Putina rīcība liek domāt, ka viņš dzīvo citā pasaulē un laikā
Krievijas vadonis Vladimirs Putins rīkojas tā, it kā dzīvotu Krievijas impērijas laikā. Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, asociētais profesors un vēsturnieks Gatis Krūmiņš intervijā portālam Jauns.lv norādīja: var teikt, ka Krievijas iedzīvotāji šobrīd dzīvo pavisam citā laikā, kur valdīja citas vērtības, domāšanas veids un uzskati.
Vērtējot pēdējā laika notikumus Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Latvijā, Rīgā un Pārdaugavā, vēsturnieks sacīja: “Mana pēdējā atklāsme ir tā, ka mēs liela daļa sabiedrības, dzīvojot tepat blakus Krievijai, kaut kā līdz galam nebijām pamanījuši to, kāda patiesībā Krievija ir. Skaidrs, ka mēs skatījāmies, ka tā grib atjaunot padomju mantojumu un ietekmi kaut kur. Redzējām, ka to satrauc tas, ka kādas valstis iestājas NATO u.tml.
Neuzdevām lielos jautājumos
Mēs skatījāmies uz sīkumiem, krikumiem Krievijā, piemēram, kas mums nepatika komunikācijā, teiksim, tas, ka Krievija mēģina kaut kādā veidā interpretēt vēsturi savādāk. Mums nepatika tas, ka viņi stāstīja, cik padomju laikā mums labi gājis. Arī par dažādām citām valstīm ir ļoti līdzīgi stāsti.
Bet mēs kaut kā nebijām uzdevuši lielos jautājumus: kāpēc Krievija tā dara; kāpēc Krievijas politiskā elite tā rīkojas; kāpēc liela daļa sabiedrības to atbalsta?
Mums karš Ukrainā liekas neloģisks, bet krievi domā citādi
Man ir sajūta, ka līdz ar karu Ukrainā esam nonākuši citā situācijā. Es sev esmu atradis atbildes uz šiem jautājumiem, piemēram, kāpēc mums tik bieži šķiet, ka Krievija rīkojas pilnīgi neadekvāti; kā tā var būt; kāpēc sabiedrība atbalsta neadekvātas rīcības; kā var vienkārši brukt iekšā Ukrainā?
Mums Ukrainas karš joprojām liekas pilnīgi neloģisks, jo nav saprotams, kā krievi var uzbrukt etniski ļoti tuvai tautai, ar kuru tai bijusi kopīga vēsture. Mēs nesaprotam, kā krievi var tā rīkoties, īstenojot ļoti nežēlīgu karu pret ukraiņiem.
Ukraiņiem 2022. gada pavasaris jāpavada pazemē. Kā rit dzīve Harkivas metro
Kopš 24. februāra, kad Krievija sāka bezjēdzīgo karu Ukrainā, valsts otrās lielākās pilsētas Harkivas metro sistēma ir kļuvusi par mājvietu ...
Krievija dzīvo citā laikā
Mana atbilde ir tāda, ka Krievija šobrīd dzīvo pavisam citā laikā. Ja varētu pārvietoties laikā, tad krievi dzīvo 19.gs. beigās, 20.gs. sākumā. Tad pasaule bija pavisam savādāka. Tad valdīja lielas impērijas, imperiālisms. Valstīm bija kolonijas, un tautas, nācijas un cilvēki tika dalīti un šķiroti dažādās kategorijās.
Impērijas tika uzskatītas par politiskām un tilulnācijām. Rietumeiropā bija līdzīgi: francūžiem un britiem bija impērijas ar kolonijām Āfrikā un citviet. Viņi sevi pozicionēja kā augstākus cilvēkus. To, kas notiek pasaulē, lielā mērā noteica spēku samērs. Ja tev bija lielāka teritorija, tu kādam mierīgi varēji atņemt kaut ko. Tā tas viss notika toreiz. Arī Krievija toreiz bija daļa no tās pasaules.”
Sievietes pie Krievijas vēstniecības Rīgā protestē pret okupantu pastrādātajām zvērībām Ukrainā
Rīgā pie Krievijas vēstniecības aizvadīta protesta akcija pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā, uz kuru bija sapulcējušās ap 100 ...
Rietumvalstu iedzīvotāji mainīja savu domāšanu
Savukārt Rietumvalstīs dzīvojošie cilvēki pēdējā gadsimta laikā, īpaši pēc Otrā Pasaules kara, ir ļoti mainījuši savus uzskatus. “Mēs esam sapratuši, ka karš nav tas veids, kā mēs gribam risināt starpvalstu attiecības. Mēs mēģinām vienoties savā starpā. Mēs mēģinām sarunāt.
Mums Eiropā nav pilnīgi iedomājams, ka Vācija ar Franciju uzsāktu karu. Vai Latvija ar Igauniju sāktu karot par kādu teritoriju, piemēram, Roņu salu. Mēs esam pavisam cita rietumu civilizācija, mums ir demokrātija, mēs rīkojamies savādāk.
Krievija turpina rīkoties kā cara laikā
Bet Krievija rīkojas tāpat, kā tā rīkojās toreiz. Mēs nebijām pamanījuši, ka PSRS ģeopolitisko ambīciju pamatā vairāk tomēr bija vēlme sagrābt kādas teritorijas un komunistiskā ideoloģija bija vien piesegs.
Totalitārā PSRS domāšanas veidā tā tomēr bija ļoti saistīta ar Krievijas imperiālismu un ideju par tautu šķirošanu labākās un sliktākās. Tiešā, atklātā veidā tas mums neparādījās, PSRS laikā tas bija ļoti apslēptā formā. Visu laiku bija aizbildināšanās ar šķiru cīņu un sociālisma ideāliem. Bet arī visu PSRS laiku dzīvoja ideja par krieviem kā titulnāciju, kurai pienākas kaut kas vairāk.
Kara bērni: pašas spēcīgākās fotogrāfijas no Krievijas agresijas Ukrainā
Visu laiku bija ideja par krieviem kā priviliģētu nāciju
Ja paskatāmies tagad uz PSRS, tad redzam, ka visu laiku bija ideja par krieviem kā priviliģētu nāciju. Krievu valoda bija dominējošā valoda. Visas padomju republikas, ieskaitot Latviju, bija vairāk etniskas. Mums ļāva dziedāt un dejot, bet neļāva pieņemt politiskus lēmumus. To noteica Maskava, centrs.
Tobrīd tik daudz neizskanēja, ka to nosaka krievi, bet likās, ka tas nāk no Maskavas, no centra. Bet lielai daļai krievu tas iesakņojās, viņi redzēja, ka tas ir Krievijas impērijas turpinājums.”
Simboliskais ģerbonis un himna
Vēsturnieks analizējis PSRS simbolus, piemēram, ģerboni un himnu. Savienības ģerbonī attēlota zemeslode, uz kuras virsū ir sirpis un āmurs. Arī PSRS himnas pirmais teikums apgalvo to, ka padomju republikas uz mūžīgiem laikiem apvieno varenā Krievija. Ar domu par Krievijas impēriju joprojām dzīvo daudz Krievijas iedzīvotāju.
Pārējā pasaulē impērijas pēc Otrā Pasaules kara izjuka un mainījās iedzīvotāju domāšanas veids, bet Krievijā saglabāja šo imperiālistisko domāšana un kolonijas. Piemēram, Sibīrijā kādreiz dzīvoja daudz un dažādas tautas, bet šobrīd tās ir gandrīz pilnībā asimilētas.
“Viņi ir saglabājuši šo impēriju savā domāšanas veidā. Viņi joprojām domā tajā. Putins to ir pagriezis vēl vairāk atpakaļ un vienkārši runā vēl atklātākām kārtīm, nekā to runāja PSRS laikā. Tas ir tāds domāšanas veids, it kā mēs pārceļotu laikā atpakaļ un nonāktu sabiedrībā, kas dzīvoja pirms 120 gadiem. Mēs būtu šokā, ja sāktu runāt ar tiem cilvēkiem.”
Putins jūtas kā cars
Krūmiņš pauda uzskatu, ka Rietumvalstu līderu, piemēram, Francijas prezidenta Emanuela Makrona centienus runāt ar Putinu var salīdzināt ar mēģinājumiem ceļot laikā un runāt ar Krievijas caru, kas valdīja 1905.gadā, un, piemēram, sarunā ar šo caru aicināt Baltijas tautām piešķirt politisku neatkarību.
“Viņi vienkārši ir pavisam savādākā laikā. Tā ir cita civilizācija ar citu uztveri. Tauta lielā mērā to pieņem. Viņiem liekas: ir ārkārtīgi forši, ka viņiem pasaka, ka tu esi labāks par citiem, krievi ir vairāk darījuši Otrā Pasaules karā, krievi vienmēr uzvarējuši karus.”
Putins kopā ar aizsardzības ministru Šoigu bauda brīvdienas 2021. gadā
Mēģina mainīt pagātni
Viņš arī norādīja, ka Krievija mēģina mainīt pagātni caur vēstures pārrakstīšanu. “It kā tu nevari pagātnes notikumus mainīt. Pagātne ir bijusi tāda, kāda tā bija, piemēram, bija Otrais Pasaules karš. Bet tu vari to mainīt iluzori un iedomātā veidā ar to, ka apgalvo, ka tas notika savādāk. To viņi dara. Viņi skalo smadzenes. Vienkāršais cilvēks to visu uzķer.”
Lai mēs varētu pārliecināt Krievijas iedzīvotājus mainīt savu viedokli un dzīvot citādāk, mums jāsaprot, kur un kādos apstākļos Krievijas ļaudis patlaban dzīvo, Krūmiņš teica.