kāju amputācijas, tiks izgatavotas un pielāgotas protēzes.

RAKUS Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis skaidro, ka pacienti atšķiras no ikdienā slimnīcā uzņemtiem pacientiem, kuriem ir sadzīves traumas. Karā cietušo pacientu traumas esot komplicētākas, ir nepieciešamas rekonstruktīvās ķirurģijas operācijas, protēzes, kā arī kaulu transplantācija.

Pārsvarā ievestie pacienti, kā skaidroja Vikmanis, ir jauni cilvēki ar traumām, kas gūtas no šāvieniem vai sprādzieniem.

Ārstu bailes, kuras izcēla Vikmanis, ir iespējamas infekcijas, kā arī esot redzams, ka dažiem pacientiem ir nedzīstošas brūces.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atgādināja, ka Latvijā apmēram 8000 Ukrainas civiliedzīvotāju jau ir sniegts medicīniskais atbalsts.

Pavļuts izcēla, ka ir ilgi runāts par gatavību atbalstīt Ukrainā ievainotos cilvēkus, bet līdz šim esot sanācis ārstēt tikai dažus. Latvija, kā apgalvoja ministrs, ir spējīga uzņemt vairākus simtus Ukrainā cietušos un esot laiks izmantot šīs iespējas.

Situācija mainījusies, jo, kā izcēla Pavļuts, izšķirošu lomu nospēlēja pareizu partneru atrašana nevalstiskajā sektorā. Sadarbībā ar labdarības organizāciju "M-Help.com" Veselības ministrija nodrošināja īpašu autobusu, kas vienā pārvešanas reizē var transportēt 21 ievainoto.

Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko atgādināja, ka Ukrainai jau ir pieredze sadarbībā ar Nacionālo rehabilitācijas centru "Vaivari", kas 2014.gadā sniedza palīdzību un rehabilitēja vairākus Ukrainas iedzīvotājus.

Miščenko uzsvēra, ka Latvija ir Eiropas Savienības dzinējs, kas var parādīt piemēru, kā ir nepieciešams sniegt atbalstu Ukrainai.

Nacionālās rehabilitācijas centra "Vaivari" valdes priekšsēdētāja Anda Nulle norādīja, ka centrs ir gatavs palīdzēt rehabilitācijas procesā, ieskaitot protēžu uzlikšanu un apmācību staigāt ar protēzēm.

Labdarības organizācija "M-Help.com" direktors Arvis Rekets skaidroja, ka organizācija sākotnēji sniedza palīdzību nodrošināt ekipējumu slimnīcām Ukrainā, tomēr šobrīd organizācija arī palīdzēs nodrošināt regulārus autobusa reisus Ukrainas karā cietušajiem.