VIDEO: “Luči, zuši iznīkuši, breksi vispār līcī neesmu redzējis.” Kāda ir Latvijas piekrastes zvejnieku ikdiena?
Piekrastes ciemos zivju tirgotavu ir daudz, tomēr iespēja iegādāties vietējo zvejnieku ķertās zivis jau ir veiksme. Kāda ir piekrastes zvejnieku ikdiena, to Jauns.lv devās skaidrot pie vietējiem zvejniekiem Rojas pusē.
Latvijā ap 500 kilometru garajā jūras piekrastē darbojas apmēram 150 piekrastes zvejnieku, kuri kopumā gada laikā nozvejo vien dažus procentus no Baltijas jūrā nozvejotā apjoma. Tradīcijām bagātais, senais arods iznīkst, saskaroties gan ar birokrātiskiem, gan dabas radītiem šķēršļiem.
“Mēs līci saucam par dīķi. Lucis ir iznīcis, zuši ir iznīkuši. Palikusi bute, kādu vimbu var dabūt pie krasta. Kādreiz bija pat brekši, tagad breksi līcī vispār neesmu redzējis,” stāsta zvejnieks Mārtiņš Dzenis.
Viņš novērojis, ka tagad zivju ir krietni mazāk. “Deviņdesmito gadu vidū, kad es vēl biju puika un gāju jūrā palīgā, tad gan bija daudz zivju. Zvejoja tonnām dienā, reņģes citreiz pat līdz 20 tonnām,” atceras Mārtiņš.
Piekrastes zvejnieki aroda problēmas aktualizējuši diskusijās ar nozares politikas veidotājiem un saņēmuši apstiprinājumu, ka nelielu projektu īstenošanai būs pieejams Eiropas fondu finansējums. Vairāk par visu satrauc Latvijas tradicionālās piekrastes zvejas nākotne, jo kļūt par jaunu piekrastes komerczvejnieku ir sarežģīti gan laivu trūkuma, gan dažādu kvotu un citu apgrūtinājumu dēļ. Arī jūra kļūst piesārņotāka, bet par lielāko ienaidnieku zvejnieki sauc roņus, kas saplēš tīklus un izēd zivis.
