Saeima dod mandātu valdībai aizliegt audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus
Grozījumu autori norāda, ka šā gada martā pieņemtā ES direktīva sniedz dalībvalstīm lielāku elastīgumu, lemjot par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu.
Sabiedrība

Saeima dod mandātu valdībai aizliegt audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus

Jauns.lv

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) aprites likumā, kas valdībai turpmāk ļaus aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā, paziņoja Saeimas sēdē.

Saeima dod mandātu valdībai aizliegt audzēt ģenēti...

Saeimas Preses dienestā skaidroja, ka šādus aizliegumus vai ierobežojumus varēs noteikt Eiropas Savienībā (ES) atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem. Ierobežojumu iemesli, kā to paredz likumprojekts, varēs būt, piemēram, pilsētas un valsts zemes plānojums, zemes izmantojums, sociālekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedrības nostāja.

Patlaban Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.

Grozījumi arī noteic, ka Zemkopības ministrijai jāiesniedz prasība Eiropas Komisijai, lai panāktu, ka ES atļauju par konkrētā ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanu neattiecina uz Latviju vai daļu tās teritorijas.

Grozījumu autori norāda, ka šā gada martā pieņemtā ES direktīva sniedz dalībvalstīm lielāku elastīgumu, lemjot par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu. Tāpat likuma grozījumu iesniedzēji atzīmē, ka Latvija ir ieinteresēta saglabāt no ģenētiski modificētiem kultūraugiem brīvu zemi, kā arī nepieļaut likumu liberalizāciju attiecībā uz šādu organismu izplatīšanu un pieejamību.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd ES komerciāliem nolūkiem audzē viena veida ģenētiski modificētu kukurūzu, lai to aizsargātu no kaitīgā parazīta – Eiropas kukurūzas sviļņa, kurš nav sastopams Latvijā. Šādu kukurūzu audzē piecās ES dalībvalstīs.

Saeimas Preses dienestā arī atzīmēja, ka, ņemot vērā sabiedrības negatīvo nostāju, 2009.gada maijā Saeimas Eiropas lietu komisija atbalstīja nostāju, ka Latvija neatbalsta nevienu lēmuma projektu par atļaujas izdošanu ģenētiski modificētu organismu izplatīšanai tirgū, tostarp audzēšanai.  

Par grozījumiem Saeimai būs jālemj trīs lasījumos.

ĢMO ir dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēniem. Izplatītākie ģenētiski modificētie augi galvenokārt ir soja un kukurūza, taču pašlaik pasaulē pārtikā jau plaši izmanto arī ģenētiski modificētus rīsus un rapsi. Pašlaik ES gan atļauta tikai vienas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšana.

BNS/Foto: Ieva Čīka/LETA