Ekskluzīva intervija ar Svetlanu Tihanovsku: atomieroču izvietošana Baltkrievijā var novest pie katastrofas

Svetlana Tihanovska intervijā jauns.lv - par galvenajām Lukašenko kļūdām, par to, kāpēc ASV vēstniecība atstāja Minsku, kā arī par Sofju Sapegu un garantijām Lukašenko viņa pilnvaru pārtraukšanas gadījumā.

Kādi galvenie ilgtermiņa faktori noteica 2020. gada revolūcijas uzliesmojumu?

Brīvības trūkums, sistemātiski cilvektiesību pārkāpumi, faktiska vēlēšanu neesamība ilgus gadus, necieņa pret cilvēkiem, dzīves apstākļu pasliktināšanās - tāpēc ka valsti vadīja, maigi izsakoties, neefektīvi. Cilvēki bija neapmierināti.

To visu saasināja COVID-19 aizsākšanās, kad Lukašenko piedāvāja ārstēties ar hokeju, traktoru, pirti un šņabi, aizskāra mirušos un faktiski aizliedza pretpandēmijas pasākumus. Bet cilvēki paši palīdzēja medicīnas darbiniekiem, šuva aizsardzības tērpus, izgatavoja maskas, apgādāja ar ēdamo un ar visu, ko vien iespējams.

Solidaritātes vilnis bija milzīgs. Komunikācija norisinājās ar salīdzinoši jaunā un nesaprotamā kanāla Telegram starpniecību - ko bez tam vara nekādi nevarēja kontrolēt. Parādījās blogeri, kuri sāka komunicēt ar cilvēkiem, ļāva viņiem izteikties - tā bija iespēja, kas cilvēkiem jau sen nebija pieejama. Viens no šiem blogeriem - mans vīrs Sergejs Tihanovskis.

Kā jūs pirmoreiz nopietni pievērsāties politikai?

Pastarpināti, ar Sergeja starpniecību - kad viņš sāka runāt par politiku. Pirmoreiz viņu arestēja un ierobežoja viņa brīvību uz 15 diennaktīm 2020. gada priekšvakarā. Tomēr tad pat iedomāties nevarēju, ka politika kļūs par mūsu un manas dzīves nozīmīgu daļu.

Vai lielo mītiņu trigeris bija Viktora Babarikas, kuram bija pārsteidzoši reitingi, arests? Kādi citi svarīgi notikumi noteica to, ka 2020. gada vasara Baltkrievijā izrādījās trauksmaina?

Es neteiktu, ka trigeris būtu viens. Cilvēkus iespaidoja gan Tihanovska arests, gan Babariko un Statkeviča, gan daudzu citu aresti. Katram baltkrievam bija savs varonis - kandidāts, un līdz ar to savs trigeris. Un kad viss savācās vienkopus - tas arī raisīja milzīgu vilni.

Un jūs pēkšņi kļūstat par prezidenta amata kandidāti.

Grūti pateikt, kurā brīdī es apzinājos, ka esmu kļuvusi par pretendenti. Droši vien, kad mēs kopā ar Mašu Kolesņikovu un Veroniku Cepkalo braukājām pa valsti, lai uzstātos mītiņos. Atceros mītiņu Bangaloras laukumā - tur sapulcējās 70 tūkstoši cilvēku! Izjutu milzīgu atbalstu, sajutu, ka cilvēki ļoti noteikti vēlas pārmaiņas. Redzēju milzīgu cilvēku daudzumu - un sapratu, ka gribu būt kopā ar viņiem.

Ko gribat akcentēt priekšvēlēšanu kampaņas sakarā? Ko nozīmē uzstāties laukumos vēlētāju priekšā, kādi šķēršļi tika likti?

Tobrīd biju cilvēks, kam nebija pazīstama politika. Viss priekš manis bija jauns un neparasts. Tas līdzinājās sajutām, kādas pārņem cilvēku, kuru nav mācījuši peldēt, bet iemetuši ūdenī - it viss ir nesaprotams. Man nepatīk uzstāties un atrasties uzmanības centrā, tāpēc neteikšu, ka man gāja viegli.

Vēl visā šajā laikā bija bailes. Bailes par sevi un saviem bērniem - ka atnāks uz dzīvokli, ka [tajā] kaut ko ievietos, lai varētu arestēt. Visapkārt varas visatļautība, aresti… Kas gan traucē arestēt mani?

Ļoti daudz palīdzēja Maša Kolesņikova kopā ar Veroniku Cepkalo. Viņām bija uzstāšanās un publisku darbību pieredze. Viņu atbalsts man ļoti dārgs. Esmu ļoti pateicīga viņām un savai komandai - sākot ar to, kas izveidojās ap Sergeju un pēc tam palīdzēja man.

Ja jūs kļūtu par klases vadītāju skolā, ko jūs iesāktu ar visnepaklausīgākajiem un kā stimulētu visspējīgākos? Kādi būtu galvenie klases vadības principi?

Visnepaklausīgākos pietuvinātu vispaklausīgākajiem - lai tie viņiem palīdzētu, lai attīstītos savstarpēja atbalsta un savstarpējas palīdzības principi. Nenorādītu ne uz vienu kā atdarināšanas piemēru, un nevienu nesauktu par nepaklausīgu. Visgudrākajam teiktu: “Palīdzi tam, kurš nav sekmīgs.” Teiktu: “Jūs visi esat gudrīši, visi esat talantīgi, palīdziet viens otram talantus atklāt.”

Kā attiecaties pret to, ka nevis dzimtenē, bet tieši Lietuvā jūs oficiāli atzina par Baltkrievijas prezidenti?

Daudzi baltkrievi mani sauc par prezidenti, lai arī vienmēr esmu sacījusi, ka vedīšu valsti uz godīgām vēlešanām un tajās nebalotēšos uz prezidenta posteni. Savukārt tam, ko paudusi Lukašenko Centrālā vēlēšanu komiteja, nav nekādas nozīmes. 

Kā bija iespējams, ka 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās bija tik milzīgs daudzums viltotu biļetenu un skaitīšanas rezultātu - plus vienlaikus tik daudz informācijas par to noplūda medijos un sociālajos tīklos?

Pašu falsifikācijas mehānismu ilgu gadu laikā režīms jau izstrādājis un pulējis. Balsis viņus gandrīz vispār neskaita, vienkārši pēc tam nosauc savus skaitļus. Komisijas tiek veidotas no viena darba kolektīva locekļiem, bet komisijas priekšsēdētājs - tā paša uzņēmuma direktors. Novērotājus un presi cenšas nepielaist. Tā kā vēlēšanu komisiju priekšsēdētāji un sekretāri “iesaistīti” - piemēram, nopirkti, pateicoties administratīvajam resursam vai iebaidīti -, tad viņiem ilgstoši izdevās falsificēt vēlēšanu rezultātus. 

Taču pēdējās vēlēšanās tika izveidots alternatīvās balsošanas mehānisms: internetā parādījās platforma “Golos”, uz kuru cilvēki sūtīja savu biļetenu fotouzņēmumus. Nez tam visi pārmaiņu piekritēji uzvilka baltas aproces, biļetenus salocīja “akordeona veidā” - un cilvēki varēja redzēt, ka mēs esam vairākums.

Kuras vēlēšanas Baltkrievijā vispār ir bijušas godīgas?

Godīgas izrādījās vienīgi 1994. gada vēlēšanas. Kopš tā brīža nevienas vēlēšanas Baltkrievijā nav tikušas par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas standartiem atbilstošām, tās visas tikušas falsificētas par labu Lukašenko.

Kā jūs raksturotu oficiālās Baltkrievijas TV propagandu, kas vērsta pret relocēto opozīciju?

Viņi izmanto melus, netīru leksiku, apvainojumus. Tam nav nekā kopīga ar žurnālistiku.

Kā jūs vērtējat atklāti komplimentārās Londonas un France Press žurnālistu intervijas ar Lukašenko?

Saprotams, ka atrādīšanai Baltkrievijas televīzijā šīs intervijas tiek rediģētas un samontētas tādā veidā, lai demonstrētu, ka Lukašenko ir leģitīms valsts vadītājs un interesants pasaules medijiem. Nesaprotu, kāpēc viņam dot izpaušanās platformu, jo tādējādi viņi vienīgi popularizē viņa melus.

Ko kā pašu galveno jūs gribētu pateikt par Baltkrievijas ģeopolitisko lomu patlaban notiekošajās politiskajās spēlēs? Un kādai tai vajadzētu būt?

Patlaban režīms - Kremļa līdzdalībnieks un līdzagresors Kreivijas karā pret Ukrainu. Tieši Lukašenko mūs pakāpeniski padara par pilnīgi atkarīgiem no Maskavas, samaksājot ar mūsu suverenitāti par 2020. gadā sniegto atbalstu. Kad tobrīd aizsākās protesti, mums bija mērķis atgriezties pie brīvām vēlēšanām, tagad mēs cīnāmies gan par godīgām vēlešanām, gan par neatkarīgu valsti.

Kas ir pati lielākā Baltkrievijas kļūda attiecībās ar Krieviju pēdējo 2-3 gadu dekāžu laikā?

Lukašenko visu savu valdīšanas laiku iznīcinājis baltkrievu identitāti. Baltkrievu valoda faktiski izspiesta no publiskās sfēras. Baltkrievijas stratēģiskie aktīvi tika atdoti Krievijai. Mums tika uzspiests jaunākās māsas komplekss, it kā mēs būtu nepilnvērtīgi. Mēs patlaban vērojam Lukašenko politikas rezultātus, un mums priekšā liels darbs pie Baltkrievijas valstiskuma atjaunošanas.

Kā jūs raksturotu Lukašenko un Krievijas prezidenta Vladimira Putina attiecības?

Lukašenko šobrīd pilnībā atkarīgs no Putina, pie varas viņš noturējās tikai pateicoties Kremļa sniegtajai palīdzībai. Taču arī Putinam vajadzīgs Lukašenko: Baltkrievijā nav prokrieviskāk noskaņota politiķa par Lukašenko.

Kādas kļūdas tuvāko nedēļu un mēnešu laikā Minskai nevajadzētu pieļaut?

Jūs domājat - režīmam? Uzskatu, ka visas kļūdas jau pieļautas. Bet mēs nedrīkstam pieļaut baltkrievu karaspēka ieiešanu Ukrainā.

Kāda ir iespējamība, ka Krievija ievedīs un uzstādīs Baltkrievijā atomraķešu galviņas - šajā gadījumā to skaits var sasniegt 100-200? Kas radikāli izmainīsies?

Šāda varbūtība pastāv vienmēr: mums ir darīšana ar neprognozējamiem politiķiem un kara noziedzniekiem. Atomieroču izmantošana ir nepieļaujama un var novest pie katastrofālām sekām. Jo līdz ar to Baltkrievija kļūst par mērķi.

Daudziem saprotams, kāpēc ASV vēstniecība atstāja Kijevu šī gada sākumā - amerikāņi prognozēja karadarbību. Tomēr praktiski šajās pat dienās arī Minsku atstāja ASV vēstniecība - kā jūs komentētu šo faktu? Varbūt Baltkrievijas vēsturi šogad gaidīja cits scenārijs?

Lukašenko Baltkrieviju ievilka karā, un ASV lēmums ir pamatots, tostarp arī drošības apsvērumu aspektā. Vēstniecības darbinieki un īpašais pārstāvis pārcēlās uz Viļņu, un mēs visā šajā laikā uzturējām sakarus. Ko pārbraukšana nozīmē? To, ka Lukašenko nav patstāvīgs, un ar viņu neviens nekādās darīšanās negribēs iesaistīties.

Kas notiktu, ja pēkšņi vienudien Krievija oficiāli okupētu Baltkrieviju? Kāds būtu visiespējamākais tālāko notikumu scenārijs, ja tas notiktu Krievijas un Ukrainas kara laikā?

Baltkrievi cīnītos ar okupantiem.

Dažos jaunākās vēstures brīžos Baltkrievija īstenoja daudzvektoru spēli, pavēršoties Eiropas Savienības, ASV, Ķīnas virzienā. Kādi faktori nosaka šādas spēles iespējamību nākotnē?

Baltkrievija arī turpmāk sadarbosies gan ar ES, gan ASV, gan Ķīnu, ja tās būs savstarpēji izdevīgas attiecības. Taču tas notiks jau pēc Lukašenko aiziešanas.

Kā jūs attiecaties pret projektu InterMarum, kura ideja - ekonomiski savienot Baltijas un Melno jūru? Bieži tiek pieminēts, ka lielu interesi par šādu tirdzniecības līniju, kura pati par sevi prezumē Poliju, Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, izrāda arī Lielbritānija un Turcija. Kā šajā projektā varētu tikt intensīvi iesaistīta arī Latvija un Igaunija?

Spriežot pēc aptaujām, reģionālās alianses ideja tuva daudziem baltkrieviem. Diez vai ir reāli to izveidot tuvākajā laikā, tomēr pastiprināt reģionālo sadarbību, stiprināt saiknes starp Austrumeiropas un Baltijas valstu tautām vajag obligāti.

Ļoti daudz globālajos medijos ticis pausts par Romānu Protaseviču, tikpat maz par citu opozīcijas pārstāvi - Sofju Sapegu, kura arī atradās uz Minskā nosēdinātās Ryanair lidmašīnas borta. Sofja - Krievijas pilsone, kas rada divus interesantus jautājumus. Pirmkārt, izskatās, Krievija ne pārāk rūpējas par savu pilsoni, kategoriski nepieprasot viņas atgriešanos dzimtenē - vai tas nav dīvaini? Otrkārt, nav izjūtama īpaša interese par Sapegu arī no trimdā esošo Krievijas opozīcijas pārstāvju puses - arī dīvaini.

Sofja ir režīma ķīlniece, viņu vajag atbrīvot nekavējoties. Būtu naivi iedomāties, ka Krievijas vara viņu grib atbrīvot, īpaši uz visas šajā valstī notiekošās patvaļas fona. 

Runājot par pret Baltkrieviju vērstajām sankcijām - kāpēc rodas priekšstats, ka iniciatīva gadiem ilgi ir Lukašenko rokās un situāciju pārvalda viņš, savukārt Eiropas rīcība ir reaktīva un reflektīva. Ko šeit izmainīt?

Lukašenko dara visu, lai kļūtu par atstumtu personu, taču vissliktākais tas, ka viņa dēļ cieš cilvēki. Sankciju problēma - tajās ir daudz šķirbu un caurumu, ko režīms steidz izmantot. Lai sankcijas būtu efektīvākas, tās jāievieš strauji un bez apiešanas iespējām.

Vai pret Baltkrieviju vērstajām sankcijām nevajadzētu likt lielāku akcentu uz baltkrievu kontrabandas plūsmām, tostarp arī caur ES - tās taču rada superienākumus, kas atbalsta Baltkrievijas režīma eliti. Ko uzlabot šajā aspekta?

Sankcijas patiesībā atņem režīmam resursus, sagrauj korupcijas shēmas, saskalda elites. Kontrabanda - viens no režīma piramīdas virsotnes ienākumu avotiem. Milzīgu darbu veic pētnieciskie žurnālisti, atklājot noziedzīgas shēmas, tomēr tas nav pietiekami. Nepieciešams sistēmisks darbs pie sankciju apiešanas izpētes. Sankcionētiem, pirmkārt, jātiek valsts uzņēmumiem un režīmam pietuvinātiem spēka struktūru pārstāvjiem.

Tajā pat laikā svarīgi atbalstīt tos, kuri cīnās pret režīmu, kā arī privāto biznesu, kas atbalsta pārmaiņas.

Pirms uzbrukuma Ukrainai Putins teica garu runu, kurā īpaši pasvītroja, ka tāda valsts kā Ukraina neesot pastāvējusi, iekams tās eksistencē nav bijis ieinteresēts Vladimirs Ļeņins. Un ja nu pēkšņi kādudien līdzīga Putina analīze tiks adresēta Baltkrievijai, proti, tādas valsts līdz Ļeņinam neesot bijis - kā jūs reaģētu?

Putina izpratnē tādas valstis kā Ukraina un Baltkrievija neeksistē. Tas ir šausminoši. Tomēr ne viņam izlemt, bet gan cilvēkiem. Gan ukraiņi, gan baltkrievi apliecinājuši, ka cīnīsies par savu brīvību un neatkarību.

Politisko trimdas opozīciju parasti raksturo ar vārdu “nesistēmiska”. No režīma puses loģiski būtu attīstīt sistēmisku opozīciju Baltkrievijas teritorijā, mērķis - izspiest nesistēmisko. Nezinu nevienu nopietnu cilvēku, kurš par sistēmisko opozīciju Baltkrievijas iekšienē spētu runāt nopietni. Kāpēc Minskai šāda veida opozīciju neizdodas izveidot - pie tam ilgus gadus?

Režīms regulāri cenšas izveidot kabatas opozīciju, taču nekad nav sanācis. Tāpat tam nav izdevies izveidot varu atbalstošu partiju. Vienīgais, ko tam izdevies izveidot - stingru varas vertikāli, kas balstās uz šantāžu un bailēm.

Pārāk jau bieži tiek pieminēts, ka Krievijas bruņotie spēki Baltkrievijā dara gandrīz visu, ko grib.

Krievijas karaspēks Baltkrievijas teritorijā rīkojas absolūti nekontrolēts. Tomēr baltkrievi noorganizējuši “sabiedrības kontroli” - katru pārvietošanos fiksē brīvprātīgie no projekta “Belaruski Gajun”. Jāpiebilst, ka daļai no baltkrievu augstākā komandējošā sastāva ir saiknes ar Krieviju.

Kā jūs raksturotu Baltkrievijas tieslietu sistēmu?

Šī ir uz sodīšanu orientēta sistēma, kas vērsta vienīgi uz represijām. Tai nav nekāda sakara ar taisnu tiesu. Visi šie cilvēki pilnībā atkarīgi no Lukašenko, saņem no viņa dzīvokļus un algas. Tāpēc viņi apkalpo vienīgi Lukašenko intereses.

Vienas no vislielākajām autoritāru valstu vadītāju bailēm - aiziešana. Viens no jūsu sloganiem: “Lukašenko vajag aiziet!” Viens no galvenajiem aspektiem - reizumis pats galvenais - garantijas, ka aizgājušais līderis pēc tam netiks saplosīts, ka pret viņu netiks - viena pēc otras - rosinātas krimināllietas, ka pie viņa durvīm nepieklauvēs. Piemēram, kaimiņos esošajā Krievijā šādas garantijas izdevās saņemt Borisam Jeļcinam. Vai iespējamas tādas garantijas attiecībā uz Lukašenko?

Tas tiks apspriests pārrunās, ja tādas kādreiz notiktu.

Ja atmetam malā sarunu par garantijām, un Lukašenko aiziet, piemēram, rītdien - kas pārņem varu un kāds scenārijs Baltkrievijā īstenojas?

Esmu apsolījusi baltkrieviem, ka aizvedīšu valsti līdz godīgām un brīvām vēlēšanām. Tiks izveidots pārejas laika kabinets un tranzīta karte. Es nebalotēšos uz prezidenta posteni.

Pēdējais jautājums - kas jūsu acīs raksturo Baltkrievijas skaistumu?

Cilvēki. Baltkrievijā ir talantīgi, kārtīgi, darbu mīloši cilvēki.