Kroplis pie miesas un gara, pretīgi skati, aplamas domas: kritiķi vērtē “Skroderdienu Silmaču” pirmizrādi

Latviešiem Jāņu svinību neatņemama sastāvdaļa ir ne tikai Rūdolfa Blaumaņa sakrālās lugas “Skroderdienas Silmačos” vērošana, bet bieži vien arī aktīva līdzjušana un piedalīšanās šajā visiem labi zināmajā izrādē. Šogad tā tiek spēlēta jubilejas noskaņā, jo tieši pirms 120 gadiem notika “Skroderdienu” pirmizrāde. Jauns.lv šajā saulgriežu svētku laikā atgādina, kā šo lugu 1902. gadā uzņēma latviešu publika.

Laikam jau tā ir, ka vislustīgākie Līgo gabali latviešiem tiek janvārī (1981. gadā Jāņa Streiča “Limuzīns Jāņu nakts laikā” pirmizrādi taču arī piedzīvoja janvārī). 1902. gada 30. janvārī, kad “Skriderdienas Silmačios” savu pirmizrādi piedzīvoja pirmajā profesionālajā latviešu - Rīgas Latviešu teātrī - Rīgas Latviešu biedrības namā (tas ir tajā pašā vietā, kur ir pašreizējais “Māmuļas” nams, bet jau cits - daudz plašāks nekā pagājušā gadsimta sākumā, jo pirmais nams 1908. gadā nodega).

Kad “Skroderdienas” parādījās uz skatuves, Blaumanis jau bija atzīts dramaturgs: “Silmači” bija jau devītā no viņa kopumā 12 sarakstītajām lugām un toreiz uz latviešu skatuvēm ar panākumiem spēlēja jau vairākas citas viņa sarakstītās komēdijas, no kurām slavenākās bija “No saldenās pudeles” un “Trīnes grēki”. Tā kā publika jau bija pieradināta pie viņa talanta, un tā no Blaumaņa vairs negribēja lētus kumēdiņus. Tikai sanāca pretējais efekts… Skatuves apskatnieki “Skroderdienas” savā vairākumā atzina par neveiksmīgu lugu, kurai neparedzēja ilgu mūžu. Tomēr skatītāji lēma savādāk.

Reklāma bija izcila

Dienu pirms pirmizrādes “Baltijas Vēstnesis” aicināja: “Latviešu teātris rīt izrādīs jauno lugu “Skroderdienas Silmačos” no Rūdolfa Blaumaņa. Mūzika no Aleksandra Būmaņa. Lomas ir izdalītas šādi: Silmaču gruntniece - Otīlija Muceniek, Aleksis – A. Freimans, Kārlēns – Dace Akmentiņ, Elīna – Vārna-Skaidrīte, Skroderis Dūdars – A. Mierlauks, Skrodera māceklis – T. Valdšmits, Pindacīša - B. Rūmniek, Pindaks -A. Vārna, Tomuļu māte – Olga Ezerlauk, Pičuks - P. Rudzīts, Auce – Menģel-Zevert, Bebene – Ance Lindberg un Ieviņa – Ženija Tālberg. Lugā ir vajadzīgs liels personāls un teātra labākie spēki pie tās ņem dalību. Katrā ziņā ir sagaidāma interesanta izrāde. Izrādes sākums pulksten 8 ½ vakarā”.

Skroderu dienas Silmačos sākas:

Kā redzams, izrādes trupa tik tiešām bija izcila, jo tādu galveno lomu tēlotāju kā Alekša Mierlauka, Bertas Rūmnieces, Daces Akmentiņas, Olgas Ezerlaukas, Teodora Valdšmitu un citu talants tiem, kuri kaut vai virspusēji zina latviešu teātra vēsturi, komentārus neprasa.

Laikraksts piebilst: “Jāsaka, ka luga rakstniekam izdevusies un tiem, kas grib teātrī dažas jautras stundas pavadīt, “Skroderdienas Silmačos” būs ļoti pa prātam”. Bet jau nākamajās dienās latviešu lielākās avīzes “Skroderdienas” nolīdzināja gluži līdz ar zemi un to uzskatīja par teātra fiasko.

“Balss”: skroderis Dūdars – kroplis pie miesas un gara

Politiskā un literāriskā avīze “Balss” par to raksta: “Latviešu teātrī pagājušajā trešdienā, 30. janvārī, pirmo reizi parādījās sen daudzinātā un ilgi sagatavotā Rūdolfa Blaumaņa lielā dziedāšanas luga “Skroderdienas Simačos” 3 cēlienos (6 bildēs), mūzika no Aleksandra Būmaņa”. Par lugas saturu un dramaturģiju vēstīts:

“Tas dažādiem situāciju jokiem izraibināts un sadalīts 6 bildēs. Šīs bildes stāv diezgan atšķirti un saraustīti viena no otras. Pirmā bildē izrāda Silmaču mājas dzīvi ar skroderu sagaidīšanu. Otrā bildē izvēršas Žīdu joki, kuri nobeidzas ar to, ka skrodera māceklis Žīdus aizmānījis pēc medus pie bišu stropiem un nu sadusmotās bites vajā saldenuma laupītājus un citus iedzīvotājus līdz pašām mājas durvīm. Trešā bildē uzliesmo Joskes mīlestība uz Zāru. Arī Ābrama nenosaliecība pret viņiem. Beidzot kāda mātīte uzmāna Ābramu uz krāsns, jo no turienes labi varēšot pats savām acīm noglūnēt, kā samīlējušies skūpstīšoties. Bet skrodera māceklis iebāzis krāsnī izkaltētu samirkušu dinamītu. Tiklīdz mātītei gadās uguni piedurt krāsnī, dinamīts sprāgst ar lielu troksni, uzsper krāsni gaisā ar visu Ābramu, kurš līdz nesamaņai pārbijies nokrīt zemē un nu ālējas kā ārprātīgs.

Ceturtā bilde ar “laimi pirtiņā” rāda Pičuku ar Auci, kā tie mīlinājas ap savu 2 nedēļas veco dēlēnu, pie kura šūpļa Auce nodzied  bezgalīgi garu šūpuļa dziesmu, kamēr Pičuks mielo viesus ar vīnu. Piektā bilde ar “līgo” rāda līgošanas skatu Silmačos, kurš ne visai veikli norisinājās. Sestā bildē skatītāju acu priekšā nostājas visi 3 minētie pāri.

Lugā nojaušama tikai Blaumaņa vijīgā valoda un kādi pietiekami zīmēti skati no ļaužu mājas dzīves, bet – cits nekas vērtīgs. Raksturu tēlojumu tur nav itin nekādu; Aleksis ar visu savu augumu garlaicīgs, skroderis Dūdars līdz prātvēderībai pārdzīvojies, kroplis pie miesas un gara u.t.t. Kā liekas, sacerētājs šai lugā nekādu citu mērķi nav spraudis, kā ar gadījumu jokiem jeb situācijas komiķiem skatītājus pasmīdināt un tiem laiku paīsināt. Jo ko citu lai nozīmētu skati, kur puisis Pindaks ar vēdera valgu slodza savu sievu, vai 3 mātītes ķildojas ap ūdens vannīti, vaj krāsni ar Žīdu uzsper gaisā, kur bites trenkā Žīdus un citus ļaudis, vaj kur Žīdi producējas ar saviem sen pazīstamiem un nodilušiem jokiem? Žēl, ka autors saviem pūliņiem nava izredzējies augstāku un cienīgāku mērķi!”

Protams, “Balss” piebilst, ka “Skroderdienas” ir labākas par tulkotajām ārzemju lētajām lugu lubenēm un “izrāde norisinājās viscaur dzīvi un tekoši; izrādītāji likās it kā dzīvojam ik katrs savā lomā un iespaids tāpēc apmierināja lielāko tiesu skatītāju”, bet “netrūkst arī vājumu, sevišķi balsu vešanā un harmonizācijā, kā par piem. Līgo dziesmu pavadījumos un dažās citās vietās”.

“Pēterburgas Avīzes”: pretīgie skati

Cariskās impērijas galvaspilsētā iznākošais latviešu laikraksts “Pēterburgas Avīzes” par “Skroderdienu” pirmizrādi raksta: “Lugā labs daudzums dziedamo un citu mūzikas gabalu; vispāri jautriem skatiem te ierādīta galvenā vieta. Un tomēr dīvaini: luga neapmierina pilnīgi ne jautrības, ne nopietnības mīlētāju. Iemesls laikam gan tas, ka te norisinās it kā divas pavisam atsevišķas lugas, viena otru traucēdama, viena otru kavēdama. Jautrības mīlētāju traucēs dziļi nopietnie skati, kuriem ar jautrības gājienu nav nekāda sakara; traucēs arī pārāk trokšņainie skati, kuriem ierādīta pārāk plaša vieta un kuri taisni ar varu grib skatītāju smīdināt. Dažs no tiem pat pretīgs. Tāds, piemēram, ir Pindacīšas mičošanas skats. To vajadzētu katrā ziņā pārgrozīt, ja ne pavisam dzēst.  Pietiktu ar tām pāris ņukām sānos, kuras laulātie draugi izmaina savā starpā, un tad, ja jau grib, Pindaks varētu noraut siksnu un aizsteigties savai “velna bābai” pakaļ, lai tad turpmākais notiktu aiz kulisēm – ir tad joku būtu diezgan.

Skatītāji maksā naudu un par to grib taču arī kaut ko saprast, kas pārāk ātrajās sarunās, kuras tīri vaj bez elpas jāklausās, nekādi nav iespējams. – Un tomēr, neraugoties uz jau minētām nepilnībām, šinī lugā ir lietas, kurām nenoliedzama vērtība”.

“Baltijas Vēstnesis”: Cepeša vietā tikai mērce

Tā laika lielais dienas laikraksts “Baltijas Vēstnesis” izrādi vērtē: “Latviešu teātris vakar bij izpārdots: tik lielu interesi mūsu publika piegrieza Blaumaņa jaunās lugas “Skroderdiesas Silmačos” pirmajai izrādei.

Lai gan autors kopā ar jauno lugas mūzikas komponistu Aleks. Būmaņa kgu, beigās divas reizes varēja uz skatuves parādīties, lai pateiktos par piekrišanas zīmēm, panākums nebij tik liels, kā Blaumanis to pēdējo reizi piedzīvoja, kad izrādīja viņa lugu “No saldenās pudeles”. Pa lielai daļai tas izskaidrojas ar to apstākli, ka viņš savām darbam ir piespraudis nosaukumu, kas par to ceļ aplamas domas un mūs paskubina, vairāk no tā sagaidīt, nekā beidzot piepildās.

"Es grib' rītā mežā braukt" dziesma no izrādes "Skroderdienas Silmačos" :

Ja Blaumanis mums būtu apsolījis skatus iz mūsu zemnieku dzīves, tad viņa patīkamā darbā diezgan ko no visas sirds varētum izslavēt, bet par nelaimi viņš mums apsolījis “lielu dziedāšanas lugu” un no tādas mums jāprasa, ka tai būtu stingrāks dramatiskais mugurkauls un darbība, kuru mēs arvienu skaidri varam paturēt acīs kā sarkanu pavedienu, kas velkas caur skatu audumu. Šai lugai ar trūkst tas, ko citās Blaumaņa lugās atrod: dramatiskā valoda”. Tālāk kritiķis izrādi vērtē jau no kulināriskā skatupunkta:

“Blaumanis uz cepeša nedeva vairāk kā cepeša mērci. Gardu mērci, - jā gan!”, jo “aktieri viscauri labi un teicami. Par visu izrādi tikai atzīstoši jāspriež”.

“Dienas Lapa”: ar “Skroderdienām” Blaumanis totāli izgāzies

Jaunstrāvnieku rupors “Dienas Lapa” rezumē: “Jādomā, “Skroderdienas” taču nevarēs turēties, un tas būtu vienīgais, kas autoru vēl varētu spiest apdomāties, ja tas jau nav par vēlu. Par savu premjeru Blaumanim maz iemesla būt lepnam. Aplausi, ievērojot to, kādos apstākļos pirmizrādes notiek, un kas tur viss piedalās, nav nekāds brīnums. Bet, ka Blaumanis beigās parādījās uz skatuves, tad tikai tāpēc, ka viņam bija tā laime pārklausīties: kāds pāris bija turējuši par pienākumu izsaukt savu pazīstamo Aleksandru Būmani. Uz tā rēķina iznāca arī Blaumanis”.

Pēc “Skroderdienu” noskatīšanās “Dienas Lapa” secina, Blaumanis “ar katru lugu ir slīdējis zemāk” un šajā reizē viņš nogrimis tik zemu, ka zemāk nolaisties vairs nav iespējams:

“Svarīgāks ir jautājums, kā autors grimis tik zemu? Viņš, kas kā stāstu rakstnieks nav viens no pēdējiem un arī pirmās drāmas likās kaut ko solot? Vainīgs, man šķiet, ir tā saucamais “teātra velns”, kas viņu ievedis savā kārdināšanā, un tad viņu pēdējā laikā bez jēgas slavētajā kritikā. Tiešām, tagadējo fabrikātu var tikai vienejādi izskaidrot. Visi gabali, visi izteicieni, vārdi un visas personas radītas tā, lai viss katrs par sevi jau būtu efekts, tāds efekts, kāds pēc viņa domām visvieglāki kutinās vecu un jaunu, izglītotu un neizglītotu”.

“Latviešu Avīzes”: varbūt būs ilgs mūžs

Pielaidīgākas ir Jelgavā iznākošās “Latviešu Avīzes”: ““Skroderdienas Silmačos”, kā rādās, ir tāda luga, kurai līdzīgas ir labi daudz Latviešu teātra repertuārā, tas ir: kritiķi tās nopeļ, bet publikai atkal viņas patīk. Publika pa lielākai daļai spriež citādi kā kritiķi. Publika sriež bargu sodu tādai lugai, kura ir garlaicīga, bet to no „Skroderdienas Silmačos” nevar teikt. Izsmieties skatītāji dabū diezgan un ārīgu efektu viņai netrūkst. Tās ir īpašības, kas viņai varbūt liks piedzīvot labi ilgu mūžu. - Nu, publika jau pate to izspriedīs”.

Skroderdienas četru olekšu distancē: