“Bez lidmašīnu uzlidojumiem nepagāja ne nakts.” Trauksmes sirēnu pārbaude ukraiņiem atsauc nepatīkamas atmiņas
Otrdienas rītā visā Latvijā pēc plkst. 10 tika veikta kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude. Lai gan nepieciešama, tā Latvijā esošajiem ukraiņiem atmiņā atsauca sāpīgas atmiņas, vēsta TV3 ziņas.
Lai ukraiņi neuztrauktos, katram jau iepriekš tika izsūtīta īsziņa ar brīdinājumu, ka tā ir tikai mācību trauksme. Šādas ziņas saņēma aptuveni 32 000 Latvijā reģistrēto Ukrainas civiliedzīvotāju.
Labi, ka tā, saka jaunā māmiņa Irīna. Buču viņa ar četrus un nepilnus divus gadus vecajām meitiņām pameta īsi pirms elles sākšanās, un tagad pateicas liktenim par to.
“Es pirmo reizi dzīvē tik spēcīgi apzinos, ka izdarīju pareizo izvēli. Izglābu bērnus. Ja mēs tur atrastos, nezinu… Mūsu rajonu, kur dzīvojām, sasmalcināja,” stāsta Irīna.
Irīnas paziņas un radinieki ir gājuši bojā.
“Visi, kurus zināju, ir miruši. Karš paņēmis pilnīgi visus.
Sāpīgi par to runāt. Negribas vairs raudāt. Esam tik daudz cietuši,” saka ukrainiete.
Pēc Bučas pilsētas atbrīvošanas no Krievijas karaspēka uz ielām atklājas okupantu kara noziegumi [Brīdinām - nepatīkami skati!]
No Krievijas spēkiem atbrīvotās Kijivas apgabala Bučas pilsētas ielās visur guļ līķi, cilvēki nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi ...
“Man pat lidmašīnu skaņa rada nepatīkamu satraukumu. Es vēlētos nekad vairs šo sirēnu nedzirdēt. Kad paķer uz rokām bērnus, gabaliņu maizes un pudeli ūdens, slēpies mitrā, aukstā pagrabā un bērni prasa, kad tas beigsies.
Es sākumā teicu, ka tā ir spēle – mēs slēpsimies, un mūs meklēs. Pēc tam mazākā teica, ka viņai apnikusi šī spēle.
Negribējās bērnam teikt, ka mums valstī notiek karš, bet viņa tagad jau zina, kas ir tanks, kas ir asinis, kā ir, kad šauj un kā ir, kad mirst. Vecākā meita prasa, kad atgriezīsimies mājās, Ukrainā. Viņa prasa, vai tēvocis Vova vēl ilgi pa mums šaus. Ka viņa viņam neko neesot izdarījusi, bijusi laba meitene, gājusi uz dārziņu. Saku, ka tēvocis Vova piedzima pamuļķis un viņam sagribējās uzspēlēt kariņu. Prasīja, kāpēc smilškastē nespēlējas. Teicu, ka viņam tur par maz vietas.”
Sirēnu visas trīs pārlaiž mierīgi, lai gan patīkama šī skaņa nav. Telpās ir klusāk – tur dažas minūtes visas arī pārlaiž.
“Kad tā nav mācību trauksme, bet īstā sirēna, sirds no krūtīm lec ārā. Cilvēki Ukrainā, protams, pierod arī pie pastāvīga stresa. Saka – nu ko, ja uzkritīs bumba, uzkritīs. Nogalinās – nogalinās.”
Ukrainas pilsētas Bučas iedzīvotāji evakuējas kopā ar četrkājainajiem mīluļiem - suņiem un kaķiem
To, ka cilvēks pierod pie visa, apstiprina arī Rīgā sastaptie mariupolieši.
“Mēs esam pieraduši. Bez lidmašīnu uzlidojumiem nepagāja ne nakts," atzīst Svetlana, kura Latvijā ieradusies no nu jau okupētās Mariupoles.
“Mariupolē tik ātri iznīcināja apziņošanas sistēmu, ka gaisa trauksmi tikpat kā nedzirdējām," stāsta mariupolietis Viktors.
Skaudri skati: aplenktā Ukrainas pilsēta Mariupole 2022. gada martā
Otrdien pārbaudes laikā centrālā sirēnu palaišana nenostrādāja, un katru iekārtu nācās iedarbināt manuāli. 21 no 164 sirēnām atklājās tehniskas ķibeles – pirms pusgada bojātas bija vien desmit. Arī privātpersonas, uz kuru jumtiem iekārtas izvietotas, nebija nodrošinājušas glābējiem piekļuvi.
Informācija par tehniskajām ķibelēm nodota Iekšlietu ministrijai. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ieskatā, tās ar steigu ir jānovērš, jo nevaram atļauties gaidīt.
Trauksmes sirēnu pārbaudi veic divas reizes gadā, lai pārliecinātos, vai iekārtas ir darba kārtībā un vai plašsaziņas līdzekļi tiek galā ar uzdevumu krīzes situācijā informēt iedzīvotājus, kas noticis un kā rīkoties tālāk.
