Boikots beidzies? Vēlēšanās sola startēt arī dedzīgais to boikotētājs Valentīns Jeremejevs

Pirms neilga laika Jauns.lv jau vēstīja par pašmāju aktīvistiem Aivaru Smanu un Kristīni Lindenblati, kuri piepeši paziņoja, ka viņiem nu ir partija, ar kuru plānots startēt Saeimas vēlēšanās.

Līdz šim abi darbojās vien biedrībā “Tautas kalpi”, kura Covid-19 mēnešos kūdīja sabiedrību neievērot pulcēšanās ierobežojumus un drošības pasākumus, ik pa laikam piedejojot te Alda Gobzema, te Aināra Šlesera rīkotiem masu pasākumiem.

Stāsts par partijas izveidošanu vien dažus mēnešus pirms vēlēšanām šķita dīvains, ņemot vērā, ka Saeimas vēlēšanu likums neatļauj tajās startēt politiskiem spēkiem, kuri dibināti mazāk nekā gadu iepriekš.

Tad izrādījās, ka faktiski jaunā un patriotiski nosauktā partija “Tautas kalpi Latvijai” patiesībā ir veidota uz vecas, prokrieviskas un Latvijai nedraudzīgas partijas – “Jaunā saskaņa” – bāzes. Vairāk iespējams izlasīt šeit.

Līdzīgu gājienu nu izspēlējis kādreizējais Latvijas Zaļās partijas (LZP) biedrs, pēcāk drošības iestāžu redzeslokā nonākušais aktīvists Valentīns Jeremejevs kopā ar biedriem.

Viņa “jaundibināto” partiju sauc “Tautas varas spēks” (TVS) – līdzīgi kā reiz pārstāvēto biedrību “Tautas varas fronte”, kuras darbību, pēc Valsts drošības dienesta (VDD) aicinājuma izvērtēt, izbeidza tiesa.

Politiskais spēks izveidots uz bijušā Rīgas domnieka Alekseja Rosļikova savulaik pārstāvētās – kas svarīgi – pietiekami sen dibinātās partijas “Alternative” bāzes. Tādējādi TVS nu iegūst iespēju startēt vēlēšanās.

Jāpiebilst gan, ka Rosļikovs, kurš nu startēs no “Stabilitātei!” jau diezgan sen ir prom no “Alternative”.

Par spīti iecerei piedalīties vēlēšanās – demokrātiskajā procesā, kādu to nosaka likums, Valentīns Jeremejevs publiski savu politisko spēku uzstājīgi dēvē par “antipartiju”.

Tā esot veidota “bez naudas maisu saimnieku, oligarhu” klātbūtnes.

Latvijas “dzelteno vestu” protestētāji

Jeremejevs ir zināmākais no jaunās partijas valdē ieceltajiem. Savulaik vadījis Latvijas Zaļās partijas Rīgas nodaļu un bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes fonda valdes priekšsēdētājs, no 2016. līdz 2020. gadam.

Ap 2018. gadu Jeremejevs kopā ar tā laika domubiedru, aktīvistu Robertu Raimo sāka darboties jau minētajā “Tautas varas frontē”.

Nodibinājums gan rīkoja, gan pieslēdzās teju jebkurām publiskām aktivitātēm, kuru pamatā bija pastāvošās varas kritizēšana.

Tērpušies dzeltenās vestēs, laikā, kad “dzelteno vestu” protesti pāršalca Franciju, aktīvisti ar tiešraidi translējošiem viedtālruņiem un kamerām cilpoja starp cilvēkiem, kuri pulcējās pie Saeimas un citviet.

Pamanīts un visnotaļ leģendārs kļuva Jeremejeva aicinājums “boikotēt degvielas uzpildes stacijas” tolaik piedzīvotā cenu pieauguma dēļ.

Taču Jeremejeva slavas virsotne bez šaubām tika sasniegta bija Covid-19 pandēmijas periodā.

Tieši viņš kameras priekšā nosēdināja bēdīgi slaveno Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) feldšeri Marinu Kornatovsku.

Vēl 2020. gadā Valsts policijas (VP) veiktā aizturēšana saistībā ar Kornatovskas un Jeremejeva viltus ziņu izplatīšanu gan beidzās aktīvistiem labvēlīgi – prokuratūra lietu izbeidza šī gada vasaras sākumā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma normu, ka sākts kriminālprocess ir jāizbeidz, ja izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Tobrīd gan VP rīcība lielā daļā sabiedrības tika novērtēta atzinīgi – kā vēršanās pret slimnīcas darba traucēšanu.

Valdē pabijis arī kādreizējās Ingunas Sudrabas partijas biedrs

Mazāk zināmi ir TVS valdē ieceltie Arvis Abromovičs un Aleksandra Analte-Kolidzeja.

Abramovičs ilgu laiku bijis Jeremejeva sabiedrotais un veidojis saturu nodibinājuma “Tautas varas fronte” “Youtube” kontā, kā arī citos sociālajos tīklos.

Pēdējos gados īpaši pārspriedis aktuālo Covid-19 tēmu un dodot platformu viedokļa paušanai saviem domubiedriem.

Jāpiebilst, ka daļa no ar Jeremejevu saistītajiem tīkliem no Covid-19 un vakcīnu tēmas kādā brīdī pārslēdzās uz Ukrainā notiekošā kara tēmu, nereti paužot acīmredzamu nicinājumu valsts un sabiedrības dažādi sniegtajam atbalstam Ukrainai.

Šajos sociālo tīklu kontos publiski arī paziņots, ka TVS ir pievienojies cīņas sportists Antons Kravalis.

Šāds paziņojums sekojis kādu brīdi pēc tam, kad attiecīgajos resursos kritizēta Maira Brieža pievienošanās “Saskaņiešiem”.

Diezgan tuvu visam notiekošajam ir arī bēdīgi slavenais, ar visnotaļ agresīvām provokācijām pazīstamais Jānis Sondars.

Jānim Sondaram gan ar Jeremejevu jau iepriekš bijis kontakts.

Viena no neskaitāmām savulaik Jeremejeva dibinātām organizācijām – “Bērnu veselības aizsardzības kustība” – vāca naudu, lai palīdzētu viņam pēc tam, kad Valsts policija Sondaru aizturēja saistībā ar kādu epizodi pie Saeimas nama, kur Sondars agresīvi vērsās pret deputātu Juri Pūci (“Attīstībai/Par!”).

Biedrības konts bijis SEB bankā, kura to aizvērusi, pamatojoties ar rūpēm par bankas reputāciju.

Vēl šī gada 11. martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja saīsināto spriedumu krimināllietā par žurnālistes Ingas Spriņģes vajāšanu.

Tās ietvaros Jānis Sondars tika atzīts par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 132.1 panta un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem.

Aktīvists nu ir uz brīvām kājām un pēdējo dienu laikā manīts, ierodoties veselības ministra Daniela Pavļuta pārstāvētās partijas “Kustība Par!” aģitācijas pasākumā, traucējot tā norisi.

Sondara izdarības tika filmētas, internetā tās pārpublicēja arī Jeremejeva izveidotās sociālo tīklu lapas.

Interesanti, ka, spriežot pēc Uzņēmumu reģistra datiem, vien uz īsu brīdi – no 13. jūnija līdz 25. jūlijam TVS valdē atradās uzņēmējs arī Juris Jaunzems, kurš vēl 2018. gadā kandidēja no Ingunas Sudrabas partijas “No sirds Latvijai” saraksta kā 1. numurs Latgalē.

Vēl agrāk - 12. Saeimas vēlēšanās - Jaunzems no Sudrabas saraksta startējis Kurzemē ar 8. numuru.

No aktīvistiem un nemiera cēlājiem par deputātiem?

Šogad ļoti daudzi Covid-19 pandēmijas laikā ar sabiedriskās kārtības traucēšanu un policijas necienīšanu atpazīstamību iemantojušie aktīvisti ir nolēmuši kandidēt uz Parlamentu.

Tas, cik nopietna ir katra apņemšanās, ir atsevišķs jautājums, bet zināmu interesi raisa novērojums, ka daudzi, kuri iepriekš aicināja boikotēt vēlēšanas kā tādas, nu ir sākuši harmoniski un dzidri dziedāt citu dziesmu – uz vēlēšanām tomēr esot jāiet, jo citādi jau nu “puvušo sistēmu nenogāzt”.

Cita starpā par startēšanu vēlēšanās ir paziņojis arī skandalozais uzņēmējs, SIA “Memory Water” dibinātājs Jānis Pļaviņš.

Mērens pārsteigums gan bija tas, ka Pļaviņš to pēdējā brīdī izdomājis darīt tieši no Šlesera “Latvija pirmajā vietā”, kā 25. numurs Rīgā.

Pats Pļaviņš gan iepriekš nav izcēlies ar aicinājumiem boikotēt, gluži pretēji – vēl uz 13. Saeimas vēlēšanām aktīvists bija ciešāk pieslēdzies Alda Gobzema tolaik pārstāvētajai partijai KPV LV.

Uz šo brīdi Centrālajā vēlēšanu komisijā ir iesniegti astoņi kandidātu saraksti un pārējie partiju startam vēlēšanās nepieciešamie dokumenti.

To izdarījuši politiskie spēki “Attīstībai/Par!”, “Stabilitātei!”, “Saskaņa”, “Progresīvie”, “Jaunā vienotība”, “Latvija pirmajā vietā”, “Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (apvienotais saraksts), un “Nacionālā apvienība”.