LPS: Lai pašvaldības iegūtu papildu 100 miljonus eiro pedagogu algām, nāktos slēgt visu līmeņu lauku skolas
Lai Latvijas pašvaldības iegūtu papildu 100 miljonus eiro pedagogu atalgojuma nodrošināšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nāktos slēgt visu līmeņu lauku skolas, aplēsusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
Šādi aprēķini veikti, balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vairākkārtējiem paziņojumiem par finansiālajiem ieguvumiem no skolu tīkla optimizācijas.
Šobrīd Latvijā ir 254 lauku un Pierīgas skolas - sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas, kur kopumā strādā 7538 darbinieki. Līdz ar to, lai iegūtu Izglītības un zinātnes ministrijas minētos 100 miljonus eiro pedagogu atalgojuma paaugstināšanai, būtu jāslēdz pilnīgi visas lauku un Pierīgas skolas.
"Bērniem no pirmās līdz sestajai klasei ir jānodrošina skola maksimāli tuvu viņa dzīvesvietai, tāpēc šādā veidā papildu nepieciešamo finansējumu nav iespējams iegūt, jo tā tiktu likvidēta bērnu iespēja iegūt izglītību savas dzīvesvietas tuvumā," norādīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Savukārt tam jau būtu nākamās sekas - lauku iztukšošanās, jo, ja ceļā uz 50 kilometru attālo skolu bērnam jāpavada aptuveni pusotra stunda, ģimene pieņems lēmumu pārcelties no laukiem uz pilsētu.
Kaminskis uzskata, ka laikā, kad ir nestabila ģeopolitiskā situācija, jo īpaši nomales efekta pastiprināšanās Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldībās rada riskus nacionālajai drošībai.
LPS atgādina, ka aptuveni 70% pašvaldību skolu tīkls jau ir sakārtots. Tas paveikts Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes, Jūrmalas un Ventspils valstspilsētās, Saldus, Smiltenes, Kuldīgas, Dobeles, Ropažu, Siguldas, Ādažu un Mārupes un vairākos citos novados.
Tikmēr Ādažu un Mārupes pašvaldības saskaras ar citiem izaicinājumiem - pedagogu trūkumu un pārlieku lielu skolēnu skaitu izglītības iestādēs, kas neatbilst higiēnas prasībām. Savukārt vairākās pilsētu skolās esot pedagogu trūkums. Kopumā skolās trūkst vairāk nekā 1000 pedagogu.
LPS jau iepriekš vērsa uzmanību, ka IZM plāns turpmākos trīs gadus nepaaugstināt pedagogu atalgojumu jeb iesaldēt to faktiski nozīmē atbildību par algām pārlikt uz pašvaldību pleciem.
Saskaņā ar IZM plānu, laika posmā no 2022. gada līdz 2025. gadam netiek paredzēts finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai. Tomēr LPS ieskatā valstij no savas puses ir jānodrošina finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai, savukārt pašvaldības no sava budžeta nodrošina finansējumu skolu tehniskajam personālam un ēku uzturēšanai.
Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība izvirzījusi IZM vairākas prasības saistībā ar slodžu izmaiņām un algu palielinājumu.
