Progresīvās sarkanās līnijas: “Progresīvo” priekšvēlēšanu piedāvājums
Aptaujas liecina, ka 14. Saeimā varētu parādīties jauns spēks – “Progresīvie”, kurš ar panākumiem startēja aizpērn notikušajās Rīgas pašvaldības vēlēšanās. Lai arī vairums partijas biedru savā ziņā ir jaunuļi politikā, netrūkst arī tādu, kuri jau paspējuši apbružāties uz politiskās skatuves, pamainīt partijas, sarīkot vienu otru skaļu skandālu un pieredzi iegūt no saviem slavenajiem vecākiem.
Turpinot iepazīstināšanu ar gaidāmo Saeimas vēlēšanu listēm, Jauns.lv vētī pagaidām visjaunāko kandidātu (vidējais vecums – 36,6 gadi) piedāvājumu, kas jau rosinājis vilkt sarkanās līnijas.
Rīgas domes lokomotīves
“Progresīvie” ir viena no pirmajām uz parlamentu tēmējošām partijām, kura jau rosinājusi spriedelēt par sarkanajām līnijām. Tā paziņojusi, ka nestrādāšot kopā ar tādiem spēkiem, kuri šķeļ sabiedrību un izmanto populistiskus argumentus, lai grautu Latvijas drošību, kā Latvijas Krievu savienību un “Saskaņu”. Arī paši “Progresīvie” nokļuvuši aiz citu novilktajām robežām. Piemēram, “Konservatīvo” (agrāk – Jaunā konservatīvā partija; JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns apšaubījis, ka viņa vadītais politiskais spēks būtu gatavs sadarboties ar progresīvajiem.
Varētu jau būt arī tā, ka konservatīvajiem ir mazliet cemme uz progresīvajiem par to, ka viņi izmanto gluži tādu pašu taktiku kā JKP pirms četriem gadiem, tai startējot 13. Saeimas vēlēšanās. Arī toreiz lielās politikas jaunpienācēji – JKP sirga ar pazīstamu ļaužu trūkumu un Saeimas vēlēšanu sarakstu galvgalī ierakstīja jau popularitāti ieguvušo Rīgas domnieku vārdus (Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns). Tieši tāpat arī progresīvo sarakstu vilcējlokomotīves tagad ir Rīgas domnieki: no 12 progresīvo galvaspilsētas domniekiem Saeimas vēlēšanās startē seši.
Progresīvo priekšvēsture
Bet nevar teikt, ka “Progresīvie”, kuri sevi pozicionē kā skandināvu tipa sociāldemokrātus, kuri Latvijā vēlas ieviest Ziemeļvalstu labklājības tipa modeli tikai nesen uzkāpuši ar pīpi uz jumta.
Partijas aizmetņi meklējami tālajā 2011. gadā, kad vairāki savulaik Latvijas sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) pametušie biedri ar kādreizējo “sociķu” vadītāju Ansi Dobeli priekšgalā nodibināja biedrību “Progresīvie”, kura pirms pieciem gadiem transformējās par partiju. Šajā biedrībā pirms 11 gadiem arī darbojās pašreiz uz viļņa esošie progresīvo darboņi, piemēram, Ansis Dobelis, šīs biedrības valdes locekļi bija arī Ervins Labanovskis un Mārtiņš Kossovičs.
Jau kā partija tā izcēlās ar vairākiem skandāliem. Skaļākais no kuriem bija tad, kad no partijas rindām par “partijas tēla graušanu” tika padzīts tās priekšsēdētājs, bijušais sabiedrības par atklātību “Delna”, kā arī kādreizējais Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, kuru pagājušajās Saeimas vēlēšanās partija nominēja pat ministru prezidenta amatam. Tagad Berlīnē dzīvojošais Putnis, kurš pazīstams arī kā aktīvs geju kultūras pārstāvis, un viņa oponenti partijā neskopojās ar savstarpējiem apvainojumiem. Tagad nu visi kašķi pierimuši un progresīvie ar varenām ambīcijām soļo Saeimas nama virzienā.
Cīņa par vēlētāju balsīm
Pieredzi, kā cīnīties par vēlētāju balsīm, viņi jau ieguvuši aizvadītajā piecgadē un nu ne bez pamata cer, ka būs nākošās Saeimas koalīcijas kodola centrā.
Pirmo reizi “Progresīvie” kā partija startēja 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, savu sarakstu piedāvājot Aizputē, Mārupē, Ķegumā un Jūrmalā. Iespaidīgu uzvaru viņi varēja svinēt Aizputē, kur ieguva četrus no 15 mandātiem (Mārupē bija viens; pārējās pašvaldībās – neviens).
Tālāk sekoja 13. Saeimas vēlēšanas un Eiroparlamenta vēlēšanas, kurās progresīvie neieguva nevienu mandātu. Toties triumfu varēja svinēt pašvaldību vēlēšanās.
2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās “Progresīvie” startēja kopīgā sarakstā ar “Attīstībai/Par!” un bezpartejiskajiem aktīvistiem. Viņu saraksts arī guva pārliecinošu uzvaru, tā galvaspilsētā noslēdzot Nila Ušakova ēru. No 60 Rīgas domnieku vietām šis saraksts ieguva 18, no kurām deviņas pienācās progresīvajiem un divas bezpartejiskajiem, kuri vēlēšanās startēja pēc progresīvo uzaicinājuma.
Tad sekoja pērn notikušās pašvaldību vēlēšanas, kurās “Progresīvie” savu sarakstu pieteica astoņās pašvaldībās, kurās divas vietas ieguva Smiltenes novadā, bet vienu Rēzeknes pilsētā. Bet tas nenozīmē, ka progresīvo ideju virzītāju nebija citviet. Tā, piemēram, Talsu novadā ievēlētais Lauris Pīlēģis, kurš tagad tēmē uz 14. Saeimu, startēja un uzvarēja no saraksta “Mēs - Talsiem un novadam”.
Kašķi un pragmatisms
Arī pašvaldībās neiztika bez partejiskiem kašķiem. Skaļākais no tiem saistās ar bijušā “Attīstībai/Par!” biedra, tagad no “Progresīvajiem” startējošā Māra Mičerevska “uzbraucienu” bijušajam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram (VARAM) Jurim Pūcem gan par bezmaksas autostāvvietas atļaujas izdīkšanu, gan nelikumīgu partijas finansēšanu. Viss beidzās ar to, ka Pūce atkāpās no ministra amata, bet Mičerevskis (starp citu, Saeimas deputātes no Nacionālās apvienības Janīnas Kursītes-Pakules dēls un filmas “Kriminālās ekselences fonds” zvaigzne) nolika deputāta mandātu. Arī Rīgas domes koalīcijā Pūces dēļ notika lielas pārmaiņas: Rīgas mērs Mārtiņš Staķis izstājās no partijas “Attīstībai/Par!” un kļuva par bezpartejisko mēru, iemesls gan bija cits – VARAM neapstiprinātais Rīgas attīstības plāns.
“Progresīvie” gan uz šīm vēlēšanām nestartē ar tik radikāliem apgalvojumiem, ka “viss ir slikti” un “visi vecie jāsūta pensijā”. Par visnotaļ konstruktīvu var uzskatīt to, ka vēlēšanu listēs atrodami vārdi ar jau zināmu pieredzes bagāžu.
Pieredze Saeimas darbā ir vienai no redzamākajām “Progresīvo” politiķēm, Rīgas domes deputātei Antoņinai Ņenaševai un Selmai Teodorai Levrencei. Ņenaševa pirmos soļus politikā spēra “Saskaņas” rindās - 9. un 10. Saeimā viņa bija saskaņiešu deputāta Alekseja Holostova palīdze, bet vēlāk vadīja “Saskaņas” jauniešu organizāciju. Savukārt Levrence Saeimā bija Mičerevska, kamēr viņš neilgu laiku bija iesēdies parlamenta deputāta krēslā, palīdze.
Vislielākā pieredze politikā ir Imantam Lieģim, kurš 10. Saeimā tika no “Vienotības” saraksta un bija aizsardzības ministra amatā un arī kā diplomāts pārstāvējis Latvijas intereses vairākās Eiropas Savienības valstīs.
Tomēr “Progresīvo” premjerministra amata kandidāts plašākai publikai nav tik plaši zināma personība - Kaspars Briškens, kas bijis pie kustības “Par!” dibināšanas šūpuļa. Viņš bijis padomnieks diviem satiksmes ministriem, strādājis “airBaltic” padomē un “Rail Baltica” projektā, bet pašlaik ir “Pasažieru vilciena” padomes loceklis.
Arī citi deputātu kandidāti ir pabijuši redzamos amatos. Piemēram, Edgars Labsvīrs bijis Nacionālās veselības dienesta vadītājs, bet amatu pametis, neizturot Covid-19 pandēmijas uzlikto emocionālo slodzi. Andris Sprūds ir pazīstams ārpolitikas eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns un bijušais Latvijas ārpolitikas institūta vadītājs. Toties Skaidrīte Ābrama 17 gadus vadījusi Konkurences padomi.
Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām “Progresīvo” saraksts gan ir kļuvis jauneklīgāks. Ja pirms četriem gadiem progresīvo deputātu kandidātu vidējais vecums bija 38,3 gadi, tad tagad tas pazeminājies līdz 36,6 gadiem. Toreiz saraksta vecākajam kandidātam bija 77 gadi, bet tagad – tikai 58 gadi. Pēc visa spriežot, arī 14. Saeimas vēlēšanās “Progresīvo” saraksts būs viss zaļoksnākais, kaut gan arī jaunākais deputāts jau sasniedzis 22 gadu vecumu (vairumam citu partiju jaunākais deputāts ir par gadu jaunāks).
Sarakstu lokomotīves
Rīgas saraksta līdere ir galvaspilsētas domniece, no “Saskaņas” pie progresīvajiem aizmukusī Antoņina Ņenaševa, kura pēc profesijas ir sociālo zinību un ekonomikas pasniedzēja. Listes otrajā rindiņā ir ierakstīts partijas finanšu ministra kandidāts, Britānijā socioloģijas un antropoloģijas zinības apguvušas Latvijas Universitātes eksperts Andris Šuvajevs, bet trešais ir ārpolitikas profesors, Rīgas Stradiņa universitātes dekāns Andris Sprūds. Ceturtajā vietā bijusī ilggadējā Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama, aiz kuras seko vēl viena Rīgas domniece - Mairita Lūse.
Sarakstā ir vēl viena Rīgas domniece, pie tam ar visnotaļ pazīstamu uzvārdu, rakstniece un māksliniece - Rūta Mežavilka. Viņas tēvs ir pazīstamais karikatūrists un mākslinieks Uģis Mežavilks, bet tēvabrālis — sporta žurnālists Zigurds Mežavilks.
Rīgas sarakstu noslēdz “skandālists”, Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības valdes loceklis Māris Mičerevskis, kurš ir Saeimas deputātes no Nacionālās apvienības Janīnas Kursītes-Pakules dēls. Pirms gada, kad Saeimas deputāte Marija Golubeva kļuva par iekšlietu ministri Krišjāņa Kariņa valdībā, viņš jau pabijis Saeimas deputāta krēslā. Zīmīgi, ka viņš kopā ar māti kļuva par pirmo mātes un dēla pāri, kuri vienlaicīgi bijuši Saeimas deputāti, pie tam katrs no savas partijas. Viņš arī atpazīstamību ieguvis kā Duļķa lomas atveidotājs 2018. gada kriminālkomēdijā “Kriminālās ekselences fonds”.
Vidzemes saraksta līderis ir premjera amata kandidāts, akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” neatkarīgais padomes loceklis Kaspars Briškens. Savukārt trešajā pozīcijā ir kādreizējais Jaunatnes sociāldemokrātiskās savienības prezidents, no LSDSP pirms daudziem gadiem aizmukušais Ervins Labanovskis. Viņš pirms 20 gadiem paziņoja, ka nevēlas būt “sociķu” rindās, jo “to rīcība liecina par arvien lielāku nolieci uz nedemokrātiskumu un autoritārismu, kas ir raksturīgs komunismam nevis sociāldemokrātijai”. Viņa tēvs ir kādreizējais 7. Saeimas deputāts un Latvijas Radio galvenais redaktors Rišards Labanovskis.
Latgales saraksta lokomotīve ir Rēzeknes domniece, pedagoģe, biedrības “Latgales Multimediju darbnīca” valdes priekšsēdētāja Leila Rasima.
Kurzemē progresīvos uz uzvaras olimpu vedīs bijusī “Delnas” vadītāja Liene Gātere. Tāpat sarakstā ar trešo numuru ir kādreizējais “Progresīvo” ģenerālsekretārs, Latvijas TV žurnālists Miroslavs Kodis, kurš pazīstams arī ar to, ka dibinājis Latvijas Eirovīzijas fanu klubu.
Zemgales saraksta lokomotīve ir uzņēmējs Atis Švinka, otrajā vietā - Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Līga Rasnača, bet trešajā – biedrības “Piedzīvojumu gars”, kurai patīk “iemest cilvēkus situācijās, kur tiem jākomunicē, jāsadarbojas un jāpaļaujas vienam uz otru, piedāvājot drošu, pielāgotu, izaicinošu mācību vidi”, valdes priekšsēdētājs Viesturs Lūsis.
