Trīs jūru iniciatīvas 12 dalībvalstis atbalsta Ukrainas paātrinātu uzņemšanu ES, norāda Levits
foto: Paula Čurkste/LETA
Valsts prezidents Egils Levits.
Politika

Trīs jūru iniciatīvas 12 dalībvalstis atbalsta Ukrainas paātrinātu uzņemšanu ES, norāda Levits

Jauns.lv / LETA

Trīs jūru iniciatīvas (TJI) 12 dalībvalstis, būdamas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, atbalsta Ukrainas paātrinātu uzņemšanu ES, Pasaules ekonomikas forumā Davosā uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Trīs jūru iniciatīvas 12 dalībvalstis atbalsta Ukr...

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, otrdien Pasaules ekonomikas forumā Davosā Levits kopā ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un Polijas prezidentu Andžeju Dudu piedalījās TJI dalībvalstu prezidentu paneļdiskusijā par mūsdienīgas infrastruktūras attīstīšanu Centrāleiropā un Austrumeiropā un drošības jautājumiem reģionā.

Akcentējot TJI nozīmi reģionā, Valsts prezidents norādīja, ka TJI ir unikāla tās pamatprincipos - politiski iedvesmota un ekonomiski motivēta. Tās mērķis ir piesaistīt privātos investorus reģionam.

Prezidenta ieskatā, ir jāattīsta abas puses, un TJI politiskā puse ir kļuvusi īpaši svarīga pēc notikumiem Ukrainā. Viņš akcentēja, ka TJI dalībvalstis cieši sadarbojas, lai nodrošinātu drošību un palīdzētu Ukrainai, jo reģions nenozīmē tikai ģeogrāfisko aspektu - reģions nozīmē arī dažādu kopīgu elementu apzināšanos.

"Kopš kara sākuma Ukrainā vairākās nozarēs mūsu sadarbība ir kļuvusi ļoti svarīga. Tas ir būtiski Eiropai, mums un Ukrainai. Lielākā daļa TJI valstu sniedz Ukrainai vislielāko atbalstu, arī absolūtā skaitliskā izteiksmē. Absolūtos skaitļos Latvija sniedz Ukrainai tādu pašu atbalstu kā Vācija, jo šis reģions ir svarīgs ne tikai politiski, bet arī no drošības viedokļa," norādīja Levits.

Savukārt attiecībā uz reģiona drošības jautājumiem Valsts prezidents uzsvēra, ka NATO samitā jūnijā tiks pieņemta jauna aizsardzības stratēģija. TJI dalībvalstis, būdamas arī NATO dalībvalstis, un valstis, kam ir kopīga robeža ar Ukrainu un kas ir uzņēmušas visvairāk bēgļu, mudina stiprināt NATO Austrumu flangu.

"Visām NATO dalībvalstīm ir svarīgi stiprināt NATO Austrumu flangu un NATO kā aizsardzības aliansi kopumā. Krieviju neprovocē spēks, to provocē vājums. Ja mēs izrādām vājumu, tas ir signāls Krievijai. Vienīgā atbilde, kā atturēt Krieviju, ir stiprināt NATO Austrumu flangu, un tas nozīmē galvenokārt mūsu valstis," pauda prezidents, uzsverot, ka galvenais uzdevums ir to paveikt kopā ar Eiropas un transatlantiskajiem partneriem.

Viņš arīdzan uzsvēra, ka NATO spēks ir Eiropas drošības pamats - ne tikai Latvijā, ne tikai Eiropas austrumu daļā, bet visā Eiropā. Rietumu pasaules drošība ir atkarīga no tā, cik spēcīga būs NATO.