Kā izpirkt zemi no pašvaldības?
Ļoti daudzas Latvijas pašvaldības mēdz sev piederošo zemi ilgstoši iznomāt, un sevišķi raksturīgi tas ir lauksaimniecības zemei. Elvīra no Durbes jautā: “Es nomāju zemi no Dienvidkurzemes novada pašvaldības. Šo lauksaimniecības zemi es nomāju jau no 2012. gada, un mani interesē, vai uz šāda nomas līguma pamata es varu pieprasīt arī šīs zemes izpirkuma tiesības.”
Ļoti daudz valstij un pašvaldībai piederošo zemju savulaik nomnieki varēja iegādāties par kadastra vērtību, izmantojot privatizācijas un kompensācijas sertifikātus. 2005. gada 1. septembrī stājās spēkā Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, kas noteica, kā pabeidzams uzsāktais lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas process.
Kā bija iepriekš
Līdz 2007. gada 30. novembrim bija jāiesniedz zemes izpirkšanas pieprasījumi Valsts zemes dienestā (VZD), kuri tika iekļauti dienesta izveidotajā Lauku zemes izpirkšanas reģistrā. Līdz 2008. gada 1. septembrim bija jāveic zemes uzmērīšana un arī priekšapmaksa.
Likumā noteiktie termiņi gan tika vairākkārt grozīti, un pēdējie grozījumi stājās spēkā 2011. gada 1. jūnija. Šie grozījumi gan skāra tikai tās personas, kuras bija paspējušas ieskaitīt privatizācijas sertifikātus un līdz 2010. gada 31. augustam iesniegušas pieprasītās zemes robežu plānus.
Ja līdz 2011. gada 30. decembrim galīgais pirkuma līgums netika noslēgts, tad potenciālais pircējs zaudēja iespēju nopirkt zemi par sertifikātiem un pazaudēja arī priekšapmaksu.
Jāsaka, ka dažādu iemeslu dēļ tādu visu procedūru līdz galam nenokārtojušu cilvēku bija visai daudz, un zeme palika valsts un pašvaldību īpašumā, kuras savukārt to varēja brīvi iznomāt. Spriežot pēc tā, ka Elvīras kundze zemi nomā kopš 2012. gada, iespējams, ka arī to piemeklējis līdzīgs liktenis.
Izpirkšana joprojām ir iespējama
No 2018. gada 1. janvāra tās pašvaldības, kuru īpašumā ir no apbūves brīva lauksaimniecības zeme, to var nodot nomā fiziskām personām uz laiku līdz 12 gadiem. Tiesa gan, par nomātāju var būt persona, kurai citas lauksaimniecības zemes nepieder. Informācijai par zemes iznomāšanu ar izpirkuma tiesībām ir jābūt arī konkrētās pašvaldības mājaslapā.
Pēc trim pilniem nomas gadiem, sākot ar ceturto gadu, nomniekam ir tiesības šo zemi izpirkt – gan ar noteikumu, ka viņam nav nomas maksas parāda un jau nav līdzīgā veidā īpašumā iegūtas lauksaimniecības zemes. Nomniekam ir arī jāatbilst nosacījumiem, kas atrunāti likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.
Īpašumā piešķiramās lauksaimniecības zemes kopplatība nedrīkst būt lielāka par 150 hektāriem, bet meža zemes – par 50 hektāriem. Ja šāda vēlme iegādāties zemi ir, tad ar iesniegumu ir jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā.
Cena atkarīga no rudziem
Visai interesanti likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” ir noformulēta zemes iespējamās cenas noteikšanas metodika: “Samaksas apmēru par īpašumā piešķirto zemi nosaka, vadoties pēc zemes kopplatības, zemes lietošanas veidu platības, zemes nogabala atrašanās vietas un novērtējuma. Turklāt novērtē un nosaka samaksu par mežaudzi, kas atrodas uz meža zemes, ievērojot mežaudzes sugu un vecumu. Samaksu par īpašumā piešķirto zemi aprēķina rudzu vienībās, pielīdzinot vienu zemes novērtējuma balli (punktu) 70 kilogramu rudzu vērtībai atbilstoši rudzu cenai zemes piešķiršanas brīdī.” Jāatzīmē, ka labības cena pasaulē šobrīd ir stipri pakāpusies.
Tālākais process atkarīgs no pašvaldības, kurai būs jāpieņem lēmums ar domes deputātu balsojumu. Gadījumā, ja nomas līgums būs beidzies, pašvaldība sev perspektīvā nevajadzīgus īpašumus ar šādu domes lēmumu var pārdot arī izsolē vai ieguldīt kādas kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
Elvīras kundzes gadījumā viņa var doties uz pašvaldību un sākt šo jautājumu risināt. Tālākais jau būs atkarīgs no pašvaldības plāniem attiecībā uz konkrēto zemes gabalu nākotnē.
