VID sola, ka sēņotājus un ogotājus mežos neviens netvarstīs
Publiskajā telpā parādās apgalvojumi, ka “formās tērpti ļaudis, visticamāk, Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, mežos ķer sēņotājus un ogotājus, atņem salasīto un vēl uzliek naudas sodu”. “Facebook” ar šādiem ierakstiem dalās daudzi, un baumas gūst plašu izplatību. Kā tad ir patiesībā?
Ar šādu ziņu “Facebook” dalījusies arī kāda pašpasludināta influenceru līdere, kura raksta: “VID uzsācis tvarstīt sēņu un ogu tirgotājus mežmalās. Kad savējos netvarsta par simtiem tūkstošu un miljonu valsts mēroga izšķērdību, tad jāmetas virsū sēņu un ogu lasītājiem. Draugi, uzmanieties mežā no vīriem formā, ko es vēl jums varu pateikt.”
Dūmi bez uguns
Ar šo ierakstu dalījušies vairāk nekā 2000 cilvēku, un jākonstatē, ka daudzi komentāru rakstītāji to ņēmuši par pilnu.
Piemēram, Ieva raksta: “Tauta, vienkārši pasūtiet viņus trīs mājas tālāk – vai VID darbinieki tās ogas un sēnes stādīja? Vai viņi brauca un lasīja? Degvielu/autobusa biļeti apmaksāja? Karstumā kukaiņus trenkāja?” Tādu komentāru nav maz, taču VID darbinieki šajā gadījumā apvainoti pilnīgi bez jebkāda pamata.
Līdz 3000 eiro nodokli neprasa
VID komunikācijas daļā “Kas Jauns Avīzei” apliecina: “VID nekad nav tvarstījis un arī tagad netvarsta meža ogu un sēņu lasītājus, kuri pašu salasītās meža veltes vēlas pārdot. Tieši pretēji, ik gadu VID atgādina iedzīvotājiem, ka, ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, tā var nereģistrēt VID saimniecisko darbību un nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma, nav arī jāizmanto kases aparāts tirdzniecībā.”
Šie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no šādām darbībām:
- sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana un pārdošana;
- ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas;
- ienākumi no parka vīngliemežu (Helix pomatia) ieguves.
Pietiek pašam pierakstīt burtnīcā
“Protams, cilvēkiem, kuri nodarbojas ar meža velšu vākšanu, arī pašiem jāseko līdzi saviem ienākumiem. Šajā gadījumā pilnībā pietiekami, ja ienākumi fiksēti parastā burtnīcā. Tā vienlaikus kalpos kā atskaite pašai personai un palīdzēs novērtēt ieguldīto darbu un iegūto atalgojumu, kā arī nepieciešamības gadījumā šādu uzskaites burtnīcu var parādīt VID darbiniekam. Rezumējot – saimnieciskā darbība ir jāreģistrē un nodoklis jāsāk maksāt tikai tad, ja gada laikā ienākumi no dabas velšu vākšanas pārsniedz 3000 eiro,” skaidro VID.
Tādi paši nosacījumi attiecas uz personām, kas pašu vāktās dabas veltes pārdod ar interneta starpniecību. Tostarp laika posms, kurā sēnes, ogas un ārstniecības augi ir vācami, raksturīgs tikai siltajiem gada mēnešiem, līdz ar to parasti, kad summa pietuvojusies 3000 eiro, arī sezona jau beigusies, un nākamajā gadā ieņēmumu uzskaite sākas no jauna, neņemot vērā pērn gūto.
Katrs, kurš ir ogojis un sēņojis, aptuveni saprot, cik daudz meža velšu jāsavāc un jāpārdod, lai ietirgotu 3000 eiro, tādēļ prasība maksāt nodokļus skar galvenokārt šīs produkcijas uzpircējus un tālākpārdevējus.
