Jaunais gājēju un velosipēdu ceļš Pārdaugavā kļūst bīstams cilvēkiem
Ziepniekkalna - Torņakalna gājēju un velosipēdistu infrastruktūra top bīstama cilvēkiem. Tā uzskata Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks. Savukārt Rīgas domes Satiksmes departamentā portāls Jauns.lv noskaidroja, ka, pārskaņojot satiksmes organizācijas shēmas, izskatīs iespējas uzlabot veloceļa risinājumus, uzsvaru liekot uz velo prioritāti šķērsojumos un citviet.
Silenieks soctīklos publicēja fotogrāfijas, kurās redzams topošais gājēju un velosipēdu ceļš Vienības gatvē, kā arī attēlu no Nīderlandes, kādam ceļam būtu jābūt.
Jābūt skaidri saprotamam, kurš ir galvenais ceļš
“Pēc saprāta, standartiem un Ceļu satiksmes noteikumiem ceļu, kas ir galvenais ceļš attiecībā pret mazākas nozīmes ceļu veido tā, lai tas ne tikai ar ceļa zīmēm, ceļa horizontāliem apzīmējumiem ir izcelts kā galvenais ceļš, bet arī ar ceļa seguma palīdzību rada saprotamu prioritāti.”
Viņš vērsa uzmanību, ka fotogrāfijās redzamajās vietās pirms katras iebrauktuves/izbrauktuves blakus teritorijās gājēju un velosipēdu ceļa segums beidzas, kas braucējiem uz/no blakus teritorijām rada maldīgu priekšstatu, ka tiem ir galvenais ceļš.
Plānots kā maģistrālais velosipēdu ceļš
“Taču tā nav, to nosaka Ceļu satiksmes noteikumi. Kā arī Ceļu satiksmes likums, kurā ir definēts, kas ietilpst ceļa kompleksā. Šis gājēju un velosipēdu ceļš ir ceļa ar nosaukumu Vienības gatve sastāvdaļa.
Turklāt šī būve Rīgas plānos ir kā maģistrālais velosipēdu ceļš, kam no satiksmes organizācijas viedokļa jābūt ar maģistrālas nozīmes ceļa būvniecības principiem: tiešums, ātrums, nepārtrauktība, drošība. Redzamajā projektā neviens no šiem principiem nav ievērots.”
Visticamāk, autovadītāji nepalaidīs ne gājējus, ne riteņbraucējus
Silenieks aicināja, skatoties attēlus, iejusties autovadītāja, riteņbraucēja vai gājēja lomā. “Kā jūs rīkosieties šajos krustojumos? Autovadītāji pašsaprotami, izbraucot no blakus teritorijām, nepalaidīs ne gājējus, ne riteņbraucējus (kā to nosaka Ceļu satiksmes noteikumi), bet aizbrauks līdz Vienības gatves brauktuves malai un tur apstāsies, lai pārliecinātos par to, vai netuvojas kāds transportlīdzeklis.
Un pareizi darīts, jo ir sajūta, ka esi uz ceļa, bet gājēju un velosipēdu ceļš ir pārtraukts. To pat norāda iebūvētās betona apmales, ka te ceļš beidzas. Bet autovadītāji pa ceļam jau būs pārbraukuši pāri tiem, kas pārvietojas pa gājēju un velosipēdu ceļu.
Kādā dienā būs liktenīgais riteņbraucējs
Kā darīs gājēji un riteņbraucēji? Pēc principa: kurš labāk pārzina ceļu satiksmes noteikumus. Ja pārliecinoši brauks, kā to nosaka noteikumi un maģistrālā ceļa princips, tad liela varbūtība, ka pakļūs zem auto riteņiem.
Vai kurš bailīgāks, tas apstāsies un palaidīs. Tādejādi pieradinās regulāros autovadītājus, ka riteņbraucējiem un gājējiem šajās vietās nav priekšroka. Un tad kādā dienā autovadītājam būs liktenīgais riteņbraucējs... Taču juridiski ne gājējiem, ne riteņbraucējiem nav jādod ceļš tiem, kas izbrauc no blakus teritorijām.
Ja vide ir slikta, tā veicina sliktu uzvedību
Ja skatās ceļa trases novietojumu kopumā, tad tā nav maģistrāle, bet lēkāšana no vienas ceļa puses uz otru, daudz nepareizi izprojektētu iebrauktuvju, šķēršļu, bīstamu situāciju.
Un šāda infrastruktūra ir tā, kas noved pie tā, ka daudzi sāk runāt par “riteņbraucēju kultūru” vai autovadītāju nekaunību un visatļautību. Vide ir tā, kas maina cilvēku paradumus. Ja vide ir slikta, tā veicina sliktu uzvedību.”
Aicina nepieņemt ekspluatācijā bīstamu būvi
Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs uzdeva jautājumu: “Kā ar šādām būvēm Rīgas dome, Satiksmes ministrija, “Latvijas Valsts ceļi”, “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD), Valsts policija spēs sasniegt Eiropas Savienības politikā noteikto un Latvijas Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.-2027. gadam nosprausto mērķi - nulle cietušo?”
Viņš aicināja nepieņemt ekspluatācijā sabiedrībai bīstamu būvi, pirms nav novērstas nepilnības.
“Labāk apturēt, pārprojektēt, diemžēl, tagad šādu brāķi labojot, sadārdzināt [projektu], bet, lai neiet bojā cilvēki. Aicinu arī CSDD auditam izvērtēt atbilstību drošībai, standartiem un atbilstību Ceļu satiksmes noteikumiem.”
Izskatīs iespējas uzlabot veloceļa risinājumus
Savukārt Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods portālam Jauns.lv norādīja, ka būvprojekts ir izstrādāts 2016.gadā un kopš tā laika satiksmes organizācijas prasības šādos projektos ir augušas.
Tādēļ departaments, pārskaņojot satiksmes organizācijas shēmas, izskatīs iespējas uzlabot veloceļa risinājumus, uzsvaru liekot uz velo prioritāti šķērsojumos un citviet.
Tāpat pēc projekta īstenošanas departaments ir gatavs izstrādāt papildu satiksmes organizācijas uzlabojumu projektu, lai nodrošinātu uzsvaru uz velo klātesamību un prioritāti šajā maršrutā, viņš solīja.
