VM veicinās uz cilvēku orientētus veselības aprūpes pakalpojumus onkoloģijā

Veselības ministrija (VM) veicinās cilvēkorientētas un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijā, vienlaikus novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām, paredz ministrijas izstrādātais un otrdien valdībā apstiprinātais veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022.-2024. gadam.

VM informatīvajā ziņojumā teikts, ka ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijas iedzīvotāju vidū, veidojot apmēram piekto daļu no visiem nāves cēloņiem. Ik gadu aptuveni 11 000 Latvijas iedzīvotāju tiek diagnosticēts ļaundabīgais audzējs, bet aptuveni 6000 ik gadu nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ.

Kopš 2010. gada mirstība no ļaundabīgiem audzējiem pieaugusi par 7%. Bērnu un pusaudžu vidū saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir retāka.

Latvijā vidēji ik gadu pirmreizēju ļaundabīga audzēja diagnozi nosaka 63 bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 19 gadiem un vidēji ik gadu 14 bērnu un pusaudžu nāves cēlonis ir ļaundabīgais audzējs.

VM norāda, ka saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem pieaug visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Tas skaidrojams gan ar sabiedrības novecošanos un riska faktoru izplatību, gan diagnostikas iespēju uzlabošanos, kā arī vēža savlaicīgas atklāšanas valsts programmas jeb skrīninga ieviešanu.

Latvijā 2017. gadā, salīdzinot ar 2000. gadu, saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem ir pieaugusi no 373,1 gadījuma līdz 605,6 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. 2017. gadā Latvijā pirmo reizi diagnosticēts ļaundabīgais audzējs bija 11 762 cilvēkiem.

Arī mirstības no ļaundabīgajiem audzējiem rādītāji Latvijā joprojām ir salīdzinoši augsti. Pēdējo 11 gadu laikā mirstība ļaundabīgo audzēju dēļ Latvijā pieaugusi par 9,6%.

Savukārt onkoloģiskās slimības bērnu un pusaudžu vecumā novēro reti. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem laika periodā no 2010. līdz 2017. gadam ļaundabīgais audzējs pirmreizēji ir diagnosticēts 502 bērniem un pusaudžiem vecuma līdz 19 gadiem - 285 zēniem un 217 meitenēm.

Vidēji gadā ļaundabīgā audzēja diagnozi nosaka 63 bērniem un pusaudžiem - 36 zēniem un 27 meitenēm vecumā līdz 19 gadiem, bet vidēji ik gadu ar ļaundabīgo audzēju mirst 13 bērni.

Līdz ar to izstrādātā plāna mērķi ir veicināt veselīga dzīvesveida paradumus sabiedrībā, uzlabojot iedzīvotāju zināšanas un izpratni par onkoloģisko slimību riska faktoriem un to ietekmi, kā arī onkoloģisko slimību savlaicīgu diagnostiku, kā arī pilnveidot esošo skrīningu aptveri un kvalitāti, uzlabot situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, tajā skaitā uzlabot medicīniskās un psihosociālās rehabilitācijas pieejamību, kā arī uzlabot diagnostikas, ārstēšanas un dzīves kvalitāti bērniem ar ļaundabīgiem audzējiem.

Tāpat plāna mērķis ir nodrošināt veselības aprūpes pēctecību, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu onkoloģijas jomā.

Plānā veicamie pasākumi ir virzīti uz to, lai mazinātu onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību sabiedrībā un ik gadu palielinātu vēža skrīninga aptveri, vienlaicīgi uzlabojot pieejamību, kvalitāti un pēcskrīninga diagnostiku, uzlabotu onkoloģisko pacientu ārstniecību, tai skaitā ļaundabīgo audzēju diagnostiku, medikamentozo un ķirurģisko ārstēšanu, aprūpi, medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus un pacientu novērošanu remisijas periodā, nodrošinot integrētu un visaptverošu vēža pacientu aprūpi un novēršot nevienlīdzību kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.

Tāpat pasākumi virzīti uz to, lai attīstītu un veicinātu multidisciplināru pieeju onkoloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē, tai skaitā uzlabojot onkoloģisko pacientu dzīves kvalitāti, un mazinātu nevienlīdzību ārstēšanas iznākumos un pieejamībai, kā arī veicinātu pētniecību onkoloģijas jomā.

Līdz ar plāna īstenošanu VM cer pagarināt piecu gadu dzīvildzi visiem ļaundabīgiem audzējiem kopā neatkarīgi no stadijas un lokalizācijas ar sekojošiem rezultatīviem rādītājiem, kas tuvinātos vidējam Eiropas līmenim, proti, no 2016. gada līdz 2021.gadam - 56,8%, no 2019. gada līdz 2024. gadam - 63,4%, bet no 2022. gada līdz 2027. gadam - 70%.

Jābūt nodrošinātai pilnīgai informācijai par to, kā novērst dažādus riska faktorus, lai mazinātu onkoloģiskas slimības iespēju (neveselīgs dzīvesveids, t.sk., atkarību izraisošu vielu lietošana, nesabalansēts uzturs, nepietiekama fiziskā aktivitāte). Ir svarīgi, ka par profilaktiskajiem pasākumiem cilvēku informē arī viņa ģimenes ārsts, savukārt pats pakalpojums neatkarīgi no tā saņemšanas vietas ir kvalitatīvs un salīdzināms.

Tāpat viens no mērķiem ir pilnveidot diagnostikas iespējas, kā rezultātā cilvēks laikus var saņemt vajadzīgos izmeklējumus sevis izvēlētā ārstniecības iestāde - tas nozīmē, ka pakalpojuma kvalitāte nedrīkst būt atkarīga no atrašanās vietas.

Savukārt, lai nodrošinātu personalizētu un mērķtiecīgu ārstēšanu, jāuzlabo jaunu medikamentu pieejamība onkoloģiskajiem pacientiem. Tāpat svarīgi ārstniecības procesā iesaistīt multidisciplināru komandu, lai pacients saņemtu visu nepieciešamo palīdzību. Kā arī nepieciešams ieviest vienotas vadlīnijas un algoritmus, lai cilvēks saņemtu izmeklēšanu, ārstēšanu, kontroli un aprūpi pēc vienotiem kvalitātes standartiem, kādi ir definēti Eiropā.

Tikmēr, lai sekmētu to, ka pacienti ar onkoloģiskajām slimībām var pēc iespējas optimāli pārdzīvot terapijas procesu un pēc iespējas kvalitatīvāk atgriezties sociālajā un ekonomiskajā apritē, jānodrošina ne tikai terapiju, bet arī psihosociālo rehabilitāciju. Lai to nodrošinātu VM kopā ar Labklājības ministriju (LM), kā arī piesaistot citus sadarbības partnerus, turpinās uzsāktās aktivitātes veselības aprūpes pakalpojuma cilvēkiem ar onkoloģisku slimību satura pilnveidošanā, lai izveidotu un sniegtu starpnozaru atbalstu un pakalpojumus, t.sk. psiholoģiskā atbalsta jomā.

Arī paliatīvā aprūpe ir daļa no kopējā ārstēšanas un aprūpes procesa, tāpat kā rehabilitācija. VM un LM mērķis ir izveidot visaptverošu, uz cilvēku centrētu paliatīvo aprūpi, kas neatkarīgi no iedzīvotāju sociālekonomiskā stāvokļa nodrošinātu savlaicīgus, kvalitatīvus un izmaksu ziņā pieejamus pakalpojumus, tai skaitā psihoemocionālo atbalstu dzīves nogalē gan cilvēkam, gan viņa ģimenei. Lai gan kopumā paliatīvās aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti, paliatīvās aprūpes pakalpojumu jomu nepieciešams attīstīt un pilnveidot multidisciplināri, uzlabojot pakalpojuma pieejamību un aprūpes nepārtrauktību, kā arī nepieciešams uzlabot ārstniecības personu un sociālās jomas speciālistu sadarbību, norāda VM.

Ministrijā uzsvēra, ka būtisks aspekts ir veicināt speciālistu pieejamību visā Latvijā, veidojot cilvēkresursus "kartējumu" onkoloģijas jomā. Rezultātā vajadzīgais speciālists būs pieejams cilvēkam ērtā vietā. Savukārt uzlabojot ārstniecības personu darba samaksu, kā arī citus apstākļus, tai skaitā, iespējas pilnveidot zināšanas, mediķi būs apmierināti ar darba vidi, kas veicinās labāku savstarpējo komunikāciju un ārstēšanu.

VM uzsver, ka ne mazāk būtiska ir pacientu apmierinātība, tāpēc jāveicina ieklausīšanās pacientu viedoklī un pieredzē, lai uzlabotu pakalpojumus.

No nākamā gada VM plāno īstenot skrīninga publicitātes kampaņas, lai veicinātu sabiedrības izpratni par slimībām, skrīninga būtību un ieguvumiem. Tāpat no 2023.gada paredzēts izstrādāt krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīningu kvalitātes indikatorus, pacientu klīniskos ceļus, kā arī metodikas izstrāde skrīninga kvalitāti raksturojošo indikatoru reģistrēšanai.

Papildu VM paredz no šī gada izvērtēt iespēju sākt cilvēka papilomas vīrusa (CPV) skrīningu kā primāro skrīninga testu sievietēm no 30 gadu vecuma, bet no 2024. gada otrā pusgada uzturēt un attīstīt kvalitātes kontrolētus kolposkopijas pakalpojumus kolposkopijas centros organizētā dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros.

Starp prioritārajiem pasākumiem VM paredz arī samazināt gaidīšanas rindu veselības aprūpes pakalpojumiem pēc onkoloģijas diagnozes noteikšanas vai slimības recidīva gadījumā, kā arī pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību "zaļajā koridorā".

VM informatīvajā ziņojumā paredzēts arī pārskatīt kompensācijas nosacījumus kompensējamo zāļu sarakstā jau iekļautajām zālēm onkoloģisko slimību ārstēšanai un nodrošināt terapijas pieejamības uzlabošanu, kā arī palielināt stomas aprūpes preču skaitu mēnesī, kas tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem, un nodrošināt piederumus urīna savākšanai.

Tāpat VM plāno no nākamā gada paplašināt onkoloģisko konsīliju sastāvu, iekļaujot visus nepieciešamos speciālistus, tai skaitā, patologu, rehabilitācijas speciālistu, ģenētiķu un citus speciālistus pēc nepieciešamības. Vienlaikus VM plāno noteikt samaksu par darbu speciālistiem atkārtotiem konsīlijiem.

Kā ne mazāk būtisku prioritāti VM norāda vienotas veselības un izmeklējumu datu bāzes onkoloģijā, tai skaitā, Vēža reģistra satura veidošanu, izstrādi un ieviešanu valstī, nodrošinot vēža reģistra datu pieejamību pētniecībai. Attiecīgi tiks izstrādāti priekšlikumi skrīninga datu platformas funkcionalitātei, nodrošinot ES kvalitātes rādītājiem atbilstošo indikatoru reģistrēšanu un datu apmaiņu ES līmenī.

VM norāda, ka pieejama moderna datu bāze ļaus apkopot izmeklējumu statistiku un izsekot pacientam dinamikā, tai skaitā uzlabotai sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātei.

Lai uzlabotu onkoloģijas jomu valstī, ir plānots arī pilnveidot veselības aprūpē strādājošā personāla zināšanas un sagatavot darbam onkoloģijas jomā. Tas nozīmē, ka tiks sagatavoti bērnu hematoonkoloģijas speciālisti, speciālisti darbam ar onkoloģijas pacientiem pediatrijā, kā arī speciālisti onkoloģiskās rehabilitācijas jomā, lai mazinātu onkoloģisko pacientu "stigmatizāciju" pat veselības aprūpes profesionāļu vidū.

Plāna pasākumu īstenošanai nākamajā gadā nepieciešams papildu finansējums 98 830 423 eiro apmērā, 2024. gadā - 113 244 961 eiro apmērā, bet 2025.gadā un arī turpmāk ik gadu - 113 820 425 eiro.