Rīgā pāri Kīleveina grāvim būvēs jaunu "zelta tiltu" par astronomisku summu
Par teju miljons eiro nolemts būvēt 30 metru garu un 5,5 metrus platu gājēju tiltu pāri Kīleveina grāvim starp Jelgavas ielu Torņakalnā un Mūkusalas biznesa centru. Pilsētas attīstības komiteja šim mērķim piešķīrusi 946 000 eiro no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda. Salīdzinot ar citu, pirms dažiem gadiem uzbūvēto tiltu izmaksām šī šķiet astronomiska summa. Piemēram, salīdzinot ar slaveno “zelta tiltu” – Dienvidu tiltu, gājēju tilts pāri grāvim kvadrātmetrā izmaksās teju piecas reizes dārgāk nekā autotilts pāri Daugavai.
Salīdzinot ar citu tiltu izmaksām, šī gājēju un velosipēdistu tilta izmaksas tik tiešām šķiet teju vai astronomiskas.
Piemēram, 2014. gadā atklāja Latvijā garāko gājēju un velo tiltu pāri Gaujai Carnikavā, savienojot Zvejnieku ielu Carnikavā un Priedīšu ielu Gaujā. Tas ir 220 metru garš un četrus metrus plats, izmaksāja 2 833 338 eiro. Tātad metrā – 12 879 eiro, bet Kīleveina tilta metrs izmaksās 47 300 eiro - vairāk nekā trīsarpus reižu dārgāk. Carnikavas tilts ir šaurāks, tāpēc salīdzināsim kvadrātmetra izmaksas: Carnikavā – 2272,72 eiro, bet Pārdaugavā - 5757,57 eiro. Iznāk, ka Rīgā tilts ir vairāk nekā divarpus reižu vērtīgāks.
Astronomiskas summas
Varam salīdzināt ar daudz fundamentālākiem autotiltiem.
Par zelta tiltu dēvētā 803 metru garā Dienvidu tilta Rīgā būvniecība izmaksāja vairāk nekā 800 miljonu eiro, tas ir rupji rēķinot miljons metrā jeb teju 1200 eiro kvadrātmetrā. Savukārt 7845 garais 2000. gadā atklātais slavenais Ēresunda tilts, kas vairāk nekā 7,8 kilometru garumā pāri jūras šaurumam savieno Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu ar Zviedrijas Malmi, izmaksāja 2,6 miljardus eiro jeb 331 421 eiro metrā. Te nu jāteic, ka Kīleveina grāvja tilts ir tikai Ēresunda tilta trīs metru vērtībā, bet jāņem vērā, ka Ēresunda tilts ir daudzkārt platāks – vidēji 24 metri. Atkal iznāk astronomiska summa par salīdzinoši nelielo tiltu pāri Kīleveina grāvim!
Jauns.lv Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) jautāja, vai šīs Kīleveina grāvja tilta būvniecības izmaksas ir adekvātas.
No tiešas atbildes BVKB izvairījās, biroja preses pārstāve Elīna Balgalve atbildēja:
“Atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajai kompetencei plānotā tilta pār Kīleveina grāvi būvniecības uzraudzība nav BVKB piekritīga. Tādēļ jautājumos par tā būvniecību, tai skaitā plānotajām izmaksām, aicinām vērsties Rīgas valstspilsētas pašvaldībā un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.”
Tāmes ir izstrādes stadijā
Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Kaspars Līcītis Kīleveina tilta lielās izmaksas komentēja šādi:
“Tilta izmaksās ietilpst arī pievedceļš līdz Jelgavas ielai, pievienojoties izbūvējamam veloceļam “Centrs-Ziepniekkalns”, kā arī tiks labiekārtota teritorija aptuveni 50 metru plašā zonā. Pilsētas attīstības komitejas lēmumā bez tilta būvniecības izmaksām iekļauta arī finanšu rezerve 10% apmērā, par kuras izlietojuma nepieciešamību tiks lemts papildus.
Gājēju un velosipēdistu tilta būvniecībai Pilsētas attīstības departaments 2021. gadā organizēja iepirkumu „Gājēju/velosipēdistu tilta pāri Kīleveina grāvim būvprojekta izstrāde, būvdarbu veikšana un autoruzraudzība”, kas notiek pēc “projektē un būvē” principa. Konkursā piedāvājumus iesniedza četri pretendenti, piedāvājot veikt darbus amplitūdā no 860 000 līdz 1 355 000 eiro (tai skaitā ar PVN). Tika apstiprināts zemākās cenas piedāvājums, tādējādi izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Šobrīd turpinās būvprojekta izstrāde, līdz ar to detalizētas būvniecības tāmes ir izstrādes stadijā.
Salīdzinot tiltu izmaksas, jāņem vērā kādā periodā tilti ir būvēti. Tā, piemēram, Dienvidu tilta būvniecība pabeigta pirms 14 gadiem – 2008. gadā. Gājēju tilts Carnikavā tika pabeigts pirms astoņiem gadiem – 2014 .gadā. Salīdzinot ar 2008. gadu, būvniecības izmaksas ir pieaugušas par 28,4%, bet, salīdzinot, ar 2014. gadu, par 31,6%. Papildus jāņem vērā faktors, ka karadarbība Ukrainā ir atstājusi iespaidu uz visu tautsaimniecību kopumā, tai skaitā būvniecības izmaksām.”
Te nu jāpiebilst, ka, ņemot par pamatu šos Rīgas domes apgalvojumus, tomēr kaut kas neštimmē kopā – ja šo gadu būvniecības izmaksas pieaugušas, rupji rēķinot, par 60%, tad kāpēc Kīleveina tilta izmaksas ir vairākas reizes lielākas?
