Kā tagad klājas Raimondam, kurš vairākus mēnešus bija iesprostots Šanhajas dzīvoklī?
Nesen portāls Jauns.lv rakstīja par latvieti Raimondu Jaku, kurš stāstīja, kā Šanhajas iedzīvotāji jutās ilgstošā lokdaunā saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem. Tagad Raimonds atrodas Peru, bet jau augustā viņš atgriezīsies Šanhajā, kur mīt viņa ģimene un bērni.
Raimonds intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja: maija vidū Ķīnas amatpersonas paziņoja, ka kovida inficēto cilvēku skaits Šanhajā sāk mazināties, tāpēc 1.jūnijā paredzēts pārtraukt ilgstošo lokdaunu. “Cilvēki tam sāka gatavoties, un 1.jūnijā tiešām viss tika atvērts. Cilvēki masveidā plūda ielās un svinēja šo notikumu.”
Šanhajieši atkal izbaudīja plašumu un brīvību
“Sajūta bija tāda kā spontānos pilsētas svētkos. Pēc vairāk nekā divu mēnešu ārkārtīgi strikta lokdauna pirmo reizi varēja iet ārā. Tiešām, visas durvis bija vaļā! Cilvēki sēdēja uz ielām, malkoja dzērienus, baudīja plašumu, braukāja apkārt ar velosipēdiem un elpoja nepiesārņoto lielpilsētas gaisu. Mašīnu nebija daudz, jo nebija, kur braukt. Darbs vēl nebija atsācies.
Bet šīs brīvības dēļ bija arī vīrusa uzliesmojumi. Praktiski uzreiz tika slēgti vairāki dzīvokļu kompleksi, jo to iedzīvotājiem bija pozitīvi kovida testi. Dzirdēju, ka arī viens mikrorajons (tajā dzīvoja vairāki miljoni iedzīvotāju) tika slēgts. Bet domājams, ka pilnīgs lokdauns Šanhajā, visticamāk, vairs nebūs.”
Katru dienu testējas 10 miljoni cilvēku
“Tagad var iet ārā no mājām bez ierobežojumiem, bet visu laiku ir jātestējas. Jebkurā publiskā, sabiedriskā vietā ir jāuzrāda negatīvs kovida tests, kas veikts pēdējo 48 stundu laikā. Bez tā nekur nevar tikt.
Lai testēšanu nodrošinātu, ielās ir kioski, ko valdība jau lokdauna laikā projektēja, saražoja un uzstādīja daudzviet Šanhajā. Kad es tur vēl biju (jūnija sākumā, kad bija pirmās brīvlaišanas dienas), tad pie kioskiem veidojās garas rindas. Lai veiktu testu, rindās bija jāstāv vismaz 40 minūtes. Tas droši vien optimizēsies laika gaitā.
Nezinu, cik ilgi šī sistēma strādās, bet izskatās, ka tā ir uz ilgu laiku, jo kioski ir pamatīgi.”
Šanhajā dzīvo aptuveni 26 miljoni cilvēku, un jaunā kārtība nozīmē, ka katru dienu testējas aptuveni 10 miljoni šanhajiešu.
Lai ieietu parkā, jāuzrāda negatīvs tests
Arī bērniem ir jātestējas, ja viņi vēlas atrasties publiskās vietās. Tiesa, līdz ar vasaras iestāšanos bērnudārzi, skolas un universitātes patlaban nestrādā. “Bērniem nekur nav jāiet, izņemot uz parku.” Arī pie parku ieejām esot jāuzrāda negatīvs kovida tests.
Lai ieietu veikalos, jānoskenē testa kods. “Dažādās vietās ir dažādi. Tas atkarīgs no veikalniekiem. Daži pieprasa stingrāk, bet dažiem vispār vienalga. Protams, oficiālās vietās un valdības iestādēs tas ir ļoti stingri.”
Divus mēnešus Dienvidamerikā
Raimonds no Šanhajas aizbrauca jūnija sākumā, jo viņam jau iepriekš bija ieplānots darījumu brauciens uz Peru. Pēc diviem mēnešiem (augustā) viņš plāno atgriezties Šanhajā, kur dzīvo viņa ģimene.
Tā kā Raimondam un viņa sievai darbs ir internetā, tad viņa ģimeni lokdauns un tā atcelšana krasi neietekmēja. “Grūtāk ir bērniem, kuri jau trešo mēnesi visu laiku ir mājās. Tagad vasarā varbūt varēs vairāk iet ārā. Ceru, ka varēšu bērnus tuvākajā laikā aizvest uz Latviju.”
Ārzemnieki domā par Šanhajas pamešanu
“Runājot par ārzemniekiem, ir novērota masīva viņu izbraukšana no Šanhajas. Pēc neoficiālām aptaujām, aptuveni 80% ārzemnieku plāno vai grib braukt projām. Esmu redzējis valdības atbildi par to, kāpēc ārzemnieki brauc ārā lielos apmēros. Viņu skaidrojums ir diezgan neveikls: ārzemnieki nespēj tikt galā ar straujo dzīves tempu Šanhajā, tāpēc brauc prom.”
Lai gan daudzi saprot, ka tā nav tiesa, vienlaikus ir skaidrs, ka propaganda Ķīnā ļoti labi strādā un vairums cilvēku domājot, ka šie pasākumi ir neizbēgami un ļoti nepieciešami.
Grūti izbraukt no Šanhajas
Raimonds arī pastāstīja, ka patlaban ārzemju braucieni no Šanhajas ir ļoti grūti īstenojami. “Patlaban uz un no Ķīnas un Šanhajas ir ļoti maz ārzemju reisu, tāpēc tie ir ārkārtīgi dārgi. Kad es braucu ārā no Šanhajas 3.jūnijā, lidmašīna nebija pilna, bet diezgan noslogota. Ķīniešu bija maz. Varēja redzēt, ka ārzemnieki brauc ar visiem suņiem, kaķiem. Visas mājdzīvnieku vietas bija aizpildītas. Viņi brauca prom pavisam.
Interesanti, ka ķīniešus vairs negrib īsti laist ārā no valsts. Liek dažādus ierobežojumus, lai viņi neizbrauktu no valsts. Kad stāvēju lidostā rindā, man priekšā bija ķīniešu jaunietis, kas brauca uz Itāliju. Viņu diezgan pamatīgi pratināja: kur brauks, uz cik ilgu laiku, kad brauks atpakaļ, cik ilgi mācīsies. Dzirdēti stāsti, ka ķīniešus arī neizlaiž no valsts.”
Sarežģīti nokārtot dokumentus
Savukārt ārzemniekiem neko īpašu nejautā un viņi var mierīgi pamest Ķīnu. It kā arī ārzemnieku ģimenes locekļi varot vieglāk izbraukt no valsts. “Par to es neesmu tik drošs, jo esot grūti dabūt izbraukšanas dokumentus, īpaši bērniem. Arī nokārtot ārzemju pasi pašlaik ir grūti. Iestādes liek šķēršļus, lai cilvēki nebrauktu.
Oficiālais iemesls ir tāds: valdība uztraucas, ka, braucot šurpu turpu, ievedīs atkal vīrusu, tāpēc labāk sēdēt mājās. Nebraukāt, ja nevajag un ja nav ļoti nopietna iemesla. Tāpēc viņi prasa nopietnu attaisnojumu, lai ķīnieši brauktu uz ārzemēm.”
Viena avio biļete maksā gandrīz 10 tūkstošus eiro
Arī tikt iekšā Ķīnā patlaban esot grūti. “Ir maz starptautisko avio reisu. Uz Šanhaju no visas pasaules (ieskaitot Honkongu) ir tikai 4-5 reisi dienā. Tas nozīmē, ka biļetes ir fantastiski dārgas. Dzirdēju, ka no Frankfurtes viena biļete maksā pie 10 tūkstošiem eiro. Uz visu lielo Ķīnu ir diezgan maz reisu.
Turklāt, lai tiktu iekšā Ķīnā, ir diezgan strikti ierobežojumi. Pieprasa ierasties ar tiešo reisu. Tā kā no Latvijas tiešo reisu nav, tad iespējams braukt tikai ar vienu pārsēšanos.” Kāpēc tā? “Nezinu. Bieži vien ir ļoti grūti izskaidrot ierobežojumus. Viņi saka, ka tas ir drošāk.”
Turklāt, ja grib lidot, piemēram, no Parīzes uz Šanhaju, tad pirms tam 7 dienas ir jāuzturas tikai Parīzē. Nedrīkst apmeklēt nevienu citu pilsētu. “Nezinu, kāpēc tā. Manā skatījumā tajā loģikas nav daudz.” Ielidojot Ķīnā, jārēķinās ar vairāku dienu karantīnu.
Raimonds plāno augustā atgriezties Ķīnā, lidojot caur Honkongu. Iepriekš Honkonga bija slēgta ārzemniekiem, bet tagad ir iespējams lidot uz Honkongu, nodzīvot tur 7 dienas karantīnā un tad atgriezties Šanhajā. Kopumā tas būs lētāk, viņš lēsa.
Vienīgais pasažieris kilometru garā vilcienā
Viņš atklāja, ka brauciens no Šanhajas uz Peru bija diezgan kontrastains. “Ķīnā viss bija diezgan slēgts. Kad es braucu uz lidostu, pēdējā pieturā pirms lidostas biju vienīgais pasažieris kilometru garā vilcienā. Tas man bija kaut kas nepieredzēts.” Šanhajas metro ir ļoti garš, jo parasti ar to pārvietojas daudz iedzīvotāju.
Dienā, kad Raimonds izlidoja no Šanhajas, lidostā notika tikai trīs izlidojošie starptautiskie reisi. “Kad nonācu Vācijā (braucu caur Frankfurti un Madridi), tur bija pilnīgi cita pasaule. Maskās staigāja ļoti maz cilvēku. Viss bija atvērts un likās, ka dzīve bija tāda pati, kāda tā bija kādreiz. Tāpat arī Spānijā bija līdzīgi.
Jāguļ ar divām sejas maskām
Bet Peru ir citādāk. Viss ir atvērts, ir ārzemju tūristi. Iebraucēji ar maskām staigā mazāk, bet vietējie peruāņi diezgan konsekventi valkā maskas. Turklāt viņiem ir noteikums: ja ir parastās ķirurģiskās maskas, tad tās jāvalkā divas. Dubultā.
Tas pats bija lidmašīnā. Bija jāsēž dubultā maskā. Arī gulēt vajadzēja divās maskās. Kad es biju noņēmis maskas guļot, man pienāca klāt stjuarte un lika tās uzvilkt. Bet vācu aviolīnijās tik ļoti strikti nebija.”
Tagad, dzīvojot Peru, Raimonds jūtas labi. Lai gan iedzīvotājus mudina būt piesardzīgiem un valkāt maskas, tas ir ieteikums, nevis obligāta prasība. To var saprast, jo valstī bija diezgan daudz kovida upuru. “Jo siltāks laiks, jo vairāk cilvēki grib novilkt maskas.” Ieejot Peru iestādēs un kafejnīcās, jāuzrāda vakcinācijas sertifikāts.
Lokdauna milzīgais trieciens
Sarunas noslēgumā Raimonds akcentēja, ka ilgstošais Šanhajas lokdauns atstājis milzīgu ekonomisku triecienu ne tikai konkrētajai pilsētai, bet arī kopumā visai Ķīnai. Viņaprāt, strikto lokdaunu ir grūti racionāli izskaidrot, jo oficiālie skaitļi liecina, ka vīruss neprasa tik lielus cilvēku upurus, bet ierobežojumi bija ļoti stingri un ārkārtīgi ietekmēja valsts ekonomisko situāciju un Ķīnas iedzīvotājus.
Iespējams, lokdauns saistīts ar Ķīnas iekšpolitisko situāciju, latvietis pieļāva. Valsts prezidents Sji Dziņpins grib kandidēt uz trešo pilnvaru termiņu, kas līdz šim konstitūcijā nebija atļauts, bet viņš to mainīja. Prezidents maija sākumā uzstājās ar runu marksistiskā garā, paužot viedokli: vēsture pierādīs, ka viņam ir taisnība un ka pret visiem, kas apšauba kovida nulles politiku, jāvēršas ar pienācīgu bardzību.
Taču maija beigās Ķīnas premjers Li Kecjans mudināja pašvaldības stimulēt ekonomiku, jo šī gada tautsaimniecības pieauguma mērķis ir 5,5%. “Tas izskatās diezgan nereāli, ņemot vērā, ka otro ceturksni lielākā Ķīnas pilsēta un finanšu dzinējspēks Šanhaja bija pilnībā bloķēta. Šanhajas lokdauns nebija racionāls un prātīgs, tas bija diezgan neracionāls un tuvs farsam,” Raimonds pauda.
