Krievija mūsu “okupekli” un igauņu “Aļošu” grib uzstādīt uz robežas ar Baltiju
Kopš Saeima deva zaļo gaismu Rīgas Domei izšķirties par Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanu, PSRS mantiniece Krievija, apzinoties šo monumentu likteni, ir reaģējusi visdažādākajos veidos.
Grūti gan pagaidām saskatīt nepārprotamu vienotību ar agresīvo, neveiksmīgo pret Ukrainu uzsākto karu nodarbinātās kaimiņu lielvalsts vīziju attiecībā uz to, ko vajadzētu iesākt ar demontāžai nolemtajām PSRS memoriālajām būvēm.
Sapņo par altāri padomju varai uz savulaik okupēto valstu robežām
Ar pietiekami savādu ideju nu ir izcēlusies Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko.
Matvijenko ir ukraiņu izcelsmes augsta Krievijas Federācijas amatpersona, kura ir kaislīgi atbalstījusi Vladimira Putina politiku, kā arī spēlējusi pietiekami lielu lomu Krievijas iebrukuma atbalstīšanā un veicināšanā.
Uzvaras dienas svinības 2015. gada 9. maijā.
Uzvaras dienas svinības 2015. gada 9. maijā.
Viņasprāt, Krievijai ir jāpārņem pieminekļi padomju karavīriem, kas pakļauti nojaukšanai Baltijas valstīs, un tie jāuzstāda uz robežas ar šīm valstīm, ziņo “Pskovskaja Guberņa” un “Izvestija”.
“Mums jādara viss iespējamais, lai šos pieminekļus saglabātu tur, kur tie šodien stāv. Jo tā vēlas daudzi šo valstu iedzīvotāji. Tas atbilst arī visiem starptautiskajiem līgumiem. Bet, ja jau lieta nonāks līdz absolūtam strupceļam un tiks pieņemts galīgais lēmums par šo pieminekļu nojaukšanu, uzskatu, ka tie Krievijai, protams, ir jāpaņem, bet nevis jāved uz Maskavu vai citiem reģioniem, bet jānoliek uz robežas,” saskaņā ar “Pskovskaja Guberņa”, paudusi Matvijenko.
Rīgā esošo pieminekli Uzvaras parkā Matvijenko ierosināja uzstādīt uz robežas ar Latviju, Pleskavas apgabalā.
Savukārt Igaunijā esošo “bronzas kareivi”, kuru vietējie krievi dēvē par “Aļošu”, un, kura pārvietošanas dēļ 2007. gadā izcēlās masu nekārtības – esot jānovieto uz robežas ar Igauniju Ļeņingradas apgabalā.
Mēģinot vizualizēt Matvijenko plāna realizāciju, rodas iespaids, ka Krievijas amatpersona vēlas ierīkot uz robežas ar savulaik okupētajām Baltijas valstīm teju vai altāri, kulta vietu padomju laiku nostalģijas pārņemtajiem mūsdienu Krievijas politikas sekotājiem.
Sievietes pie Krievijas vēstniecības Rīgā protestē pret okupantu pastrādātajām zvērībām Ukrainā
Rīgā pie Krievijas vēstniecības aizvadīta protesta akcija pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā, uz kuru bija sapulcējušās ap 100 ...
Matvijenko, tāpat kā virknei citu Krievijas varas kambaros nodarbināto “patriotu”, Putina opozicionāra Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds ārvalstīs, konkrēti Itālijā, arī ir atradis neticami greznus īpašumus.
Šajā nīstās Eiropas Savienības valstī iestrēgušie Matvijenko ģimenes nekustamie īpašumi kopumā aizņem 26 hektārus, bet galvenās villas platība ir 774 kvadrātmetri.
Kompensācijas vietā – paša Putina spārnotais izteiciens
Iepriekš jau ziņots, ka vakardien Krievijas Ārlietu ministrija sarunā ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu, darīja zināmu, ka ir pret Latvijas ieceri nojaukt PSRS okupāciju slavinošās memoriālās būves un iesniedza attiecīgu protesta notu.
Krievijas puse arī pauda, ka saskata kā attaisnojamu kompensācijas pieprasīšanu Latvijai, gadījumā, ja mūsu valstī tiks uzsākta masveida PSRS pieminekļu iznīcināšana.
Te gan jāatgādina, ka PSRS laikos mēģinājumi finansēt “okupekļa” sliešanu ar “ziedojumiem” kādā brīdī vienkārši pārtapa par 10 rubļu atvilkšanu no darbaļaužu algas, lai projektu pabeigtu.
Papildus tam Krievija arī atkārtoti draud ar cita veida sankcijām, ja lēmums tās kādreizējās okupējošās varas pieminekļus nojaukt tiks realizēts.
Uz runām par kompensāciju diezgan asi sociālajā vietnē “Twitter” noreaģēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Vladimira Putina bijusī sieva Ludmila
Citējot nedaudz pielāgotu paša Putina vēl 2005. gadā sniegto atbildi Latvijai par Abrenes teritorijas atgūšanu, Rinkēvičs rakstīja: “Nevis kompensāciju viņi dabūs, bet beigta ēzeļa ausis.”
Piemineklis tiks nojaukts, atdzimšana to nesagaida
Jau ziņots, ka, sekojot “zaļajai gaismai” no Saeimas, arī Rīgas dome ātri un izlēmīgi radīja apstākļus, kuri agrāk vai vēlāk nozīmē galu gan Rīgā, Pārdaugavā sastopamajam okupantu piemineklim, gan arī citiem okupācijas laiku akmens izstrādājumiem, kuri Latvijā ieraugāmi.
Jautājums par pieminekļa nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukraina.
Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam.
Savulaik piemineklis tika bojāts spridzināšanā. 1997. gada organizācijas "Pērkoņkrusts" dalībnieki mēģināja uzspridzināt Uzvaras pieminekli, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.
Šobrīd portālā Ziedot.lv pieminekļa nojaukšanai tauta saziedojusi vairāk nekā 259 402 eiro.
