Smilšu kaste, kur spēlēties pensionāram: no ēdināšanas biznesa līdz mūzikas telpai
foto: Ģirts Gertsons
"Vinilkoks" Raitim Pavlovičam nav maizes, bet gan mīlestības darbs.
Novadu ziņas

Smilšu kaste, kur spēlēties pensionāram: no ēdināšanas biznesa līdz mūzikas telpai

Kas Jauns Avīze

Liepājas pašā centrā vietu radusi mūzikas telpa "Vinilkoks". Mūziku mīlošais, viesmīlīgais namatēvs Raitis Pavlovičs gatavs izrādīt savu plašo vinilplašu kolekciju, vecos, paša atjaunotos atskaņotājus, slavenu mūziķu autogrāfus un vēl daudz ko citu. "Vinilkoks" Raitim nav maizes, bet gan mīlestības darbs.

Smilšu kaste, kur spēlēties pensionāram: no ēdināš...

“Esmu dzimis liepājnieks, un mūzika kā hobijs man ir jau kopš jaunības laikiem. Šī mīlestība man nākusi no ģimenes, tēvs bija progresīvs tiem laikiem, kopā devāmies uz Rīgu, uz visiem iespējamajiem koncertiem. Pats ar mūziku apzināti sāku darboties pēc pamatskolas beigšanas, kad sāku patstāvīgi pelnīt naudu un varēju kaut ko atļauties. Pirmo magnetofonu nopirku 1969. gadā,” atceras Raitis.

Pirmā bija ungāru grupa

“Skaņuplašu kolekcija aizsākās 1976. gadā, un mans pirmais ieguvums ir ungāru mūzikas grupas "Omega" koncerts (izveidota 1962. gadā un raksturota kā veiksmīgākā ungāru roka vēsturē – Red.). Tad arī sapratu, ka jāiegādājas normāla, kvalitatīva aparatūra, lai visu varētu pienācīgi atskaņot. Man ļoti patīk mūzika, un tajos tālajos laikos vinilplates bija mūzikas pamata konservēšanas veids. 70. gados tās iegūt gan bija problemātiski,” atceras Raitis.

Kolekcijas skaņuplates viņš nav skaitījis, bet tūkstošos noteikti esot. Raitis secina, ka tagad būtībā formātu cīņa ir beigusies, ir faili un plates, bet kompaktdiski pamazām paiet malā. Salīdzinājumam – 2000. gadā  vinila pārdošana pasaulē bija teju nulle, bet pērn apsteigti CD.

foto: Ģirts Gertsons
"Vinilkoks" Raitim Pavlovičam nav maizes, bet gan mīlestības darbs.
"Vinilkoks" Raitim Pavlovičam nav maizes, bet gan mīlestības darbs.

“Plašu kolekcija visa ir mana, dažādos ceļos papildināta, caur draugiem, radiem, no tirgiem, no ārzemēm sūtītas, apmaiņas ceļā, visādi varianti. Arī "Bellacord" plates man ir,” lepojas kolekcionārs. Raitis pat neliedz savas plates citiem paņemt uz mājām paklausīties – ir noteikts slānis, kam saimnieks uzticas, tie visi ir liepājnieki.

“Manas mīļākās grupas? Ir ļoti plašs spektrs – no dziļas klasikas līdz ļoti smagam metālam. Pirmais numurs man ir noteikti bītli, un seko pārējie rokazauri – "Led Zeppelin", "Deep Purple", "Queen",” atklāj melomāns.

“Ir vietne – Discogs.com, pasaules mūzikas ierakstu digitālais katalogs, tur reģistrējušies visi pasaules mūzikas veikali, es arī. Pirmspandēmijas laikos, kad braukāju pa pasauli, piefiksēju, kur ir vinila plašu veikali, un turp arī devos. Eiropa visa ir izbraukāta, būts koncertos, arī ceļojumos kopā ar dzīvesbiedri,” saka Raitis.

Kundzes ideja

Visam ir priekšvēsture. Kādreiz Liepājā bija populāra kafejnīca "Ilze", kuras tapšanā un darbībā līdzdarbojies arī Raitis,  un tagad mūzikas telpa no šīs iestādes mantojusi mēbeles. Raitis savulaik ilgus gadus darbojies ēdināšanas biznesā – "Ilzē", "Café 21", "Vēja dārzā" Liepājas pludmalē.

“"Cafe 21" pagalmā atradās kultūriestāde "Putnu dārzs", kur es organizēju arī muzikālus pasākumus. Ciemos brauca Viktors Lapčenoks, "Sestā jūdze", "Zeļļi", "Mitrokhin’s Master Band" un daudzi citi populāri mūziķi. Aizgāju vecuma pensijā un atstāju krustdēlam šo biznesu, bet ko pats sēdēšu mājās? "Vinilkoks" bija manas kundzes ideja. To es saucu par smilšu kastīti pensionāram kur paspēlēties, tas nav bizness,” ar smaidu sejā atzīst Raitis. Pamatā "Vinilkoks" ir mūzikas mīļotāju klubiņš, džeki regulāri nāk aprunāties par dzīvi, paklausīties mūziku, nobaudīt gardu kafiju.

foto: Ģirts Gertsons
"Vinilkoks" Raitim Pavlovičam nav maizes, bet gan mīlestības darbs.
"Vinilkoks" Raitim Pavlovičam nav maizes, bet gan mīlestības darbs.

"Vinilkoks" atrodas Avotu ielā 4, daudzstāvu jūgendstila privātmājā, kurai ir ļoti laba, saprotoša saimniece. “Šī ir radoša māja, mīt arī fotogrāfs Jānis Vecbrālis, multimediju firma. Te ir arī pilsētas centrs, centrālāk vairs nevar būt. Avotu iela ir arī interesanta ar savu arhitektūru, šeit apgrozās daudz ārzemnieku, un mūsdienās ļoti svarīgs ir ģeogrāfiskais stāvoklis. Kaimiņi visapkārt labi – arī restorāna "Pastnieku māja" saimnieks Jānis Samoilovs un visa viņa komanda,” priecājas Raitis.

Ciemos gaida Maestro Paulu

Regulāri iegriežas Valdis Skujiņš, Verners Bokums, Ainars Virga, Emīls Dreiblats, Andris Ērglis. Starp citu, Ērglis savulaik sācis dziedāt kafejnīcā "Ilze". Sākumā bijis bundzinieks, un viens vokālists reiz apslimis un nav ieradies uz uzstāšanos. Ērglis stājies viņa vietā un turpina to darīt vēl šobaltdien, pats arī intervijās pieminot, ka viņa karjera aizsākusies tieši "Ilzē".

Vienīgi Raimonds Pauls šeit vēl nav pabijis, bet nesen kopā ar mūziķi, liepājnieku Valdi Skujiņu viesojušies pie viņa Rīgā un dāvājuši jauno plati un kompaktdisku "Atceries gan" ar Maestro mūziku, veltītu viņa 85. jubilejai, ko ierakstījuši grupu "Credo" un "Sērkociņu cehs" dalībnieki un draugi.

“Ja Pauls iegriezīsies Liepājā, tad noteikti atnāks ciemos. Viņš ir tiešām apbrīnas vērts cilvēks, ar kuru par visu ko var parunāties. Maestro ir ļoti gaišs prāts, viņa gados tik laba uztvere, optimisms – tas ir neaprakstāmi un fenomenāli! Viņš ir vienkāršs cilvēks, bet ar savdabīgu ironijas devu, kas ļoti raksturīga Maestro. Viņam ir apmēram 111 izdoti albumi – vinilplatēs, kompaktdiskos, kasetēs. Tas ir, provizoriski skaitot, varbūt ir vēl vairāk. Taču Paula ražīgums izpaužas arī kvalitātē,” slavē Raitis.

foto: Ģirts Gertsons
"Vinilkoks" Raitim Pavlovičam nav maizes, bet gan mīlestības darbs.
"Vinilkoks" Raitim Pavlovičam nav maizes, bet gan mīlestības darbs.

Tehnikas un telpas saspēle

“Būtībā vinilplate sevi vislabāk parāda uz kvalitatīvas aparatūras, ķīniešu ražojumus tur nevar izmantot. Svarīgs ir gan labs atskaņotājs, tā galviņa, fono korektors, pastiprinātājs un akustiskās sistēmas, gan arī starpbloku un akustiskie vadi,” stāsta mūzikas lietpratējs.

“Atskaņotāji, kuri tagad ir mūzikas telpā, nāk no 90. gadiem, tolaik tika radīta perfekta aparatūra un noteikti pārdzīvos mani, manus bērnus, mazbērnus un mazmazbērnus,” uzliela Raitis un salīdzina, ka tagad, nopērkot aparatūru, jaunie ražojumi bieži vien ir jau brāķis.

Bet pats galvenais ir telpa. “Var nolikt nezin kādas tumbas, ja slikta telpa, neskanēs – tas viss summējas, dod labo skaņu un pienācīgu rezultātu.  Man ir daudz aparātu, visi darbojas, visi manējie, krāti gadu gadiem, citi atnes, lai es remontēju, noregulēju. Atskaņotāji lielākoties ir cietuši cilvēku nedarbu rezultātā, arī vecums liels, berze, kur nodilst detaļas, kuras gan tagad var iegādāties. Padomijas gados gan ar to iegādi bija grūti,” salīdzina "Vinilkoka" saimnieks.

Plates viņš regulāri mazgā ar speciālu aparātu un īpašu šķīdumu, laika gaitā sakrājas putekļi un netīrumi. Pēc mazgāšanas plate uzreiz jāliek jaunā, tīrā konvertā, lai gružus nenes līdzi, nomazgāta tā atkal var kalpot ilgu laiku.

Raitis pēc specialitātes ir metāla apstrādātājs, tehniskā izpratne noder, kaut nevienu dienu šajā profesijā nav nostrādājis, kā jau minēts, daudzus gadus atdevis sabiedriskajai ēdināšanai.

Liepājas īpašā loma

"Vinilkoka" sienas rotā daudzu mūziķu fotogrāfijas un plakāti. "Putnu dārzā" telpas bijušas krietni plašākas, tur pie sienām atradušies ap 100 foto un plakātu, no kuriem vismaz 30 vēstījuši par Liepājas mūzikas vēsturi.

“Par Liepājas rokmūzikas attīstību jāteic paldies bijušajam ilggadējam E. Melngaiļa Mūzikas vidusskolas direktoram Valdim Vikmanim, viņa attieksmei pret audzēkņiem. Vikmanis ļāva spēlēt kāzās, bērēs un citviet, bet, ja skolā savu programmu nenospēlēsi, viņš visu aizliedzis. Vikmanis bija ļoti lojāls, bet citu pilsētu mūzikas skolu vadība audzēkņiem nekad neļāva spēlēt popu, roku un tā tālāk. Man gan šķiet, ka tagad Liepāja rokmūzikas galvaspilsētas pozīcijas ir jau zaudējusi, jo pagājis krietns laiks,” spriež Raitis. 

Viņš bijis visos festivālos "Liepājas dzintars". Tagad ir atjaunota leģendārā koncertestrāde "Pūt, vējiņi!", Raitim gan jaunais veidols īpaši nepatīk, esot tāda saspiestības sajūta, vecais variants, viņaprāt, bijis daudz labāks.  Toties liepājnieks priecājas, kā Jūrmalas parkā atjauno restorānu "Banga", kas kādreiz cieta ugunsnelaimē. Atjaunotājs ir UPTK šefs Zigmunds Kirhners, kurš cenšas restaurēt visu, kā

foto: Ģirts Gertsons
"Vinilkoks" Raitim Pavlovičam nav maizes, bet gan mīlestības darbs.
"Vinilkoks" Raitim Pavlovičam nav maizes, bet gan mīlestības darbs.

Mīļi gan "Līvi", gan "Credo"

No abām slavenākajām Liepājas grupām "Līvi" un "Credo" Raitim mīļas ir abas, visus mūziķus pazīst personīgi. “Man ir bijusi cieša saistība ar "Līviem", 90. gados piedarbojos pa tehnisko līniju.”

Raitis arī parāda savu mūziķu autogrāfu kolekciju – visu "Līvu", "Eolikas", "Uriah Heep" dalībnieku, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula autogrāfi uz aptuveni 50 lielo un mazo plašu vāciņiem. Ar "Līviem" gan gandrīz pieļāvis sāpīgu kļūdu: “Kastē bija 20 plates ar mūziķu autogrāfiem, es visas izdāvāju un pēdējā brīdī tikai vienu attapos atstāt pats sev.” Arī Imants Kalniņš salicis autogrāfus uz savām vinilplatēm, kas papildinājušas "Vinilkoka" kolekciju. 

“Liepājā esmu dzimis, audzis un savējiem teicu: kad manis vairs nebūs – lai kremē un pelnus izkaisa pludmalē, kur kādreiz bija kafejnīca "Vēja dārzs". Turpat netālu ir Groģītis (līvs Jānis Grodums – Red.), varēsim atkal patusēt,” pasmaida Raitis.