Vai izdosies aizliegt Latvijas Krievu savienību?

Par vienotu sabiedrību bez Latvijas krievu savienības – šo 11. maijā publicēto iniciatīvu iesniedzis Gatis Auziņš, kurš tās anotācijā raksta: “Vēlos iedrošināt likumdevēju radīt precedentu un iedibināt sistēmu acīmredzami pretvalstisku un citu darbību apturēšanai Latvijā. Tā jāsāk ar Latvijas Krievu savienības (LKS) kā politiskās partijas darbības pārtraukšanu.”

“LKS šobrīd nav demokrātijas daļa, bet gan demokrātijas ienaidnieku ierocis, un šīs iniciatīvas īstenošana būs piemērs arī turpmākai rīcībai, kā nosargāt Latvijas un Rietumu vērtības un vērsties pret to ienaidniekiem. Līdz ar LKS aizliegšanu Latvijā ievērojami mazināsies Latvijas valstiskuma ienaidnieku spēja šķelt mūsu sabiedrību, svešas valsts – Krievijas bruņoto spēku un 9. maija, kā arī Putina asiņainā režīma slavināšana. LKS darbības aizliegšana apturēs latviešiem kaunpilno atrašanos Eiropas Parlamentā, Miroslava Mitrofanova darbības Rīgas domē un Andreja Pagora darbības Jelgavas domē,” uzskata Auziņš.

Portālā Manabalss.lv saņemta vēstule no pieminētā Mitrofanova, kurā viņš, argumentējot ar Satversmi, mēģina apgalvot, ka šādai iniciatīvai nebūtu vietas šādā sabiedrības platformā.

Atbildes vēstulē viņam paskaidrots: “LKS izteiktais un konsekventais atbalsts Kremļa naratīvam, kas līdz šim varēja tikt tolerēts un arī ManaBalss ir to darījusi, līdz ar karu Ukrainā ir ne vien nepieņemams, bet arī pilnīgi leģitīmi uzskatāms par pretvalstisku. Par to tad iniciatīvā ir runa – tā aktualizē šo kā politiskajā līmenī izvērtējamu jautājumu.”

Mēneša laikā iniciatīva jau bija savākusi 9552 balsis, un ātri vien savāca atlikušo, lai varētu iesniegt Saeimā. Redzēsim, ko lems Saeimā.

Tikmēr Saeimas Nacionālās drošības komisija ir lēmusi pat negaidīt iniciatīvas nonākšanu parlamentā, un komisijas vadītājs Māris Kučinskis paziņojis, ka tiks uzsākts darbs pie likumiem, kas reglamentē partiju darbību. Tas tiks darīts ar nolūku vienkāršot partiju likvidēšanu gadījumos, ja tās atklāti darbosies pret valsts drošību un valstisko neatkarību.

Ar šīs idejas kritiku jau paspējuši izcelties vairāki politologi, apgalvojot, ka šādu likuma grozījumu ieviešana varētu apdraudēt demokrātiju. Te gan jāatzīmē, ka arī Valsts drošības dienests (VDD) pirms vairākiem mēnešiem nosūtīja LKS oficiālu brīdinājumu par šāda rakstura pārkāpumiem gan partijas, gan atsevišķu biedru darbībā. Ja šis brīdinājums netiek ņemts vērā, VDD ir tiesības tiesas ceļā rosināt partijas darbības izbeigšanu.

Turpinās arī parakstu vākšana iniciatīvai "Par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas un LR pilsonības atņemšanu" – par to parakstījušies vairāk nekā 4000 cilvēku. Iniciatīvu "Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām" pagaidām atbalsta aptuveni 3200 parakstītāju.

Prasa pazemināt nodokļus

Krietni labāk veicas iniciatīvām, ar kurām mēģināts risināt kara izraisīto cenu celšanos. Piemēram, iniciatīva "Samazināt akcīzes nodokli degvielai" startēja 18. februārī un vajadzīgos 10 000 parakstu savāca dažās nedēļās. Šobrīd to parakstījuši jau vairāk nekā 25 000 atbalstītāju.

Aprīlī šī iniciatīva bija iesniegta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, taču jau tolaik bija skaidrs, ka valdošās koalīcijas atbalsta šim jautājumam nav. Jau pirms iesniegšanas šādu priekšlikumu vairākkārt centās virzīt opozīcijas partijas, taču vairākuma atbalstu nesaņēma.

Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, samazinot  akcīzes nodokli, valsts budžets šogad pazaudētu 115 miljonus eiro, bet nākamgad 176 miljonus. Diemžēl degvielas cena ļoti tieši ietekmē visas pārējās cenas, sevišķi pārtikai, un tās pieaugums dažos pēdējos mēnešos ir sasniedzis vidēji 30 procentu. Vienīgais, kam valdība ir gatava – atcelt biodegvielas obligāto piejaukumu degvielai, taču tas var draudēt ar 17 miljonu eiro soda naudu par atjaunojamo resursu mērķa nesasniegšanu transporta jomā.

Otra būtiska šīs jomas iniciatīva, kurā arī pabeigta nepieciešamo 10 000 (savākti 17 589) parakstu savākšana, ir "Par nodokļa samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem". Kaut arī tā startējusi pērn februārī, tomēr šobrīd tā ir daudz aktuālāka. Ekonomistu un energouzņēmumu prognozes par nākamās ziemas gaidāmajiem apkures tarifiem liek domāt, ka visai ievērojama sabiedrības daļa tos vienkārši nespēs apmaksāt.

Tikmēr "Latvenergo" peļņa aizvadītajā gadā bijusi 71,9 miljoni eiro. Šobrīd valdībā nespēj izšķirties, kā īsti rīkoties. Tiek runāts gan par mērķētu atbalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kas prasītu pamatīga administratīvā resursa tērēšanu, gan par finansiālu atbalstu visām mājsaimniecībām bez izņēmuma.

Vēlas četru dienu darba nedēļu

Ja vadāmies no pēc principa – jo vairāk strādājam, jo vairāk nopelnām, tad pretējs viedoklis ir iniciatīvas "Par četru dienu un 32 stundu darba nedēļu" rosinātājiem. Tāds pats viedoklis ir jau vairāk nekā 8000 parakstītājiem, un tas noticis mēneša laikā.

Saeimā šāds priekšlikums ir jau skatīts 2020. gada rudenī, bet toreiz to noraidīja. Lai šo ierosmi īstenotu dzīvē, jāizmaina tikai Darba likuma 131. pants, taču šādam lēmumam būtu ievērojama ietekme uz valsts budžetu. Pagaidām ar četru darba dienu nedēļu ir eksperimentēts vairākās turīgākajās valstīs, bet pastāvīgi šī norma līdz šim ieviesta tikai vienā pašvaldībā Dānijā.

Lai ko tādu darītu, jābūt pārliecībai, ka ierēdņi saīsinātajā darba nedēļā tiks galā ar visu uzticēto darba apjomu. Atceroties kaut vai nesenās nedienas ar iespējām saņemt jaunus personu apliecinošus dokumentus, jāsecina, ka Latvijas ierēdņiem pagaidām arī piecu darba dienu nedēļa dažkārt ir par īsu.