Uzņēmēju organizācijas: partiju programmās jāiekļauj uzdevumi eksporta un produktivitātes kāpināšanai

Abas organizācijas tiešsaistes preses konferencē prezentēja to izstrādātās rekomendācijas partiju ekonomikas programmām, lai nākamā valdība spētu radīt priekšnoteikumus Latvijai kā piesaistes un izaugsmes platformai zinošiem un izaugsmes iespējas alkstošiem cilvēkiem, kā arī eksportējošiem un produktīviem uzņēmumiem.

Rekomendācijās noteikts stratēģiskais mērķis līdz 2026. gadam kāpināt eksportu, lai tas veidotu vismaz 70% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un produktivitātes pieaugums veicinātu IKP pret strādājošo palielināšanos par 4% gadā.

Politisko partiju ekonomikas programmām tiek piedāvātas rekomendācijas septiņos virzienos ar 26 uzdevumiem dažādās uzņēmējdarbībai un ekonomikas izaugsmei nozīmīgās sfērās. Katram uzdevumam ir sasniedzams un izmērāms rezultāts.

Organizācijas uzskata, ka enerģētikas jomā nepieciešams nodrošināt drošību un energoresursu cenu konkurētspēju, kā arī veicināt atjaunojamo energoresursu ražošanu un sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras attīstību.

Nodokļu jomā LDDK un LTRK uzstādītās prioritātes ir darbaspēka nodokļu konkurētspēja, viegli administrējami nodokļi sīkuzņēmējiem un pašvaldības motivējoša nodokļu politika. Tāpat nepieciešams novērst ēnu ekonomiku stimulējošos cēloņus, lai tās rādītāji nepārsniegtu 19% no IKP.

Inovāciju veicināšanai nepieciešams izstrādāt efektīvu inovāciju sistēmu, iekļaujot zinātnes un uzņēmēju sadarbību veicinošus instrumentus. Cilvēkkapitāla attīstīšanai nepieciešamas izmaiņas izglītības jomā, motivējot skolēnus apgūt dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmu (STEM) priekšmetus, nodrošinot darba vidē balstītas mācības profesionālajā izglītībā un ieviešot "Junior Achievement Latvia" ekonomikas programmu skolās, teikts rekomendācijās.

Organizācijas arī aicina darbaspēka pieejamības problēmu risināšanai nodrošināt darbaspēka mobilitāti, plašāku darbspējīgo cilvēku iesaisti darba tirgū, kā arī darbaspēka piesaisti no ārvalstīm.

Arī valsts pārvaldes procesos vajadzīgi uzlabojumi publisko investīciju efektivitātei, Eiropas Savienības fondu efektīvai apguvei un godīgas konkurences veicināšanai. Tāpat organizācijas norāda, ka svarīga ir sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), gan organizējot regulāras tikšanās, gan kopīgi izvērtējot ekonomikas un finanšu ministru kandidātus.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norāda, ka, LTRK ieskatā, Latvijai vajadzētu būt valstij, kurā rodas un pulcējas talanti, kas labvēlīgos apstākļos var radīt ekonomikas attīstību un labklājības veicināšanu.

"Mūsu rekomendācijas partijām ietver tos uzdevumus, kas būtu jāpaveic, lai Latvijā šos apstākļus radītu. Īstenojot atbilstošu politiku un pieņemot pareizus lēmumus, iespējams nodrošināt strauju mūsu valsts ekonomikas augšupeju, lai līdz 2030. gadam mēs varētu tuvoties attīstīto valstu labklājības līmenim," norāda Rostovskis.

LDDK prezidents Andris Bite, kurš pievienojies Ulda Pīlēna iniciētajai biedrībai "Apvienotais Latvijas saraksts", uzsver, ka organizācijas vēlas, lai ar tām ne tikai sarunājas, bet arī ieklausās. LDDK un LTRK ir pārliecība, ka bez sadarbības starp valsts pārvaldi un uzņēmējiem Latvija nesasniegs ambiciozus mērķus. Organizācijas nevēlas pieļaut situāciju, kad politisko partiju ekonomiskās programmas tiek sāktas kritizēt nākamajā dienā pēc vēlēšanām.

"Tāpēc šīs rekomendācijas palīdz politiskajām partijām sagatavot tādas ekonomiskās programmas, kas jau tagad ir balstītas uzņēmēju un darba devēju viedoklī, pozīcijā un datos," atzīmē Bite.

14. Saeimas vēlēšanas notiks oktobra pirmajā dienā.