foto: Māris Puķītis
"Gāju pie balkona margas, lai pierastu pie augstuma" - kā Bruno Javoišs radiotornī uzvilka Latvijas karogu, nokļūstot cietumā
“Lai daudzi redz, citādi cilvēkiem bija pesimisms,” atceras Bruno Javoišs, kurš par Latvijas karoga uzvilkšanu ieslodzījumā pavadīja septiņus gadus.
Kultūra
2022. gada 10. jūlijs, 06:03

"Gāju pie balkona margas, lai pierastu pie augstuma" - kā Bruno Javoišs radiotornī uzvilka Latvijas karogu, nokļūstot cietumā

Kas Jauns Avīze

Latvijas Okupācijas muzejs saņēmis Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvās padomes atbalstu piemiņas zīmes Svešo varai spītējot izveidei.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Tēlnieka Kristapa Gulbja veidoto piemiņas zīmi paredzēts uzstādīt Rīgā, Radio ielā. Šeit toreiz 22 gadus vecais Rīgas Aviācijas institūta pirmā kursa students Bruno Javoišs 1963. gada 5. decembra rītā 76 metrus augstajā radiotornī blakus toreizējai pilsētas milicijas pārvaldei uzvilka Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.

foto: Vizualizācija: Okupācijas muzejs
Piemiņas zīmes idejas pamatā ir Latvijas karogs, kas nolasās no visām pusēm. Plānots, ka to izgatavos no pulēta tumši sarkana granīta un nerūsējošā tērauda loksnēm, tumšajā laikā izgaismos no iekšpuses. Vairāk nekā trīs metrus augstais piemineklis varētu būt gatavs nākamgad, kad apritēs 60 gadu, kopš šeit bija pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.

Uzšuva slepus pats

Tas bija laiks, kad pārmaiņām ticēja retais un cietumā lika jau tikai par Latvijas karoga glabāšanu. “Lai daudzi redz, citādi cilvēkiem bija pesimisms,” intervijā stāstījis pats Javoišs.

Karogs bija jāšuj pašam, vaicāt padomu nevarēja, tuviniekiem neko teikt nedrīkstēja. “Skatījos no malas, kā vecāmāte šuj, tā mācījos,” atceras Javoišs. Viņš nopirka veikalā audumu un divos vakaros, kamēr neviena mājās nebija, uzšuva. Karogs bijis liels, piecus metrus garš, trīs metrus plats. “Labi, ka čekisti karogu iznīcināja, ja būtu saglabājies, man tagad būtu kauns par to šuvi. Tur bija mezgli, diegs trūka.”

Stratēģiska vieta

Kad mājās bija kratīšana, visiem bija pārsteigums. Māte teikusi: “Mīļie cilvēki, jūs alojaties, mans dēls ir mierīgs, lēns un kluss.” Jauneklis bija dzirdējis par Latvijas karogiem, uzvilktiem Valmierā Sv. Sīmaņa baznīcas tornī un kādā liepā, un pamazām aizrāvies ar domu to izdarīt pašā svešās varas degungalā.

Izvēle krita uz mūsdienās likvidēto radiotorni pie pilsētas kanāla, vietā, kur 11. tramvajs met līkumu ap bijušo Rīgas Galveno policijas pārvaldi. Stratēģiska vieta – netālu autoosta un dzelzceļa stacija.

Gatavodamies Javoišs trenējās augstumam un aukstumam: “Gulēju bēniņos kails uz izdedžiem. Gāju pie balkona margas, lai pierastu pie augstuma...”

foto: Māris Puķītis
“Lai daudzi redz, citādi cilvēkiem bija pesimisms,” atceras Bruno Javoišs, kurš par Latvijas karoga uzvilkšanu ieslodzījumā pavadīja septiņus gadus.

Naktī uz 5. decembri, PSRS Konstitūcijas dienu, Javoišs no sava dzīvokļa Barona ielā atnāca uz radiotorni – pusčetros, kad ļaudīm dziļākais miegs. Karogu izdevās piestiprināt, taču lejā puisi jau gaidīja desmit vai pat 15 vīru. Galīgi sadauzītu, asinīm tekot pa degunu, muti, pat ausīm, viņu aizvilka uz milicijas pārvaldi. Vēlāk čekā izmeklētājs Kaķītis smīkņājis – vai tad nezinājis, ka tornim ir signalizācija.

Septiņi gadi Mordovijā

Javoišu notiesāja par pretpadomju propagandu un auksto ieroci – bija bruņojies ar nazi. Pavadījis Mordovijas lēģeros visus piespriestos septiņus gadus, iepazinis izcilus vīrus, Latvijas brīvības cīnītājus Gunāru Astru, Juri Ziemeli un citus, Javoišs atgriezās mājās. Čekisti uzmanīja, tikai Dabas muzeja direktors Vilis Krūmiņš, bijušais Sarkanās armijas karotājs, nebaidījās pieņemt politisko darbā par šoferi.

Biogrāfijas dēļ nepiepildāms bija sapnis iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā, bet lādzīga kundze no dekanāta ieteica mēģināt Tartu universitātē. Javoišs izstudēja mākslas vēsturi, apprecēja igaunieti, izaudzināja trīs bērnus. Tā arī Igaunija kļuvusi par viņa mājvietu, strādājis mākslas kombinātā, neatkarības laikos par vēstures skolotāju, bet tagad pārcēlies uz Priekuļu novadu un ir pensijā.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās