Kā rīkoties, ja sāktos "X stunda"?

Hermanis uzdod jautājumu: “Kāpēc mūsu valsts vadība joprojām nav veikusi nekādu sabiedrības instruktāžu vai devusi jebkādus norādījumus – ko konkrēti mums katram darīt X stundas gadījumā?”

Par ko uztraucas Alvis Hermanis

Režisors apgalvo, ka atšķirībā no Polijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem mēs joprojām neesam saņēmuši nekādus detalizētus un tehniskus padomus, kā rīkoties pēkšņa Krievijas uzbrukuma situācijā.

“Mēs saprotam, ka militārie atbildes pasākumi varētu būt kara noslēpums. Bet, ja reiz esam jums uzticējuši valsts vadīšanas atbildību, mēs sagaidām, ka jūs instruētu arī mūs visus pārējos – kā konkrēti rīkoties un ko darīt, lai pasargātu sevi un savas ģimenes šādā iespējamas krīzes brīdī. Mēs saprotam, ka varianti var būt dažādi – konvencionāls armijas iebrukums, pēkšņs raķešu uzbrukums vai kodolkara pārsteigums.

Pie visiem šiem variantiem cilvēku reakcija būs tikai un vienīgi panika. Jums tomēr vajag izdomāt veidu, kā mūs visus informēt un sagatavot iespējamai situācijai, kuru piedzīvoja ukraiņi, pamostoties kādā jaukā rītā,” raksta Hermanis.

Pēc viņa paustā, Lietuvā sarīkota visu lielāko valsts iestāžu vadītāju sapulce, kur tie instruēti, kā viņu darbiniekiem rīkoties dažādu pēkšņu Krievijas iebrukuma variantu gadījumā. “Es ceru, ka saprotat – šī vēstule nav nekāda panikas sēšana, bet normāls jautājums, lai pasargātu mūsu bērnus, radiniekus un mūsu vadīto iestāžu darbiniekus,” uzsver Hermanis.

Ko atbild Pabriks

Pabriks turpretim  uzskata, ka izdarīts pietiekami daudz, jo Aizsardzības ministrija ir organizējusi virkni pasākumu par sagatavošanos krīzes situācijām – notikušas aptuveni 100 dažādu formātu un līmeņu konsultācijas.

Ministrija ir gatava rīkot konsultācijas par sagatavošanos krīzēm arī Latvijas teātriem, ja Kultūras ministrija izrādīs šādu interesi.
Pabriks atbildē uz Hermaņa ierakstu norāda, ka par valsts aizsardzības prioritāti izvirzīta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, kas paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību pašorganizēties un pārvarēt krīzes.

Ministrs arī aicina atbilstoša vecuma un spēju iedzīvotājus apgūt militārās iemaņas, iestājoties Nacionālo bruņoto spēku dienestā, Zemessardzē vai Jaunsardzē.

“Katram ir gan atbildība, gan pienākums krīzei sagatavoties, lai kopīgiem spēkiem to būtu iespējams pārvarēt. Jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka Krievijai būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju,” uzskata Pabriks.

Vai bukletā ir atbildes

Iedzīvotājiem ir jābūt gataviem parūpēties par sevi vismaz pirmās 72 stundas, jo krīzes situācijā atbildīgie dienesti un bruņotie spēki īstenošot apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus. Šāda informācija ir apkopota publiski pieejamajā bukletā Kā rīkoties krīzes gadījumā.

Tas vairākās valodās ir brīvi pieejams interneta vietnē  sargs.lv, publiskajās un augstskolu bibliotēkās, valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, Latvijas pasta nodaļās, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klientu apkalpošanas centros un Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs visā Latvijā. Instrukcija ar Latvijas pasta starpniecību arī ir piegādāta gandrīz 59 000 senioru.

Uzreiz jāatzīmē, ka kara gadījumā precīzas ierašanās vietas un laiki valstī, visticamāk, būs zināmi tikai cilvēkiem, kas tieši būs iesaistīti militārās agresijas vai tās seku novēršanas darbībās. Tie ir karavīri, zemessargi, robežsargi, policisti, glābšanas un medicīnisko dienestu pārstāvji.

Jāparūpējas par sevi pašiem

Noteiktas uzturēšanās vietas un rīcības plāni ir arī valsts augstākajiem vadītājiem. Iedzīvotājiem, kuri šajā visā nav iesaistīti, vismaz pirmās dienas par sevi būs jārūpējas pašiem.

Iepazīstoties ar bukleta saturu, jāsecina, ka tajā visai kvalitatīvā un saprotamā veidā dotas instrukcijas un padomi pareizai rīcībai. Te var atrast informāciju par darbībām, kas būtu veicamas jau tagad, sagatavojot pirmās nepieciešamības lietas un pārtikas krājumus, gan paliekot mājās, gan steidzamas evakuācijas gadījumā.

Bukletā atrodami noderīgi padomi, kādiem pārtikas produktiem dodama priekšroka, cik daudz ūdens vajadzīgs, par kādiem medikamentiem parūpēties. Izstāstīts, kā jārīkojas, izdzirdot trauksmes sirēnas – tiesa gan, padoms informācijas iegūšanai ieslēgt sabiedrisko TV vai radio var arī nederēt, jo elektroniskā uzbrukumā uzbrucēji var radīt būtiskus traucējumus un tas pats var notikt ar mobilajiem sakariem.

Tikai bez panikas

Iedzīvotāji arī aicināti saglabāt mieru un līdz brīdim, kamēr nedraud tiešas briesmas paša dzīvībai, turpināt darbu un savu prasmju un iespēju robežās sniegt palīdzību tiem, kam tā nepieciešama.

Tāpat pastāstīts, kā un kādu reālu palīdzību iedzīvotāji var sniegt valsts aizsardzībā iesaistītajiem spēkiem un pat tas, kā maldināt iebrucējus ar ceļa zīmju noņemšanu. Katram iedzīvotājam ir pienākums aizstāvēt savu valsti ar visiem sev pieejamiem līdzekļiem, pretoties agresoram okupācijas gadījumā, taču katram pašam objektīvi jāizvērtē savas spējas, jo no bezjēdzīgas nāves nekāda labuma nebūs.

Kas jāliek krīzes somā

Dzeramais ūdens

Pieaugušajam jāuzņem vidēji trīs litri ūdens dienā, karstā laikā četri. Krīzes situācijā ūdens apgādes traucējumi var apgrūtināt arī krāna ūdens pieejamību, arī noskalošanu tualetē. Noskaidrojiet, kur tuvākajā apkārtnē dabā pieejamas dzeramā ūdens vietas (akas, avoti) un kā lietojamas ūdens attīrīšanas tabletes.

Pārtika

Ieteicams glabāt pārtiku, kas var ilgstoši stāvēt istabas temperatūrā un kuru var pagatavot bez lieliem ūdens un elektrības resursiem.

Dokumenti un informācija

Sagatavojiet dokumentu (pase vai ID karte, autovadītāja apliecība) kopijas polietilēna iesaiņojumā, arī svarīgo telefona numuru sarakstu. Noderēs portatīvais radioaparāts ar rezerves baterijām, neliela naudas summa piecu, desmit un 20 eiro banknotēs, ūdensdrošs blociņš un rakstāmpiederumi.

Siltums un gaisma

Rezerves lādētājs, automašīnas lādētājs, ārējās enerģijas krātuve (power bank). Sērkociņi, šķiltavas, sveces. Lukturītis, baterijas. Silts apģērbs, rezerves apakšveļa un ērti apavi. Guļammaiss vai sega, tūristu paklājiņš, vēlams, telts.

Pirmās palīdzības aptieciņa

Pretsāpju un temperatūru mazinoši līdzekļi. Medikamenti pret gremošanas traucējumiem, alerģijām, ko lietojat ikdienā (un recepšu kopijas), ar nomierinošu efektu, dezinfekcijas līdzekļi. Pārsienamie materiāli un šķēres (plāksteru komplekts, marles saites, salvetes u.c.). Siltumu atstarojoša izdzīvošanas sega un termometrs.

Citas lietas

Līmlente, diegi, adata, šķēres, rakstāmpiederumi. Nazis. Dvielis, tualetes papīrs, vienreizlietojamās salvetes. Rezerves brilles vai kontaktlēcas.

Padomājiet par bērniem!

Kādi ir bērna dokumenti – dzimšanas apliecība, pase, ID karte. Vai bērni ir ierakstīti vecāku pasēs? Silts apģērbs, sega, vilnas zeķes mazākajiem bērniem. Autiņi, autiņbiksītes. Pudelītes, termoss, piena maisījums – ja mazulis lieto mākslīgo piena maisījumu. Knupīši.

Igaunijā apzina patvertnes

Tallinas centrā jūnijā izvietotas pirmās zīmes, norādot, kur atrodas 23 publiski pieejami iespējami patvērumi bombardēšanas gadījumam. Nākamā gada laikā šādas zīmes parādīsies arī citās Igaunijas pilsētās. Valdība lūgusi kartēt vietas, kuras varētu izmantot par patvertnēm.