Mākslas akadēmijas profesora Sestā maņa, ebreju māksla Daugavpilī un Ekrāna ēra Vecrīgā: izstāžu ceļvedis

Apmierināti var justies arī novadu mākslinieki. Tā tai pašā Dundagas pilī skatāma Dundagas lietišķās mākslas kolektīva izstāde “Spilveni kā mākoņi”, bet Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 44 Latgales mākslinieki apvienojušies ikgadējā kopizstādē, kuras nosaukums šogad ir “Nav izņēmums”. Izstādē apskatāmi 44 Latgales mākslinieku darbi

Vēl Daugavpils Marka Rotko centrā: Valdas Podkalnes instalācijas izstādē “Eseju arēna” un viņas dzīvesbiedra, arī mākslinieka, Vācijā dzimušā Haralda Jegodzienska izstāde “Kā ripojošs akmens”; Vēsturisko dimensiju iezīmē Rīgas Ebreju kopienas veidotā izstāde “Ebreju mākslinieki starpkaru Latvijā: Meklējumos”; no Igaunijas atceļojusi Annes Tirnas un Tomasa Tūla dabas iedvesmotā instalācija “Atspulgi”, bet no Lietuvas - Martins Gaubs un Arvids Martinaitis ar ironisma pārpilnu izstādi “Labāk nebūs!”.

Starptautisko dimensiju Rīgas mākslas telpā iezīmē divas Rīgas Fotogrāfijas biennāles'2022 izstādes - biennāles galvenais notikums “Ekrāna ēra III: Klusā daba” un holandiešu vizuālās mākslinieces Katjas Materas un amerikāņu fotogrāfes Erinas O’Kīfas “Mērītās perspektīvas”.

* Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” (Kungu ielā 3) durvis vērušas divas Rīgas Fotogrāfijas biennāles’2022 (RFB) centrālā izstādes, kuras būs aplūkojamas līdz 12. jūnijam.

Šī gada biennāles galvenais notikums - izstāde “Ekrāna ēra III: Klusā daba” Rīgas mākslas telpas Lielajā zālē turpina RFB 2018. gadā uzsākto izstāžu ciklu, kas uzdod eksistenciāli urdošus jautājumus, vērojot, kā tehnoloģijas palēnām maina mūsdienu cilvēkus. Cik cieši cilvēciskā apziņa jau saplūdusi ar aizvien izpalīdzīgākajiem un ērtākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem? Vai mēs esam tie paši cilvēki, kas bijām bez viedtālruņiem un viedpulksteņiem, ar kuriem tik viegli var pārraudzīt pasauli? Kā ir mainījusies mūsu attieksme pret šķietami mūžīgām lietām un gadsimtiem briedinātām ētiskām vērtībām? Kas paliks lieciniekos pēc mūsu laika? Izstāde aicina meklēt atbildes, lūkojoties caur mākslas vēsturē aprobēto koordinātu sistēmu, proti, izmantojot tradicionālo žanrisko dalījumu: portrets, ainava un klusā daba. Jaunajā laikmetā – ekrāna ērā – tie būs pārvērtušies līdz nepazīšanai.

Izstādes kuratores ir Inga Brūvere (Latvija) un Marīe Šēvolda (Norvēģija). Tajā piedalās 11 starptautiski atpazīstami mākslinieki no Latvijas, Ziemeļvalstīm, Eiropas un Dienvidāfrikas.

Savukārt “Rīgas mākslas telpas” Intro zālē aplūkojama RFB izstāde “Mērītās perspektīvas”, kuru veido holandiešu vizuālās mākslinieces Katjas Materas un amerikāņu fotogrāfes Erinas O’Kīfas darbi, kas jau ilgstoši veltīti perspektīvas tēmai. Abu mākslinieču praksē perspektīva ir uztverama gan kā spēles lauks praktiskiem eksperimentiem, gan kā rīks, kas ļauj uzdot jautājumus par fotogrāfiskā attēla pieņemti indeksālo statusu. Vēl jo vairāk – perspektīva atklāsies kā nozīmīgi pārveidojama, pielāgojama konstrukcija. Izstādes autores izmanto fotogrāfijai piemītošo optisko ambivalenci, lai uzsvērtu, ka šķietami fiksētie skatpunkti ir rūpīgi kompozicionēti, plūstoši un subjektīvi.

Sīkāk internetā: www.rpbiennial.com.

* Rīgas galerijā “Daugava” (Ausekļa ielā 1, klusajā centrā) līdz 11. jūnijam skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas, profesora Kaspara Zariņa gleznu personālizstāde “Sestā maņa”. Galerija “Daugava” Jauns.lv informē:

“Sesto maņu dēvē par iedzimto gudrību, iekšējo balsi, Austrumos - par “trešo aci”. Sestā maņa ir intuīcija. Cilvēks tiek mācīts ignorēt dabas dotās intuitīvās spējas, savas dvēseles daļu, kura ir netverama. Cilvēku māca visu kontrolēt ar prātu. Loģika ir veids, kādā prāts izzina realitāti, bet intuīcija ir veids kā reālo pasauli izjūt cilvēka būtība.
 
Kaspara Zariņa glezniecības atslēgas vārds ir katra saskaņa ar sevi, pilnīga harmonija ar savu būtību, vismaz tiekšanās pēc tās. Šī saskaņa nes pēkšņi radušās atbildes, kuras prāts nesniedz. Vai šīs saskaņas meklēšana ir kas jauns… drīzāk mūžīgs. Izstādi ir jāredz, to jāizbauda. Tā ir Kaspara Zariņa pēdējo divu gadu glezniecība un sava veida atskaites punkts. Vispirms jau sev.”

Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv.

* Iesākot jauno tūrisma sezonu, Dundagas pilī (Talsu novads) atklātas trīs jaunas izstādes, kuras būs apskatāmas līdz 4. septembrim.

Mākslinieces, Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras vadītājas Ievas Krūmiņas personālizstāde “Vēlmju lauks” skatītājus ieved smalkā un niansētā teiksmu pasaulē. Izstādes darbu tehniskā amplitūda ietver tradicionālo gobelēnu tehniku, filcēšanu, izšūšanu un līdz nepazīšanai pārvērstu atkritumu (polietilēna maisiņi, PET pudeles, plastmasas iepakojumi) pārstrādi unikālā autortehnikā. Izstādes tituldarba ideju māksliniece raksturo šādi: “Iztēlojos, kā varētu izskatīties domu, gribas (iegribu), fantāziju un kaislību slānis, kāds aptver gan atsevišķu indivīdu, gan sabiedrību un pasauli kopumā. Mani mēģinājumi ir to vizualizēt simboliskos un koncentrētos vēlmju laukos, kur sablīvējušās un pārklājušās iztēles projekcijas. Darbu radīšanai izmantotas apzeltītas plastmasas iepakojumu driskas, kas savulaik uz īsu brīdi aptvērušas dažādas manis iekārotas lietas, kas visbiežāk pēc to guvuma un patērēšanas nonāk atkritumu laukos, lai turpinātu savu garo ceļu uz nākotni.”

Kādā senākā Ievas Krūmiņas izstādes recenzijā mākslinieks Georgs Barkāns ne tikai redz viņas daiļradē latviešu “jaunā gadu simteņa tekstilmākslas smaili”, bet arī atzīst, ka: “jaunrades darbā, tikpat svarīgs, kā talants un griba, ir veiksmīgs liktenis, kas levai bijis labvēlīgs no paša sākuma”.

Savukārt mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas pasniedzēja, Purvīša balvas ieguvēja Miķeļa Fišera “Debesis pār Palanku 6 dienas” ir gleznu cikls, kas tapis 2012. gada plenērā Palankas ciemā Moldovā, netālu no robežas ar Ukrainu. Toreiz katrā plenēra dienā tapis viens debesu gleznojums. Šie darbi aicina pacelt acis augšup un atgādina par mieru, kas apsedz visu Zemes haosu. “Meklējot noturīgākās attiecības, kas nosaka ainavā valdošās formas un krāsas, es nonāku tuvāk kosmiskās kārtības izpratnei,” saka mākslinieks.

Toties Dundagas pils lietišķās mākslas kolektīva izstāde “Spilveni kā mākoņi” ir iekārtota kā atvērta telpa, kas visu izstādes norises laiku mainīsies, klāt nākot jauniem darbiem. Viens izstādes akcents ir spilveni - tie, kas parastie, zem galvas liekamie un izmēros necilie - adatu spilventiņi. Taču izstādē skatītāju sagaidīs arī visa kolektīva kopdarbs - tamborētu ziedu vainags, kurā ikkatra kolektīva dalībniece ir ierakstījusies kā unikāls ziedu komplekts. Tāpēc pēdējais uzskatāms arī par kolektīva pašportretu.

Dundagas pils lietišķās mākslas kolektīvs ir dibināts 2020. gadā. Šobrīd tajā darbojas četrpadsmit dalībnieces, daļa ar ievērojamu individuālu pieredzi aušanā, adīšanā un citos rokdarbos. Kolektīva interešu centrā ir Ziemeļkurzemes tautas lietišķās mākslas mantojums, fokusējoties uz Dundagas un lībiešu krasta tradīciju unikalitāti. Īpaša loma rokdarbu klāstā piešķirta aušanas tradīcijām.

Dundagas pils un izstāžu apskate iespējama pavadoņa vai pils gida klātbūtnē, tāpēc apmeklējumam jāpiesakās pa tālruni 29444395. Sīkāk internetā: www.visit.dundaga.lv.

* Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā atklāta pavasara izstāžu sezona ar sešiem jauniem izstāžu projektiem, kas būs skatāmi līdz 26. jūnijam.

Tradicionāli centra pavasara sezona apvieno Latgales māksliniekus kopīgā jaunāko darbu izstādē. Arī šis gads nav izņēmums, un tāds ir arī izstādes nosaukums – “Nav izņēmums”. Izstādē apskatāmi 44 Latgales mākslinieku darbi, kas raksturo pēdējo gadu sajūtas, fiksējot gan pārmaiņas, kas skārušas ikdienas dzīvi, gan nemainīgās vērtības, kas gadu gaitā vieno pasauli kopīgā mākslas valodā. Iespējams, šajā vietējo mākslinieku izstādē varēsim rast skaidrojumu jautājumiem: Kāda ir bijusi mākslas un mākslinieka dzīve šajā dīvainajā laikā? Vai radošumam tas ir bijis atelpas brīdis no ikdienas steigas, lai varētu pilnvērtīgi nodoties procesam, vai, tieši otrādi, jaunā kārtība ir radījusi vēlmi jo asāk reaģēt uz apkārt notiekošo, atliekot malā skrupulozitāti un radot impulsīvus darbus?

Materiālu un ideju daudzslāņainība fiksēta Valdas Podkalnes (Latvija) instalācijās, kuras apskatāmas un izjūtamas izstādē “Eseju arēna”. Māksliniece teic: “Es strādāju pie “domu salām”, no kurām katra ietver noteiktu vēstījumu, vīziju, sapni vai atmiņas, kas pārtop manu pieredzes pasauli atspoguļojošās instalācijās. Mana notikumu uztvere un interpretācija ir saistīta ar pagātnes un tagadnes, privātuma un publicitātes, intimitātes, bērnības un zaudējuma tēmām.” Izstāde balansē starp nepieciešamību atrasties “šeit un tagad” un reflektīvām atmiņām par apkārt notiekošo, kas kļūst par priekšnoteikumu atgūt iespēju būt šajā stāvoklī.

Tāpat Daugavpilī aplūkojama arī Valdas Podkalnes dzīvesbiedra, arī mākslinieka - Haralda Jegodzienska izstāde “Kā ripojošs akmens”. Viņš ir dzimis Kaselē (Vācija), kur 1997. gadā viņu vienoja ģimenes saites ar latviešu mākslinieci Valdu Podkalni, un no 2007. gada mākslinieks dzīvo Latvijā. Savu radošo darbību Haralds Jegodzienskis attīstījis glezniecībā, tēlniecībā, fotogrāfijā un dzejā. Par savu jaunāko izstādi viņš saka: “Ja es gribētu uzzīmēt galvu un piešķirt tai patiesās kontūras, tad spētu atspoguļot vien ārējo veidolu. Attiecīgi uzreiz būtu klātesošs mans personīgais impulss, attīrot nosvērtās līnijas un švīkas vai piepildot tās ar emocijām un līdz ar to – pamatīgi mainot. Tikai aiz ārējām izpausmēm esošie līmeņi aiztiecas līdz mūsu patiesās esības laukiem. Ko gan līdz vēlme to materializēt, un kāpēc tas jādara? Šajā gadījumā izceļas nobēdzinātie nemateriālās pasaules dārgumi, un ir jāļauj tiem attīstīties kā sava veida “mākoņgleznām”. Proti, matērija ir izveidota šķietami provizoriski nemainīta, taču tās impulsi var pārraidīties uz vērotāju arvien jaunās izmaiņās. Vērotāja dzīvīgums ir vēlams, jo šādi ir izsekojami mana skulpturālā darba dinamiskie impulsi.”

Vēsturisko dimensiju Marka Rotko mākslas centrā iezīmē Rīgas Ebreju kopienas un muzeja “Ebreji Latvijā” veidotā izstāde “Ebreju mākslinieki starpkaru Latvijā: Meklējumos”. Izstāde ir vienlaikus gan mēģinājums reflektēt par pirmskara ebreju mākslinieku izstādēm, gan piedāvāt plašākas auditorijas uzmanībai mazāk zināmus autorus. Par dažiem no viņiem trūka pat biogrāfijas pamatdatu, un izstādes sagatavošana bija vienlīdz mākslas kuratoru un vēsturnieku darbs. Izstādes nosaukums ietver sevī ne tikai pašu mākslinieku centienus rast savu identitāti, bet arī kuratoru iesākto pētniecisko darbu. Par atspēriena punktu šai izstādei kalpo Rīgā un Liepājā 1939. gada sākumā notikusī “Žīdu grafiķu izstāde”, kuras 252 darbi piedāvāja ieskatu 60 autoru mākslā. Autori nāca no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Vācijas, ASV, PSRS un Palestīnas. Īpašu nozīmi šai izstādei piešķīra ne tikai apjoms un izstādīto darbu kvalitāte, bet arī tas, ka daudziem autoriem tā bija pēdējā izstāde pirms II Pasaules kara, bet lielai daļai – arī pēdējā izstāde viņu dzīvē.

Bet Annes Tirnas un Tomasa Tūla (Igaunija) dabas iedvesmotā instalācija “Atspulgi” piemēro atspulga jēdzienu attiecībām starp cilvēkiem. Varbūt tieši tur slēpjas izstādes īpašais valdzinājums – sapņainā, noslēpumainā mežotne, ko veido izgaismotas formas un struktūras lielformāta attēlos pie sienām un figūrās uz izstāžu zāles grīdas, rada mistiskas, maģiskas telpas, kur tumsa un gaisma pieskaras līdzīgiem atspulgiem mūsu dvēseles slēptākajās dzīlēs. Pērnruden, atelpas brīdī starp pirmajām rudens vētrām, Tomass Tūls, viens no Igaunijas labākajiem dabas fotogrāfiem, un Anne Tirna, izcilā igauņu keramiķe, devās meklēt atspulgus dzimtās zemes neskartās dabas valdzinoši skaistajās ainavās.

Savukārt no otras debess puses – dienvidiem, ne ziemeļiem – Marka Rotko mākslas centrā iesoļo lietuviešu mākslinieki Martins Gaubs un Arvids Martinaitis ar ironisma pārpilnu izstādi “Labāk nebūs!”. Košums, plašums un nebeidzama simbolu valoda ir abiem Lietuvas māksliniekiem kopīgi radošie instrumenti, lai arī realizēti atšķirīgos materiālos. Arvida Martinaita košās, blīvās un gruntīgās krāsas iegremdē vērotāja skatienu eksistences plaknē aiz laiktelpas robežām, kur nošķīrums starp realitāti un iztēli vairs nepastāv – kur mums zināmā pasaule ir apgriezta kājām gaisā un neiespējamais kļūst iespējams. Bet Martins Gaubs mākslā ironizē, un viņa darbi ir humora pārpilni – groteski, karikatūriski, parodējoši, lai kādā izpausmē viņš darbotos.

Sīkāk internetā: www.rothkocenter.com.