Prokuratūra lūdz tiesāt Bondaru un viņa sievu par iespējamu dokumenta viltošanu
Prokuratūra nosūtījusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu 13. Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) un viņa sievas apsūdzībā par personu grupā veikta dokumenta viltošanu un tā izmantošanu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, informēja prokuratūra.
Apsūdzētās personas 2017. gadā, lai nepieļautu, ka tiek apķīlāts abu laulāto kopmantā esošais nekustamais īpašums, kā arī lai izvairītos no zaudējumu piedziņas kādā civillietā, kopā ar zvērinātu notāri vienojās, ka viltos dokumentu, kas atbilstoši Civillikumam Bondara sievai piešķirs tiesības uz minēto nekustamo īpašumu kā laulātās atsevišķo mantu, apzinoties, ka šāds dokumenta saturs neatbilst patiesībai un parakstīts ar atpakaļejošu datumu.
Iepriekš minēto darbību rezultātā pret laulāto kopmantu netika vērsta piedziņa.
Tas aizskāra prasītāja minētajā civillietā aizsargātās intereses, jo liedza viņam izmantot ķīlas tiesību piedziņas vēršanai pret konkrēto mantu un atgūt zaudējumus vairāk nekā 48 000 eiro apmērā.
Jau ziņots, ka pret notāri Līgu Eglīti kriminālprocesā tika konstatēts likumā paredzētais pamats viņas saukšanai pie kriminālatbildības, bet, ņemot vērā, ka Eglīte ir mirusi, kriminālprocess pret viņu izbeigts daļā.
Bondars iepriekš paudis, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis.
Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka inkriminētais nodarījums saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".
Civillietā, kura saistīta ar "Latvijas Krājbanku", Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017. gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15,4 miljonus eiro no septiņiem bankas bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.
Pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas to atstāja spēkā. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to spriedums ir stājies spēkā.
Lietā kā atbildētāji bija septiņi likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušie valdes locekļi - Priedītis, Bondars, Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.
