Kristīgi progresīvā zinātniskā fantastika. Vēlēšanas gaidot: Kristīgi progresīvā partija

Vadoties pēc partijas nosaukuma varētu padomāt, ka tajā varētu būt apvienojies liberāli domājošu baznīcēnu un garīdznieku pulks, kas atbalsta, piemēram, sieviešu ordināciju un geju laulības. Bet tas ir galīgi garām; partijā nav neviena cilvēka, kas būtu norādījis, ka viņam ir saistība ar kādu kristīgu draudzi.

Dīvainās vērtības bez latgaliešiem

Partija domājas atbalstam tā saucamās tradicionālās vērtības; tās priekšvēlēšanu programmas tā arī teikts - “cienām Latviešu tautas ģimeņu vērtības” (tieši tā – “Latviešu” ar lielo burtu). Paskaidrots, kas tad ir šīs “vērtības” gan nav. Laikam jau jāmeklē rakstos. Varam atrast pirms pāris gadiem veiktu “Swedbank” veiktās aptaujas datus, kuros secināts, ka galvenās pamatvērtības Latvijas ģimenēs ir “savstarpējs atbalsts”, “rūpes vienam par otru, tostarp finansiālas”, “uzticēšanās”, “savstarpēja cieņa” un “atbildība”.

Tomēr, pēc visa spriežot, partija jau laikam domājusi citas “vērtības”, respektīvi – kas ar ko un kur guļ, un kādi indivīdi veido šīs valsts “mazo šūniņu” – ģimeni. Tas arī nav brīnums, jo Kristīgi progresīvās partijas vēsture cieši saistīta ar daudzo “mācītāju partiju tēvu” Aināru Šleseru. Partija pie līdzšinējā nosaukuma, tika pagājušā gada maijā, kad partiju “Vienota Rēzekne” pārdēvēja par Kristīgi progresīvo.

Savulaik 2009. gadā dibinātā “Vienotā Rēzekne” startēja Rēzeknes pašvaldības vēlēšanās un vietvarā arī ieguva pāris mandātu. Gadu pēc partijas dibināšanas tā iekļāvās ar Aināra Šlesera un Andra Šķēles svētību dibinātajā politiskajā apvienībā “Par Labu Latviju!”, kuru vadīt uzticēja eksprezidentam Guntim Ulmanim.

Lai arī partijas dzimtene ir Latgales sirds – Rēzekne, šobrīd tās Saeimas vēlēšanu sarakstos nav neviena latgalieša, tāpat kā kurzemnieka. Visi deputātu kandidāti kā savu dzīvesvietu norādījuši valsts vidieni - Rīgu, Jūrmalu, Ogri, Ropažus un citus tuvējos novadus.

Fantastikas pasaulē

Partijas priekšvēlēšanu programmu var lasīt kā zinātnisko fantastiku, kā grāmatu no savulaik – no 1966. līdz 1982. gadam – izdevniecībā “Zinātne” izdotās populārās daiļliteratūras sērijas “Fantastikas pasaulē”. Lūk, tikai daži izvilkumi no partijas īsās priekšvēlēšanu programmas: “vadīt procesus Latvijas valstī un sabiedrībā ar metodēm, kas balstītās uz mūsdienīgas zinātnes sasniegumiem”, “pielietot zinātnisko pieeju un prognozi”, “ātri un operatīvi, balstoties uz zinātniskiem novērtējumiem”, “zinātniski izstrādāt valsts enerģētiskas attīstības modeli”, “pielietot zinātnisko pieeju”, “izmantojot zinātnisko pieeju”, “integrēt zinātni tautsaimniecībā un valsts pārvaldē”, “izmantojot zinātnisko komplekso pieeju”, “zinātniski pamatota reģionu ekonomiskās attīstības programma” un tamlīdzīgi.

Vārds “zinātne” dažādos locījumos atkārtojas teju vai katrā otrajā programmas teikumā. Un tad vēl tiek solīts Latvijā izveidot militāro produktu tautsaimniecības nozari un mūsu valsti pārvērst par robotu ražotāju valsti!

Tad nu atkal varētu padomāt, ka partijas listēs no vienas vietas būtu tikai zinātniskie spīdekļi – profesori un akadēmiķi. Bet atkal garām – tikai pāris deputātu kandidātu var lepoties ar akadēmiskiem grādiem. Neapšaubot cilvēku erudīciju un zināšanas, tomēr grūti iedomāties kā zinātniski tehnisko revolūciju varētu īstenot cilvēki, kuru profesijas ir visnotaļ cienījamas, bet tālu stāv no eksaktajām zinātnēm - vecmāte, sociālās palīdzības organizatore, farmaceita asistente, autobusa vadītājs un tā tālāk.

Sarakstu lokomotīves

Rīgas saraksta līderis gan ir visnotaļ cienījams zinātnieks - Rīgas Tehniskās universitātes Teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības katedras vadītājs un profesors, kādreizējais Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Andrejs Krasņikovs. Iespējams, pateicoties viņam, kristīgie progresisti arī likuši tik milzīgu uzsvaru uz zinātnes tematiku.

Vēl Rīgas sarakstā ar septīto numuru ir atrodams mākslinieks Māris Abiļevs, kurš pirms pieciem gadiem pievērsa pastiprinātu Drošības policijas uzmanību, jo bija solījies uzsliet pieminekli par kara noziegumiem notiesātajam, 2011. gadā mirušajam čekistu bendem Vasilijam Kononovam. Tomēr piemineklis tā arī palika tikai skiču līmenī – Kononova meitai nebija mākslinieka pieprasītās naudas par monumenta izgatavošanu – septiņi-astoņi tūkstoši latu (9960 - 11382 eiro). 

Vidzemes saraksta augšgalā ir kādreizējais politiķis, bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts, sociāldemokrāts, kapteiņa izglītību ieguvušais Imants Burvis, kurš pamanījies vēlēšanās kandidēt ne tikai no sociāldemokrātiem, bet arī no dažādām sīkpartijām, arī visai odiozām – “Tēvzemes savienības”, likteņupes racēju partijas “Daugava – Latvijai”, “Tautas kontroles”. Viņš arī iekūlies dažādās nepatikšanās gan par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un svešas mantas prettiesisku iegūšanu, gan par uzbraukšanu dzērumā ceļu policistam.

Viņš, apsūdzot kādreizējo Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līderi Juri Bojāru koruptīvās darbībās partijas iekšienē, pats it kā savtīgi patukšojis partijas kasi. Beigu galos viņš no LSDSP izstājās un uzsāka klejojumus pa citām sīkpartijām. 2004. gadā Rīgas apgabaltiesa Burvi atzina par vainīgu apsūdzībā par krāpšanu un naudas piesavināšanos, piespriežot naudas sodu 2800 latu apmērā un nosacītu brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem. Pašlaik viņš ir Jūrmalas Pensionāru biedrības priekšsēdētāja vietnieks.
 
Partijas Latgales saraksta līderis ir Ēriks Flaumanis, kurš pērn notikušajās pašvaldību vēlēšanās tēmēja uz vietu Ropažu domē no partijas “Vienoti Latvijai”, kuru starp citu, četrus gadus – no 2013. līdz 2016. gadam – vadīja Ainārs Šlesers. Pirms tam Flaumanis deputāta godu centies iegūt startējot gan “Latvijas ceļā”, gan “Saskaņas centrā”.

Pašreiz Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta absolvents specialitātē “starptautisko tiesību jurists ar svešvalodas zināšanām” kā savu darbavietu norādījis valdes locekļa amatu vairākās organizācijās – “Art Tehno”, “Independent film production Latvija”, “Kustība tautsaimniecības un enerģijas veicināšanai” un Latvijas Diplomātu asociācijā.

Latgales listes otrais numurs ir viens no nedaudzajiem Kristīgi progresīvās partijas sarakstos iekļautajiem zinātniekiem - Kauņas politehnisko institūtu beigušais tehnisko zinātņu doktors Andris Feldmanis.

Zemgalē Kristīgi progresīvās partijas saraksta pirmo vietu ieņem SIA “Rīgas audita aģentūra” valdes priekšsēdētāja Jolanta Zeltiņa,
 
Savukārt Kurzemes saraksta līderis ir “Tukuma auto” autobusa vadītājs Aivars Ošenieks. Lūkojoties uz listē iekļautajiem sešiem deputātu kandidātu uzvārdiem, jādomā, ka puse no viņiem saistīta radnieciskām saitēm. Vēl Kurzemē startē zemnieku saimniecības “Ošenieki” grāmatvede Laima Ošeniece un Kandavas lauksaimniecības tehnikuma skolotājs Andis Mārtiņš Ošenieks. Visi Ošenieki partijas Kurzemes sarakstā nāk no Tukuma puses.