Sabiedrība

"Kremļa gebelsi" apdullina simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju: mediju eksperti par Rīgas krievu presi

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Rīgā drukātās krievu preses varā ir ap 300 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri dzīvo paralēlajā informatīvajā telpā, kuras galvenie ideologi pēc būtības ir “Kremļa gebelsi”. Tā ir ļoti liela šo mediju bezatbildība pret savu auditoriju. Tāpēc Eiropas krieviski lasošajai auditorijai nepieciešams jauns nopietns medijs krievu valodā, kas objektīvi atspoguļotu notikumus Latvijā, Krievijā, Ukrainā, Eiropā un pasaulē kopumā, uzskata Jauns.lv uzrunātie mediju eksperti.

"Kremļa gebelsi" apdullina simtiem tūkstošu Latvij...

Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesore un Latvijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībsardze Anda Rožukalne, izdevniecības “Rīgas Viļņi” galvenais redaktors Ainis Saulītis un Rīgā jau vairākus mēnešus strādājošais no Krievijas atbēgušais kādreiz Maskavas lielākās opozīcijas avīzes “Novaja Gazeta” galvenā redaktora vietnieks Kirils Martinovs, kurš šeit veido “Novaja Gazeta. Eiropa” intervijās Jauns.lv vērtē Rīgas lielāko krievu laikrakstu saturu.

Jauns.lv, iepazīstoties ar Latvijas galvaspilsētā drukātajiem krievu laikrakstiem, tajos praktiski neatrada ziņas vai rakstus par karu Ukrainā, par Krievijas okupantu zvērībām nebija ne vārda. It kā kara vispār nebūtu… Toties pārpārēm ir rakstu to, ka Latvijā dzīve iet uz leju un stāstu par padomjlaika estrādes un skatuves zvaigznēm. Tas it sevišķi attiecas uz lasītāko Latvijas preses izdevumu – Maskavas izdevniecības “Moskovskij Komsomoļec” (“Maskavas Komjaunietis”) meitas laikrakstu Latvijā “MK Latvija”, kuram mūsu valstī ir 260 000 liela auditorija.

foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva

“Skaidri redzams, ka mums ir nepieciešams liels, lasīts krievu preses izdevums, kas rādītu šai auditorijai objektīvu ainu par notiekošo. Ja mēs to neradīsim, tad šobrīd mums ir vismaz 300 000 cilvēku, kas ir pret mums,” saka Saulītis.

foto: Rojs Maizītis

“Ja Latvija un cilvēki, kas te lasa krieviski, grib domāt par savām reālajām problēmām, tai skaitā mūsu kopējām Eiropas problēmām un savu nākotni, tad agri vai vēlu iestāsies apjēgums, ka vajag jaunas avīzes, medijus jaunam laikam,” rezumē Martinovs.