Teju puse iedzīvotāju kara notikumiem Ukrainā līdzi seko vairākas reizes dienā
Kopumā 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju informācijai par Krievijas īstenoto karu Ukrainā līdzi seko vairākas reizes dienā vai pat biežāk (8% – nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 39% – vairākas reizes dienā), kas ir ievērojami mazāk nekā marta beigās, kad tik bieži šai informācijai sekoja līdzi 74% respondentu (24% – nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 50% – vairākas reizes dienā), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, maijā aptaujājot vairāk nekā 1700 respondentu.
Atbildot uz jautājumu, vai emocionāli izdodas tikt galā ar ziņām par karu, 65% atbildēja apstiprinoši (17% – jā, 48% – drīzāk jā), 30% ir grūtības saglabāt mieru (6% – nē, 24% – drīzāk nē), bet 5% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Tikmēr 18% minētajiem notikumiem līdzi seko 2-4 reizes dienā, 21% – reizi dienā, 8% – retāk, 3% snieguši atbildi, ka šai informācijai līdzi neseko, bet vēl 2% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Kopumā vismaz reizi dienā minētajai informācijai līdzi seko 87% respondentu.
Salīdzinot iegūtos rezultātus pēc dažādām demogrāfiskajām grupām, būtiskākās atšķirības parādās pēc ģimenē lietotās sarunvalodas – latvieši kara notikumiem Ukrainā kopumā seko biežāk. Latviešu vidū vairākas reizes dienā vai biežāk ziņām par karu Ukrainā seko 48% (8% – nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 40% – vairākas reizes dienā), kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 40% (8% – nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 32% – vairākas reizes dienā). Tāpat krievvalodīgo vidū biežāk ir tādi, kas kara notikumiem Ukrainā neseko vispār – to nedara attiecīgi 13% krievvalodīgo un 2% latviešu.
Pēc respondentu dzimuma secināms, ka ziņām par notikumiem Ukrainā biežāk līdzi seko vīrieši – vismaz vairākas reizes dienā to dara 52% vīriešu un 44% sieviešu. Tāpat sievietes nedaudz biežāk norādīja, ka šai informācijai līdzi neseko – attiecīgi to nedara 4% sieviešu un 3% vīriešu. Tikmēr 17% sieviešu informācijai par karu Ukrainā līdzi seko 2-4 reizes dienā, 24% to dara reizi dienā, bet 9% – retāk. Vīriešu vidū 2-4 reizes dienā situācijai Ukrainā līdzi seko 22%, vienu reizi dienā – 14%, retāk – 6%.
Lai arī interese par notikumiem Ukrainā joprojām ir augsta, redzams, ka salīdzinājumā ar marta beigām iedzīvotāji šīm ziņām šobrīd seko līdzi retāk. RAKUS Gaiļezers Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas klīniskā psiholoģe Dr. Psych. Jeļena Harlamova norāda, ka tas ir skaidrojams ar cilvēka pielāgošanās spējām, jo, ilgstoši atrodoties stresa situācijās, cilvēks dabiski meklē veidus, kā izdzīvot vai sadzīvot ar to, ko nevar būtiski ietekmēt, piemēram, šajā gadījumā ir samazināts ar karu saistīto ziņu patērēšanas biežums, kas arī var būt viens no trauksmes cēloņiem.
Ja cilvēks jūt, ka pārmērīga sekošana līdzi kara notikumiem negatīvi ietekmē emocionālo labsajūtu, ieteicams ziņas skatīties vai lasīt reizi dienā, nosakot sev konkrētu laiku un izvēloties uzticamus informācijas avotus.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, no 10. līdz 12. maijam aptaujājot 1718 respondentus.
