Levits: Latvijas valdībai jāpieņem tālredzīgi lēmumi attiecībā uz enerģētikas politiku

Valsts prezidenta kancelejā informēja, ka Levits tikās ar Latvijas Bankas prezidentu, lai pārrunātu tautsaimniecības rādītājus un to prognozes, kā arī valsts attīstības jautājumus. Sarunas laikā Levits un Kazāks uzsvēra, ka Latvijas ekonomikā šobrīd ir būtiski nepieciešamas strukturālas, paliekošas un tālredzīgas pārmaiņas par to, kādu enerģiju Latvijā izmantos nākotnē.

Valsts prezidents norāda, ka, paturot prātā nacionālās intereses, enerģētikas jautājumos Latvijai ir jādomā reģionāli.

Savukārt Kazāks vērsa uzmanību, ka publiskā diskusijā par energoresursu izmantošanu šobrīd uzmanība jāpievērš ne tikai jaudu palielināšanai, bet jārisina energoefektivitāte un ar to saistīti jautājumi. "Ja uzstādīsim visas iespējamās jaudas ar pašreizējo neefektivitāti, tad rezultātā pārmaksāsim," pārliecināts Kazāks. Valsts prezidents piekrita šim apgalvojumam, norādot uz nepieciešamību izvērtēt tiesiskos un administratīvos aspektus, kas atvieglotu daudzdzīvokļu ēku siltināšanas procesu un ēku sertificēšanas jautājumus.

Ņemot vērā cenu pieaugumu, īpaši energoresursiem, Levits un Kazāks izteica atbalstu valdības plānotajiem mērķētiem sociālajiem atbalsta principiem iedzīvotājiem. Pēc abu amatpersonu domām, valdībai būtu pēc iespējas laicīgāk, krietni pirms nākamās apkures sezonas sākuma, jāinformē iedzīvotāji par atbalsta saņemšanas tehnisko pusi. Vienlaicīgi jāturpina pilnveidot tautsaimniecības strukturālās izmaiņas, tai skaitā risinot prasmju un digitalizācijas jautājumus, lai celtu valsts un iedzīvotāju labklājību.

Kā ziņots, valdība 21. jūnijā pieņēma zināšanai Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu "Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām", tādējādi vienojoties par atbalsta pasākumiem šajā apkures sezonā - no šā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 30. aprīlim - indikatīvi 350,2 miljonu eiro apmērā.

Pēc valdības sēdes Labklājības ministrs Gati Eglītis (K) žurnālistiem norādīja, ka pašlaik minētie 350,2 miljoni ir tikai aptuvenais finansējums, kas potenciāli varētu mainīties, nākot tuvāk apkures sezonai, ņemot vērā, ka mainās, piemēram, tarifi par centralizēto siltumenerģiju.

Lielākais atbalsts paredzēts mazsaizsargātajām iedzīvotāju grupām - personām ar zemiem ienākumiem, kā arī senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušajiem un ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti. Plānota mājokļa pabalsta pieejamības paplašināšana, valsts sociālo pabalstu piešķiršana noteiktām sociālajām grupām un kompensācija mājsaimniecībām par energoresursiem.