Abstrakcionisms Čikāgā, Itālija Bauskā un metāls Daugavpilī: izstāžu ceļvedis

Trīs jaunas ekspozīcijas Jūrmalas muzejā, kas, kā jau kūrortpilsētai pienākas, saistās ar jūras tematiku. Igauņu mākslinieks QBA jeb Martina Kaares savā personālizstādē “Meditaterraeneaum” arī ir tuvu Itālijai – Vidusjūrai. Andra Kaļiņina personālizstādē skatāmi krāsas pigmenti nosaukti kādā īpašvārdā - ģeogrāfiskas vietas vai vēsturisku personu vārdā. Bet izstādē “Jūrmala gleznās un grafikā. iz vēstures” skatāmi vēsturiskie mākslas darbi, kas veltīti Jūrmalai.

Daugavpils Māla mākslas centrā skatāmas daudz laikmetīgākas mākslas izpausmes Aleksandra Nesterjuka izstādē “Metāla dizains un māksla”. Aleksandrs Nesterjuks ievērību guvis ar to, ka rada unikālas metāla skulptūras, izmantojot motocikla detaļas. Bet Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs piedāvā aizceļot pāri okeānam – uz Čikāgu un pavērot kā abstrakto ekspresionismu tur realizējuši klaida latvieši – brālis un māsa Ojārs un Silvija Šteineri.

* Rīgas Mākslas telpas Intro zālē (Kungu ielā 3, Vecrīgā) līdz 21. augustam skatāma mākslinieces Ievas Ekmanes-Bites personālizstāde “Atspulgs”, kas ir mākslinieces personiskākā un atklātākā izstāde, kas vēsta par viņas attiecībām ar Dievu.

Personālizstādi veido tehniski dažādi risinātas mākslas darbu sērijas - mākslas darbi audeklā ar apakšrāmi, tintes pludinājumi un video projekcija. Saturiski tās ir mākslinieces radītas abstraktas ainavas, sajūtu fiksācijas, kas vēsta par sastapšanos ar neredzamu, bet nepārprotami sajūtamu Viņa klātbūtni. Tas nav stāsts par baznīcu, tās ir iekšup vērstas sarunas meža ielokā, vizuāli dialogi jūras krastā, redzama elpas dvaša rimtā rītausmā klusā upes malā, tās ir ainas ar bezrobežu telpām, kur jūtama atbrīvošanās, paļaušanās un uzticība kādam drošam plecam. Šajos nemiera laikos, kad pasauli ir satricinājušas traģēdijas, nav lielākas aktualitātes, kā ar mākslas palīdzību veidot zināmu miera salu, kur patverties pašam māksliniekam un ļaut šajā miera zonā ienākt arī skatītājam.

“Kaut kur starp izzūdošo horizontu un vasaras lietus gāziena veldzi es atradu to vietu, to telpu, kurā gribēju uzbūvēt māju, iestādīt koku, kas sakņojas līdz debesīm, un nokosties no mīlestības pīrāga, lai tā garša mutē nestu mani cauri šai dzīvei. Šo vietu sauc - Tavs tuvums.

Tavs tuvums ir vieta, kur nolobās visas rētainās, skrāpējošās un neglītās čaulas. Tā ir vieta, kur dziedinoša mīlestība skalo un mazgā. Tā ir vieta, kur krīt tikai slīpās, maigās vakara ēnas. Tā ir vieta, kurā, pašam nemanot, no galvas pārvācies uz sirdi un uzvelc mūžības acis. Tā ir vieta, kurā milži top mazi un nekas vairs nebiedē. Tavs tuvums ir kā nonākšana mājās pēc ilgas un nogurdinošas klejošanas. Tiek iemantots miers,” saka māksliniece.

Ieva Ekmane-Bite 2014.gadā ir ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī studējusi stikla mākslu Tomasa Bata universitātē Čehijā. Sīkāk internetā: makslastelpa.riga.lv.

* Bauskas pilī līdz 31. jūlijam apskatāma Ligitas Caunes personālizstāde “Ar Itāliju sirdī”, kurā eksponētas mākslinieces gleznas, kas atspoguļo ainas no Itālijas.
Darbu autore ir aizrautīga ceļotāja, tādēļ vairākas izstādes viņa veltījusi ceļojumiem pa ārvalstīm - Itāliju, Austriju, Izraēlu, Jordāniju, Maroku, Angliju, Skotiju un Dubaiju. Ceļojumos tvertos mirkļus māksliniece atainojusi akvareļa un flomāstera zīmējumos  un eļļas studijās, kas tapuši no 2012. līdz 2021. gadam.

Par Itāliju māksliniece saka: “Itālija mani sajūsmina un ir vismīļākā zeme no visām zemēm, kur esmu bijusi. Protams, ka katrā vietā ir savs īpašais, atšķirīgais skaistums. Itālija mani vilina un saista ar dabu - kalnu un jūru, ezeru un mazo pilsētiņu ritmiem, ar brīnišķīgiem, sirsnīgiem cilvēkiem un mūziku. Īpaša vieta ir Venēcijai. Tikai uz vietas dzīvojot un gleznojot, ieklausoties pilsētas skaņās, sajūtot smaržas un iepazīstot cilvēkus, sāc saprast šo mistisko un mazliet sirreālo pilsētu, kas pievelk kā magnēts.”
 
Ligita Caune dzimusi 1950. gada 30. maijā Sēlijas pilsētā Viesītē mazbānīša mašīnista Alfrēda un mājsaimnieces Martas Vecumnieku četru bērnu ģimenē kā jaunākais bērns. Mācoties Viesītes vidusskolā viņa sastapa pedagogu, mākslas zinātnieku Arkādiju Kasinski un pateicoties viņam nolēma turpmāko dzīvi darboties mākslas jomā, absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera dizaina nodaļu. Māksliniece regulāri piedalās izstādēs un plenēros Latvijā un ārzemēs; sarīkojusi vairāk kā 80 personālizstādes gan Latvijā, gan arī citās valstīs - Itālijā, Austrijā, Krievijā, Lietuvā, Dānijā un Baltkrievijā. Māksliniece ir patiesa sava novada patriote, Sēlijas asociācijas goda biedre, organizē Sēlijas glezniecības plenērus. Viņas daiļrade saistīta ar eļļas un akvareļa glezniecību, grāmatu grafiku, monumentālo mākslu (sienu gleznojumi, vitrāžu meti), interjeru dizaina projektēšanu, pilsētvides un reklāmas izveidi. Sīkāk internetā: www.bauskaspils.lv.

 * Jūrmalas muzejā līdz 28. augustam var apskatīt jūras tematikai veltītās starptautiskās biennāles “Marīna” starpgada izstādes: QBA jeb Martina Kaares (Igaunija) gleznas, Andra Kaļinina eļļas glezniecību, kā arī izstādi no Latvijas muzeju kolekcijām “Jūrmalas gleznās un grafikā. iz vēstures”.

Igauņu gleznotājs QBA jeb pilnā vārdā Martin Kaares (1980) 2019.gadā kļuva par Starptautiskās glezniecības konkursizstādes “Marīna” laureātu un izpelnījās skatītāju atzinību ar savu darbu “Izvirdums I”. Tagad personālizstādē “Meditaterraeneaum” Jūrmalas muzejā mākslinieks reflektē par savām ziemeļnieka sajūtām, cenšoties iepazīt Vidusjūru un tās krāsas. Viņš saka: “Vidusjūra ir mana mīļākā jūra pasaulē, vismaz vasarā. Tur laiks apstājas,  jūra iesūc tevi savos sāļajos viļņos, un pat olīveļļas piesūcināto maltīšu balasts nespēj novilkt dibenā. Izstādes nosaukums pie manis atnāca pamazām. Es ilgu laiku studēju latīņu “mediterranean”, itāļu “mediterraneo” un angļu “mediterranean” (tulkojumā – vidusjūra) pareizrakstību. Un tad radās izstādes nosaukums “Meditaterraeneaum”. Vidusjūra vieno visu apkārtējo, saved kopā cilvēkus, kultūras. Piešķir vienotu seju daudziem, kas sākumā šķiet nesavienojami un nepazīstami. Izstādes nosaukums ir izdomājums, tā ir vieta manā prātā ar nosacīti līdzīgu nosaukumu.”

Savukārt jaunā scenogrāfa Andra Kaļiņina glezniecības izstādes centrā ir pati eļļas krāsa. Šoreiz tā ir nevis līdzeklis, ko gleznotājs izmanto, lai ko attēlotu, bet gan pašvērtība. Audekli ir noklāti ar krāsu un uz krāsas tūbiņas uzdrukātais tās nosaukums lasāms gleznās. Skatāmie krāsas pigmenti nosaukti kādā īpašvārdā - ģeogrāfiskas vietas vai vēsturisku personu vārdā. Mākslinieku interesē fakts, ka sarkanbrūns tonis, kas pats par sevi ir abstrakts, var būt tieši Venēcijas vai Anglijas sarkans, ka tas ir nacionalizēts. Pie tam atšķirīgās valodās lasāms krāsas nosaukums raisa dažādas asociācijas, skatoties uz vienu un to pašu krāsu. Krāsas un tās nosaukuma attiecības liek domāt par citu nosacītu un nevienam nepiederošu parādību nacionalizēšanu un pārzīmološanu, arī antidemokrātiskajiem notikumiem pasaules pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

Bet izstādes “Jūrmala gleznās un grafikā. iz vēstures” pirmsākumi meklējami 1936. gadā, kad Jūrmalas Latviešu biedrība peldsezonas laikā organizēja pirmo mākslas izstādi “Jūrmala gleznās”. Šai iniciatīvai, diemžēl, nebija lemts ilgs mūžs – 1940.gadā Jūrmalas Latviešu biedrību likvidēja. Ja pirmajā gadā izstādē piedalījās tikai pieci mākslinieki, pie tam, tikai jūrmalnieki, tad 1939.gada izstādē  bija jau 30 dalībnieki. Izstāde veiksmīgi papildināja Jūrmalas vasaras koncertprogrammu un piesaistīja atpūtniekus. “Vasaras tradicionālā gleznu izstāde piešķir Jūrmalas sezonai garīgi spožāku un pilnvērtīgāku rezonansi”, 1939.gadā avīzē “Jaunākās Ziņas” rakstīja mākslinieks un mākslas apskatnieks Jūlijs Madernieks.

Jūrmalas muzeja mākslas krājuma glabātāja Jana Rāve saka, ka “mūsu uzdevums nav atkārtot, bet gan turpināt šo savulaik iedibināto tradīciju - izveidot izstādi, kuras galvenā saturiskā piesaiste ir Jūrmala”. Izstādē ir pārstāvēta daļa no vēsturiskās mākslas izstādes autoriem, kuru dzīve bijusi saistīta ar Jūrmalu – Eduards Kārlis Vītols, Alberts Filka, Otto Pladers, kā arī tādi mākslinieki kā Leonīds Āriņš, Hugo Grotuss un citi. Izstādē ir  aptverts gandrīz 60 gadu ilgs laika posms – sākot no 1899.gadā romantisma tradīcijās tapušās Gerharda fon Rozena gleznas “Kāpu priedes saulrietā” līdz Leonīda Āriņa košajai gleznai “Sloka”, kas gleznota 1961.gadā un ir autora individuālā pasaules redzējuma un franču postimpresionisma sintēze.

Ekspozīcijā ietvertas gleznas un zīmējumi no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Tukuma muzeja, Jūrmalas muzeja un mākslas galerijas “Jēkabs” kolekcijām. Sīkāk internetā: www.visitjurmala.lv.

* Daugavpils Māla mākslas centrā (18. novembra ielā 8) līdz 21. augustam skatāma Preiļu mākslas galerijas “Nester Custom” izstāde „Metāla dizains un māksla”, kurā skatāmas neatkārtojamas metāla skulptūras, ekskluzīva dizaina mēbeles un autoru fotosesiju foto kanvas.

2019. gadā Aleksandrs Nesterjuks ar sievu Alīnu dibināja mākslas galeriju “Nester Custom” dzimtajā pilsētā Preiļos. Tajā pašā gadā ģimene saņēma Latgales tūrisma gada balvu nominācijā „Inovatīvākais tūrisma objekts”. Pateicoties mērķtiecīgam darbam, skaistuma un gaumes izjūtai, mīlestībai pret savu darbu un nepārtrauktai profesionālai attīstībai, Aleksandrs un Alīna atrada radošu plūsmu savā profesijā, apvienojot motociklus un mākslu.

Galerijas “Nestert” Custom dibinātājs rada metāla skulptūras no dažādām jau nederīgām detaļām, kā arī unikālas dizaina mēbeles. Katrai skulptūrai ir ne tikai dekoratīva funkcija, bet arī sava filosofija, koncepcija un veidošanas loģika. Aleksandra galvenais iztēles instruments ir forma, caur kuru viņš izpauž savas jūtas, emocijas, domas, spēku un zināšanas. Autortehnikā savienojas savā starpā dažādi metāli un detaļas, ar metināšanu vai stiprinājumiem, veidojot stabilu konstrukciju un mākslas tēlu.

2012. gadā Aleksandrs realizēja pirmo mākslas projektu – motociklu, kuram mākslinieks pats pārveidoja un modificēja pilnīgi visas motocikla formas. Vēlāk tika veidota pirmā skulptūra – metāla bullis no motodetaļām. Astoņu gadu laikā ir gūta pieredze, piedaloties mākslas izstādēs un festivālos Latvijā, Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā. Sīkāk internetā: www.dnmm.lv.

* Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) galerijā Cēsīs (Lielā Skolas ielā 6) atklāta Silvijas un Ojāra Šteineru izstāde “Ojārs un Silvija - abstraktais ekspresionisms Čikāgā”.

Brālis un māsa, Ojārs un Silvija Šteineri, dzimuši Alūksnē, kā II Pasaules kara bēgļi nonāca Vācijā. Viņu radošais darbs pagāja Čikāgā, ASV, kur mākslas dzīve pēckara gados piedzīvoja spēcīgas pārmaiņas. Ojārs un Silvija Šteineri piederēja pie tā dēvētās “Čikāgas mākslinieku grupas” - latviešu māksliniekiem, no kuriem vairāki studēja Mākslas institūta skolā “Art Institute of Chicago”.

PLMC direktors Kārlis Kanderovskis uzsver, ka abiem jaunajiem latviešu imigrantu māksliniekiem šis noteikti bija aizraujošs laiks. Viņiem bija jāpielāgojas jaunajai mākslas pasaulei, jaunām ietekmēm globālā kontekstā. Populārā kultūra, komerciālisms, internacionālisms, sirreālisms un sociālās pārmaiņas, kā, piemēram, feminisms, apstrīdēja agrākos priekšstatus par mākslas jēgu.

Izstāde sniedz ieskatu īpašā mākslas un cilvēku kustībā. Ojāra agrīnie linogriezumi atsaucas uz iepriekšējām Eiropas mākslas tradīcijām, savukārt, kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem Amerikā tapušie mākslas darbi strauji virzījās uz pilnīgu abstrakciju. Silvijas ilustrācijas darbi atsaucas uz latviešu folkloru, taču viņas lielformāta gleznas ir dziļi sakņotas abstrakcijas tradīcijās. Gan amerikāņu, gan latviešu publika šajos darbos atpazīs pazīstamus elementus.

Kā norāda PLMC izstāžu kuratore Lelde Kalmīte: “Šī izstāde parāda, kā divi mākslinieki, brālis un māsa, apskāva avangardu savās jaunajās mājās svešajā krastā, ienesa un savienoja Eiropas mākslas tradīcijas jaunā, strauji attīstošā vidē.” Sīkāk internetā: www.plmc.lv.