Nozāģētas simtgadīgās liepas Preiļu novada Galēnu pagastā. FOTO
Preiļu novada Galēnu pagasta Brišku ciemā Viļānu – Lomu ceļa malā nozāģēta simtgadīgu liepu rinda, par kuras saglabāšanu nesekmīgi vairāk nekā mēnesi cīnījās vietējie iedzīvotāji. Viņi uzskatīja, ka šī koku rinda ir neatņemama Latgales ainavas sastāvdaļa. Pie tam tajā bija arī aizsargājamās sugas – spožās skudras dzīvotne.
Vietējā iedzīvotāja Iveta Seimanova Jauns.lv atsūtījusi foto, kurā redzami tikko ceļbūves strādnieku nozāģētie koki, kuri viņiem traucējuši saremontēt ceļu un uz tā uzklāt melno segumu.
Jauns.lv jau rakstīja, ka vietējie iedzīvotāji un vides aizstāvji jūnija vidū pauda sašutumu, ka liepu nozāģēšana izkropļošot Latgales ainavu. Pie tam kokos tika atklāta arī aizsargājamo spožo skudru dzīvotne, kuras iznīcināšanai jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļauja. Pēc mēnesi ilgušiem “cīniņiem” nu liepas nozāģētas, pauda Latgales etnogrāfiskās vēstniecības vadītāja Iveta Seimanova.
Izciršanai nolemtā simtgadīgo liepu rinda Brišku ciemā
Preiļu novada Galēnu pagastā pamatīgu vētru sacēlis valsts uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” nodoms nocirst simtgadīgas liepas. Pēc likuma ceļinieki, pārbūvējot ...
Viņa jau iepriekš pastāstīja: “Te nav runa par vienu koku, bet gan par 22 rindā augošiem kokiem, kas iezīmē savdabīgu Latgales ainavu. Šie ir vienīgie rindu koki ceļā no Viļāniem uz Lomiem, vairāk tādu nav. Protams, tā nav aleja, bet nozīmīga ainava gan.
Liepas stādīja mans vecvectēvs Pāvels ar vecvecmāti Zuzannu aptuveni pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās, kad pārnāca dzīvot “uz zemēm” (vecvectēvs pirms tam brauca jūrā, strādāja par kuģa pavāru), ar jaunām liepiņām iezīmējot savas zemes robežas.”
Savukārt Preiļu novada dome klāstīja, ka lēmums par liepu nozāģēšanu atbilst Preiļu novada vietējās sabiedrības interesēm, jo, “pārtraucot ceļa posma remontdarbus, netiktu uzlabota vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāte, satiksmes kustības drošība un mobilitāte, kā arī nebūtu iespējams samazināt ceļa putekļainību. Uzliekot uz grants ceļa dubulto virsmu, tiks panākts, ka grants ceļš vairs nedilst, neput, un ceļa lietošana ir daudz komfortablāka, bet dzīves apstākļi ap šo ceļu dzīvojošajiem cilvēkiem kļūs nesalīdzināmi labvēlīgāki, jo tiks uzlabota vides kvalitāte. Vienlaikus pašvaldība ir apņēmusies atjaunot koku stādījumus gar ceļu.
Ņemot vērā, ka ceļa posms netiek pārbūvēts, bet uz grants seguma tiek veikta dubultā virsmas apstrāde (uzklāts melnais segums), nav iespējams mainīt tā trajektoriju vai veidot ceļa sašaurinājumus, kas nozīmē, ka koku rindas saglabāšana pilnībā izslēdz iespēju turpināt ceļa remontdarbus, jo, nenocērtot kokus, nav iespējams nodrošināt ūdens atvadi no ceļa klātnes, tostarp izveidot ceļa grāvjus, kuru vietā patlaban aug koki. Bez ūdens atvades ceļa segums pārmitrināsies un bojāsies. Turklāt koki traucē redzamību šajā ceļa posmā”.
