Šķēle un Šlesers simtiem cilvēku atstāj vējā un lietū: Liepājas autobusu parks neizpilda desmitiem reisu
Par oligarhiem dēvēto Andra Šķēles un Aināra Šlesera kontrolētais Liepājas autobusu parks (LAP) jūlija pirmajās divās nedēļās nespēja izpildīt desmitiem reisu Aizkraukles, Ogres un Dienvidkurzemes novados, kas izraisīja ne tikai pasažieru pamatotu sašutumu, bet arī politiskas kolīzijas. Tiek pieprasīta satiksmes ministra demisija, šoferi draud streikot, teju uz kara takas nostājās konkurējošās satiksmes darbinieku arodbiedrības.
Kopš jūlija pasažieru pārvadājumus Aizkraukles un Ogres pusē vairs neveic Cēsu uzņēmums “CATA”, bet gan LAP, kurš uzvarēja valsts rīkotajā konkursā par pasažieru pārvadājumiem šajos novados, protams, solot to izdarīt lētāk un labāk. Tomēr nekas labāk nebija, gluži otrādi. Mēneša sākumā LAP, aizbildinoties ar to, ka pēkšņi saslimuši ap 40 šoferu, bet daudzi ir atvaļinājumā, atcēla vienu reisu pēc otra.
Izjuka plāns ar pārvilināšanu
Jūlija pirmajās septiņās dienās Aizkraukles un Ogres novados no 1919 paredzētajiem reisiem netika veikti 298 jeb vairāk nekā 15%. Atsevišķās dienās situācija vispār bija dramatiska – piemēram, 4. jūlijā netika izpildīts katrs ceturtais reiss. Pa kādam reisam atcēla arī Liepājas pusē – Dienvidkurzemes novadā. Protams, tas sagādāja milzums neērtības vietējiem, jo daudzi reisi tika atcelti uz lauku rajoniem, kur autobuss kursē labi ja pāris reižu dienā. Tā nu cilvēki ar ceļasomām palika uz ielas – vējā, lietū vai neciešamā saules tveicē (kādi nu katrā pagastā bija laika apstākļi), netika laikā uz vai atpakaļ no darba, tika izjaukti desmitiem cilvēku dienas plāni. Atgrieztā nauda par nopirktajām biļetēm un LAP “sirsnīgā atvainošanās”, kā tautas valodā saka, bija kaķim zem astes.
Arī LAP aizbildināšanās, ka šoferīšus skārusi kāda noslēpumaina “nāvējoša sērga” visdrīzāk ir baltiem diegiem šūta. Pēc visa spriežot, nerealizējās LAP viltīgais plāns, ka tas pēc 1. jūlija pie sevis darbā pārvilinās “CATA” šoferīšus, kuri nu palikuši bez darba. Daļa Cēsu šoferu nemaz nevēlas pāriet uz Liepājas uzņēmumu, daļai atkal darba līgums ar “CATA” beidzas tikai 15. jūlijā. Tā nu Šķēles un Šlesera autobusu parks palika ar garu degumu.
Nebūs reisu, nebūs līguma!
Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš bargi pakratīja ar pirkstu un pateica - ja līdz 17. jūlijam netiks ieviesta kārtība jeb nodrošināti visi reisi, tiks lemts par līguma laušanu ar LAP. Jau otrdien, 12. jūlijā, visi reisi Ogres un Aizkraukles pusē tika nodrošināti, viens reiss no Liepājas uz Vērgali Dienvidkurzemē gan nenotika. Pēc visa spriežot, LAP līdz nedēļas beigām kaut kā spēs nodrošināt visus reisus Aizkrauklē un Ogrē. Tomēr problēmas pastāv, jo šoferīšu trūkuma dēļ Liepājas autobusu parks atcēlis vairākus reisus Liepājā un Ķekavā. Tā tagad, lai LAP nezaudētu Aizkraukles un Ogres līgumus, pasažieriem nu jācieš citos valsts rajonos. Autotransporta direkcija LAP piespriedusi arī līgumsodu – 500 eiro.
Jāteic, ka autobusu pārvadājumi lauku novados jau gadu gadiem ir “karstais kartupelis”, kopš valsts sāka rīkot lotes jeb iepirkumus pasažieru autobusu pārvadājumos lauku novados, atņemot monopolu vēl padomju laikā nodibinātiem rajonu pilsētu autobusu parkiem.
Tā nu lielākie autobusu uzņēmumi sāka sevī “ievilkt” jeb iznīdēt vietējos autobusu parkus. Un šai ziņā izcēlās “Sabiedriskais autobuss” un LAP. Daudziem vēl labā atmiņā gan lielā pasažieru neapmierinātība ar “Sabiedrisko autobusu”, kad tas no Bauskas “AIPS” pārņēma baušķenieku pārvadāšanu un viņus pārvadāja ar “grabažām”, gan ar LAP, kad liepājnieki pārņēma mikroautobusa pārvadājumus Jūrmalā un LAP šoferīši brauca šķībi un greizi, nezinādami ne maršrutus, ne pieturvietu izvietojumu. Laika gaitā jau visi kaut kā pierada un pielāgojās.
Tomēr autobusu pārvadātāju starpā sākās kariņš. Nodibinājās arī divas arodbiedrības - Latvijas sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība un Latvijas autobusu vadītāju arodbiedrība. Pirmā nosacīti aizstāv “vecos” pārvadātāju šoferīšus, bet otrā pārsvarā LAP un “Sabiedriskā autobusa” darbiniekus.
Zemas algas
“Sabiedriskā autobusa” bijušais valdes priekšsēdētājs Edvīns Strickis skaidroja, ka LAP reisus nevarēja nodrošināt, jo “CATA” nepārtrauca darba tiesiskās attiecības ar Ogres un Aizkraukles autobusu vadītājiem, lai šoferi nevarētu uzsākt darba attiecības citā uzņēmumā. Savukārt viņa oponenti gluži loģiski jautā – kāds sakars LAPam ir ar cita uzņēmuma noslēgtajiem darba līgumiem?
Ja jau darba līguma nosacījumi būtu izdevīgi, tad šoferīši aumaļām vien skrietu strādāt uz LAP. Bet tā jau gluži nav, tieši pretēji. Ik pa laikam uzvirmo skandāli par zemajām algām, ko šoferiem maksā LAP. Lai gan arī citos autobusu parkos tās nav dižas (līdz 850 eiro), Liepājas uzņēmums maksājot par kādu simtiņu “uz rokas” mazāk. Neformālās sarunās LAP šoferi atzinuši, ka pēc nodokļiem saņemot mazliet vairāk par 600 eiro.
Tikmēr ar zemajām algām neapmierinātie autobusu šoferi no uzņēmuma “Gulbenes autobuss” aicinājuši sākt streikot. Savukārt daži rīkojas vēl radikālāk. Pirms pāris mēnešiem kriminālziņu topā bija virsraksti no Liepājas autobusu parka: “Liepājā autobusu šoferi, atriebjoties par zemajām algām, zog degvielu; policija aizturējusi trīs autobusu vadītājus.”
Liepājnieki stāv klusu
Bardaku autobusu satiksmē nevar ciest ne tikai pasažieri, bet arī paši darbinieki un politiķi. Pēc LAP ievārītās putras viena organizācija pēc otras prasa satiksmes ministra Tāļa Linkaita demisiju vai Autotransporta direkcijas darba spēcīgu izvērtēšanu. Neapmierinātību izteikusi gan Latvijas sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība un Pasažieru pārvadātāju asociācija, gan zaļzemnieki un “Jaunā Vienotība”, gan Vidzemes plānošanas reģions, Ogres novada dome un Latvijas Pašvaldību savienība.
Tikai šiem protestiem nav pievienojies “Liepājas autobusu parks”, kura mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet noteicošās akcijas - 59,83% pieder SIA “LAP1R”, kas pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.
