Neredzamās dzīves Cēsīs, zemādas fenomenoloģija Berga bazārā un mākslinieciskais Karostas ūdenstornis: izstāžu ceļvedis

Savukārt galerijā „Daugava” ar savu Dabas attainojumu suģestē Dace Lielā personālizstādē „Ainavas dramaturģija”. Savukārt, ja vēlaties baudīt neparastāku kultūru, jādodas ārpus galvaspilsētā. Cēsu koncertzālē varam ielūkoties „Neredzamajās dzīvēs”, bet Liepājas Karostas ūdenstornī visas vasaras garumā varēsim izceļoties pa mākslinieku rezidencēm vēsturiskā vidē.

* Fotogrāfijas skolas “ISSP” galerijā (Berga bazārā, Elizabetes ielā 87, Rīgā) līdz 30. jūnijam apskatāma ISSP skolas absolventu fotogrāfijas izstāde “Zem ādas”. Tajā sevi piesaka 11 jaunie fotogrāfijas autori – Agate Tūna, Aleksandra Juhņēviča, Kārlis Didrihsons, Kristīna Poršneva, Līva Stare, Līga Stibe, Līva Graudumniece, Matīss Veigurs, Valdis Putniņš, Una Taal un Toms Strazds. 

Izstādes kuratore Iveta Gabaliņa stāsta: “ISSP skolas absolventu izstādē tiek pētīta attiecību fenomenoloģija dažādos kontekstos un paņēmienos. Fotogrāfija šajā gadījumā kalpo kā pāreja no personīgās transformācijas uz vispārējo, kā savienojošais elements ceļā uz sapratni par to, kas es esmu, no kurienes es nāku, kādas attiecības ir manas dzīves pamatā un, kas ir tā zemādas rēta, kuru mēģinu dziedināt atkal un atkal.

Pēdējo divu gadu laikā Covid-19 izplatības dēļ studijas ISSP skolā daļēji norisinājās attālināti, padarot mācību procesu atturīgu un katram dalībniekam uz iekšu vērstu. Savukārt februārī kara izraisītie notikumi Ukrainā, uz šo divu globālo notikumu fona, jaunajiem māksliniekiem radīja pārbaudījumu izvērtēt jau iesākto māksliniecisko darba procesu un tā atbilstību šī brīža situācijai. Līdz ar to bieži vien studentu darbos parādās zaudējuma un baiļu tematika, kas norāda uz to emocionāli trauslo sajūtu, kurā esam spiesti dzīvot, kad viss cilvēciskais šķiet zaudējis savu pirmatnējo nozīmi.”

Izstāde “Zem ādas” ir jau desmitā ISSP skolas - neformālās izglītības platformas laikmetīgajā fotogrāfijā – absolventu izstāde. Sīkāk internetā: www.isspskola.lv.

* Vecrīgas mākslas galerijā “Jēkabs” (Jēkaba ielā 26/28) līdz 8. jūlijam skatāma Vitas Mercas gleznu izstāde, kurā eksponētas pēdējā gada laikā tapušas gleznas.

Vitas Mercas glezniecībai piestāv pavasaris – plaukstoši ziedi, dažādas zaļās krāsas nianses un maigi pasteļtoņi. Gaisīgais efekts Vitas Mercas gleznās ir panākts ar īpaši plānu eļļas glezniecības tehniku, kas savā caurspīdīgumā līdzinās akvarelim. Efektu paspilgtina gleznas plaknē apzināti atstātās objektu kontūras, ko māksliniece pirms gleznošanas ir ieskicējusi ar zīmuli. Tomēr aiz gleznu šķietamā viegluma slēpjas pamatīgs darbs, ko māksliniece ir ieguldījusi, līdz perfekcijai noslīpējot katras gleznas kompozīciju – tajās nav nekā nejauša, katrai ziedlapiņai ir sava, pārdomāta vieta.

Vitas Mercas daiļradē dominē gaišie pasteļtoņi. Tomēr izstādē būs aplūkojamas arī dažas “tumšās” gleznas, kurās ziedu kompozīcijas atainotas uz tumša, piesātināta fona, savā ekspresijā līdzinoties holandiešu vecmeistaru klusajām dabām. Līdztekus ziedu kompozīcijām, izstādē var redzēt arī pavasara tēmai veltītas ainavas.

Vita Merca ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju 1977. gadā un izstādēs regulāri piedalās kopš 1976. gada. Arī pati māksliniece ir darbojusies pedagoģiskajā jomā, pasniedzot mākslas priekšmetus Liepājas Lietišķās mākslas un Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolās, kā arī gleznošanu un kompozīciju Latvijas Kristīgās akadēmijas Bībeles mākslas nodaļā. Sīkāk internetā: www.paintings.lv.

* Savukārt galerijā „Daugava” Rīgas klusajā centrā (Ausekļa ielā 1) līdz 30. jūlijam skatāma Daces Lielās darbu izstāde „Ainavas dramaturģija”. Mākslas galerija par to Jauns.lv informē:

„Dramaturģija ir literatūras veids sarunas formātā. Vai ainavu glezniecība nav saruna, mākslinieka saruna ar dabu? Gleznot vajag tikai to, ko nevar vārdos pateikt vai uzrakstīt, tā ir neapstrīdama patiesība. Nevar noliegt, ka ainava rodas mākslinieka un dabas dialogā, kurā māksliniekam ir iespēja paust savu attieksmi, izjūtas, pārdomas, vēstījumu. Ainava var ietvert visplašāko noskaņu un pārdzīvojumu spektru, to mēs jau zinām no mākslas vēstures. Arī šodien daba ir iedvesmas avots un ne tikai, daba, šis mūžīgais lielums, ir arī sarunas partneris māksliniekam par mūžīgajiem jautājumiem – kas es esmu , kurp eju... un varbūt tikai impresija – mirkļa tvērums, un arī tajā būs vēstījums.”

Dace Lielā „neglezno ainavas, viņa glezno Dabu – mūžīgu, varenu. Viņas glezniecība vienmēr liek domāt par cilvēka esību un Laika mūžīgo plūdumu, risinot dialogu starp Dabu un Cilvēku. Viens ir mūžīgs, otrs pārejošs. Cilvēka esība – tas ir tikai tāds laika nogrieznis, kurā viņam dota iespēja sevi realizēt un tvert šīs mūžīgās lietas – jūru, kalnus, gaismu, zāles zaļumu, vasaras smaržu, arī tās mūžībai piederošās, ko radījis cilvēks savā esības laikā – arhitektūru, mūziku, mākslu. Pols Sartrs rakstījis, ka cilvēka ķermenis ir tikai kā instruments, lai realizētu viņa esību. Šīs eksistenciālisma izjūtas ir tās, kas suģestē Daces Lielās glezniecībā. Bet par visu vairāk uzrunā tas, kā viņa panāk telpas dziļumu, gaismas un gaisa vibrācijas, materialitāti, to, ko sauc par labu glezniecību”.

Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.

* Vidzemes koncertzālē “Cēsis” (Raunas ielā 12) līdz 14. augustam skatāma pirmo reizi Latvijā radīta vizuālās mākslas izstāde, kas pielāgota cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem “Neredzamās dzīves”. Tā ir laikmetīgās mākslas izstāde, kurā mērķtiecīgi strādāts, lai ekspozīcija būtu pieejama un uztverama vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem. Pirms tam šī izstāde jau bija skatāma arī Rīgā un saņēma atzinību no neredzīgo kopienas. Izstādē ar attēlu saturu var iepazīties, klausoties audio aprakstus jeb tiflo komentārus, bet telpā orientēties palīdz taktilās zīmes.

Piecpadsmit fotogrāfi no Latvijas, Serbijas un Melnkalnes sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrības pārstāvjiem Cēsīs un kuratori Līgu Lindenbaumu radījuši unikālu, multimediālu izstādi, kas vēsta par Cēsīs dzīvojošiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem un viņu pieredzēm. Ar dokumentāliem, metaforiskiem un poētiskiem paņēmieniem pietuvojoties viņu dzīvēm, caur fotokameras aci tiek atklāta varoņu ikdiena. Izstādi papildina skaņu celiņš – fotogrāfijās redzamo personu iemīļotie skaņu ieraksti un fragmenti no intervijām. Pieejami arī īpaši sagatavoti audio komentāri, kas paredzēti cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem, lai tie spētu iepazīties ar izstādes vizuālo saturu.

“Kopā ar izstādes komandu projekta tapšanas laikā atklāju jaunu pasauli, jo līdz šim par neredzīgo un vājredzīgo cilvēku kopienu zināju ļoti maz. Atskārtām, ka funkcionāli redzes traucējumi ir plašs spektrs ar dažādām redzes grūtībām. Tikai daļa kopienas ir pilnībā neredzīga, citi spēj redzēt konkrētos leņķos vai attālumos, uztvert gaismu, apjomus un pat lasīt tekstu, ja tas ir pareizi pasniegts. Šīs zināšanas centāmies izmantot izstādes iekārtojuma un dizaina izstrādē.

Pētījām vietējās un starptautiskās vadlīnijas pieejamas vides nodrošināšanā, aplūkojām rietumu muzeju pieredzi un tajos ieviestos risinājumus mākslas pieejamības veicināšanā,” stāsta izstādes kuratore Līga Lindenbauma.

Izstādē skatoties uz attēlu, mēs pamanām objektus, to atrašanās vietu, kontekstu, mākslinieciskos risinājumus, nolasām simbolus. Tiflo komentāru tekstus rakstījusi dzejniece Evelīna Andžāne. Tādējādi audio apraksti izstādē rada papildus dimensiju, kas kļūst interesanta visiem apmeklētājiem, ne tikai cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Sīkāk internetā: www.cesukoncertzale.lv.

* Tiem, kas vēlas neierastāku mākslas baudījumu, jādodas uz Liepājas Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidenci, kas piedāvā vēsturi un mākslu vienuviet.

Jau trešo gadu liepājnieki un tās viesi vasaras sezonā par savu interesanto vietu galamērķi var izvēlēties Karostas ūdenstorņa apmeklējumu – lai ieskatītos profesionālu mākslinieku ikdienas darbā, baudītu viņu līdzatvesto darbu izstādi, kā arī iepazītu vēsturisko arhitektūru, Jauns.lv informē projekta komunikāciju vadītāja Iveta Vēvere. Viņa teic:

„Turpinot Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidences uzsākto kursu – piesaistīt rezidencei augstākās klases māksliniekus – šogad tās kurators Egons Peršēvics uz Liepāju ir aicinājis gleznotājus, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējus Veroniku Frolovu un Reini Liepu.

Veronika Frolova ir latviešu mākslas vides vislabāk glabātais noslēpums – spēcīga gleznotāja, kas savos darbos koncentrējas uz abstraktu ķermeņu materialitātes tēlojumu. Viņa strādā gan glezniecības, gan ogles zīmējuma medijos. Reinis Liepa savukārt ir izcils gleznotājs un, kā pats saka, “primāri jau zīmētājs”. Viņš ilgu laiku jaunajiem māksliniekiem pasniedz zīmēšanu un ir viens no pieprasītākajiem zīmēšanas pasniedzējiem Latvijā. Glezniecībā viņš risina dažādu motīvu dialogus ar nelieliem spilgtiem krāsu akcentiem, kas bieži vien tiek nostatīti pret gaišu fonu. 

Arī rezidences projekta vadītājs, tēlnieks Egons Peršēvics savu māksliniecisko darbību vasaras sezonā pārcēlis uz Karostas ūdenstorni. Šovasar viņa vadītās rezidences darba plānā ir izveidot meistardarbnīcas, lektorijus un portretu veidošanas paraugdemonstrējumus.

Visas vasaras garumā līdz 31. augustam ūdenstorņa durvis būs atvērtas, lai apmeklētāji varētu iepazīt mākslinieku ikdienu un darba procesu, redzēt, kā mainās ūdenstorņa mākslinieciskā vide, kā arī doties izzinošā ceļojumā pa ūdenstorni profesionāla gida pavadībā.

No trešdienas līdz piektdienai ūdenstornis publikai pieejams no pulksten 13.00 līdz 18.00, bet sestdienās un svētdienās no 11.00 līdz 17.00. Zvanot gidam pa telefonu 29930936, var pieteikt grupas bezmaksas ekskursijām arī citos laikos. Aktuālajai informācijai līdzi var sekot: www.facebook.com/karostas.udenstornis.