Rīgas krievu presē par Ukrainu ne vārda: ko šonedēļ raksta Latvijas krievu avīzes

Divarpus mēnešus pēc tam, kad Putina režīms sāka no zemes virsas noslaucīt ukraiņus un viņu valsti, Latvijas galvaspilsētas lielākajos krievu ...

gallery icon
Sabiedrība
2022. gada 13. maijs, 05:38

Rīgas krievu preses apskats: kara Ukrainā joprojām nav

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Divarpus mēnešus pēc tam, kad Putina režīms sāka no zemes virsas noslaucīt ukraiņus un viņu valsti, Latvijas galvaspilsētas lielākajos krievu nedēļrakstos kara Ukrainā joprojām nav. Izšķirstot šīs nedēļas nogales piecu lielāko krievu nedēļas izdevumu 380 lappuses (ar pielikumiem), Jauns.lv neatrada nevienu teikumu par situāciju Ukrainā, par tur pastrādātajām Krievijas zvērībām.

Tādēļ jau nav brīnums, ka daudzi Latvijas krievi ir hipnotizēti ar Putina rašisma ideoloģiju. Piemēram, četras no piecām avīzēm savos televīzijas pielikumos pat publicē Latvijā aizliegto Kremļa propagandas telekanālu programmas, kas aicina pavadīt vakaru kopā ar “propagandistu karali” Vladimiru Solovjovu vai ielūkoties Kremļa saimnieka Putina “sasniegumos”.

Vienīgais patiesības malks par Ukrainu krievu avīzes lasošajai publikai tagad ir “Novaja Gazeta. Eiropa” speciālizdevums, kas tapis sadarbībā ar izdevniecību “Rīgas Viļņi”, kā arī daži reģionālie izdevumi novados, kas tiek tulkoti no latviešu krievu valodā, piemēram, “Ventas Balss” Ventspilī vai “Latgales Laiks” Daugavpilī. Bet Rīgas krievu avīžu redakcijas savu publiku tur informatīvajā blokādē. Jauns.lv ielūkojās šo laikrakstu lappusēs.

Maskavas komjauniešiem nav ne Ukrainas, ne 9. maija

foto: Ekrānuzņēmums
Latvijas lielākais krievu laikraksts “MK Latvija” ne ar pušplēstu vārdiņu nepiemin šausmas Ukrainā.

Lielākā Latvijas krievu avīze “MK Latvija” (Maskavas avīzes “Moskovskij Komsomoļec” Latvijas izdevums) konsekventi izliekas, ka Ukrainā nekas šausmīgs nenotiek, vispār tādas zemes ar nosaukumu Ukraina nav. Kaut kas jau pasaulē notiek – ASV delfīnus izmanto karadarbībā, Holivudas aktieri gūst traumas... un viss. Tā ikdienišķi sensacionāli!

Latvijā gan ir problēmas, un tās radījušas pret Krieviju ieviestās sankcijas. Protams, nav neviena vārda par to, kāpēc šīs sankcijas ieviestas. Nezinošam lasītājam atliek vien minēt, kāpēc “ļaunie Rietumi ar Latviju” šīs sankcijas piemērojuši, kuru dēļ nu pie mums nevar redzēt Krievijas televīzijas (ak, šausmas, par to skatītājam pat draudēs kriminālatbildība!), bet Krievijas pensiju saņēmējiem ir grūtības saņemt pensiju. 
Pirmajā lappusē biedējošs virsraksts ar jautājumu, vai draudošās dārdzības dēļ nav jāsāk iepirkt ledusskapji, veļasmašīnas un telefoni?

Kaut kas jau arī Krievijā notiek, bet, kas īsti, to “MK Latvija” mudina uzzināt, skatoties satelītelevīzijas jeb “Sputņika” kanālus no Krievijas, jo pēc skatītāju lūguma avīze turpina publicēt Latvijā aizliegto Krievijas kanālu programmas. Ar vārgu piebildi, ka par to skatīšanos vai retranslēšanu draud kaut kāda mistiska atbildība. Izrādās, ka varam aizliegt Kremļa propagandas televīzijas kanālus, bet ne to programmu publicēšanu!

Mazliet dīvaini, ka šim Kremļa propagandas ruporam Latvijā, atšķirībā no citām Latvijas krievu avīzēm, nepamanīta garām pagājusi tā saucamā “Uzvaras diena”. Ne ar pušplēstu vārdu nav pieminēti ne sarkanarmiešu veterānu “varoņdarbi”, ne Rīgā, Uzvaras laukumā, nedēļas sākumā notikušais jaundāliņš ap Okupācijas stabu. Droši vien, “MK Latvija” no Maskavas saņēmusi rīkojumu – nekas nenotiek, viss mierīgi, ak, daiļā kundze!

Ziedi 9. maijā “ar mīlestību” un uzvaras garšu

foto: Ekrānuzņēmums
“Segodņa+Nedeļa” blogeris pārliecināts, ka uzvarējuši tie, kuri pie Okupācijas staba šonedēļ “ar mīlestību” nesa un nolika ziedus.

Savukārt laikraksta “Segodņa” nedēļas izdevuma “Segodņa+Nedeļa” 11.-17. maija numurs gan atzīst, ka spriedze Latvijā notiek. Uz pirmās lapas bilde, kurā redzams, kā traktors Uzvaras parkā 10. maijā pēc 9. maija jandāliņa no monumenta priekšlaukuma šķūrē nost tur sanestos ziedus. Iekšlapās jau bezkaislīgs atstāsts, kas tur notika, bet ar tādu divdomīgu virsrakstu: “Sabiedrības saliedēšana: ar ziediem pa seju. Tiem, kas nesaprot “pašreizējā momenta īpatnības”, atnāks pakaļ.”

“Vesti+Nedeļa” apskatnieks, blogeris Aleksejs Stetjuhs savā plašajā apcerē “Mēs, jūs, viņi” sajūsminās par uzvarētājiem – tiem, kuriem bija drosme nolikt ziedus pie okupantu pieminekļa:

“Uzvarēja tie, kuri atnāca un parādīja: cīņā ar simboliem un pieminekļiem zaudē absolūtas niecības. Mēs paņēmām savu zelta medaļu, bet jūs mēģinājāt to paslepus atņemt, (..) bet aizrijāties. Lai cik tas nebūtu paradoksāli, mēs uzvarējām nevis tāpēc, ka bijām stiprāki, bet tāpēc, ka ienaidnieks piedzīvoja tehnisko zaudējumu. Visos raundos. Katrs ziediņš pieminekļa pakājē tika nolikts ar mīlestību. Katrs jūsu novāktais – ar naidu.”

Nu te skaidrs laikraksta vēstījums: mēs – tie, kas liekam ziedus pie pieminekļa, jūs – tie, kas tos novācat. Un jo vairāk būsiet pret “Uzvaras svinētājiem”, jo būs sliktāk. Jau tagad ir slikti: “Krīze klauvē pie durvīm”, “Kaujas lauks – Eiropa”, “Rudenī būs grūti, ļoti grūti” – šie ir tikai daži no avīzes virsrakstu vēstījumiem, kas liek nodrebēt par dzīvi “nejaukajā” Latvijā.

Te jāpiebilst, ka “Vesti+Nedeļa” ir vienīgais lielais Rīgas krievu laikraksts, kurš nav publicējis aizliegto Krievijas televīzijas kanālu programmu, tādējādi it kā aicinot ziņas meklēt pašmāju informatīvajā telpā. Tikai šī telpa ir tāda mazliet ierobežota. Par situāciju Ukrainas frontē salīdzinoši nelielas un bezkaislīgas “diplomātiskas” ziņas - ASV lendlīzē Ukrainai piedāvās ieročus, ukraiņu bēgļi no Latvijas budžeta prasa pārāk lielus izdevumus.

Labāk jau tad aizmirsties kādā interesantā lasāmvielā, piemēram, par Okeāna spokiem vai to, kā sekss mainījis vēstures līkločus.

Kabanova analīze un Ušakova/Urbanoviča triumfs

foto: Ekrānuzņēmums
Nila Ušakova reitingu krievvalodīgajā vidē aicināja celt reklāma, kurā viņš parādīts kā labdaris, kurš apdāvina kara veterānus.

Nākamos trīs apskatāmos lielākos krievu nedēļas izdevumus - “Subbota”, “7 Sekretov” un “Latvijskije Vesti” izdod viens un tas pats izdevējs – SIA “Zīme”, tāpēc arī to saturs ir salīdzinoši līdzīgs.

Ne tikai visu trīs izdevumu TV pielikumi publicē Krievijas televīzijas programmas, bet arī visos laikrakstos ir viens un tas pats reklāmas materiāls, kurā pa divām lappusēm sevi liela Eiroparlamenta sociālistu progresīvā alianse, kuras Latvijas līderis Nils Ušakovs ne tikai uzsver: “Vairāk sociāldemokrātijas - vairāk Eiropas, vairāk saskaņas”, bet arī sevi prezentē kā 2. pasaules kara veterānu, kuri cīnījās sarkanarmijas rindās, labdari. Saskaņieši ar Ušakovu priekšgalā apbraukājuši aptuveni 1000 veterānu visā Latvijā, viņus apdāvinot ar medu, saldumiem un spilveniem.

Zīmīgi, ka vienas izdevniecības ietvaros maketētāju vai korektoru rīcība gan nav bijusi saskaņota. Ja “7 Sekretov” 9. maiju raksta ar mazo burtu, tad “Latvijskije Vesti" un “Subbota” šo dienu – 9. Maiju raksta ar lielo burtu, tas nozīmē, ka kāds SIA “Zīme” tā īsti nav sapratis, vai 9. maijs ir vai nav svētku diena?

Par saspringto situāciju Krievijas-Ukrainas frontē “7 Sekretov” nav ne vārda. Bet ir pastāsts, ka bijusī rīdziniece Ludmila Čugunkova, kura pārcēlusies uz savu tēvzemi – Krieviju, Rjazaņas apgabalā jūtas laimīga. Dievs, dod visiem viņas tautiešiem būt tik apmierinātiem ar dzīvi un rušināties savā mazdārziņā!

Visos trijos izdevumos kā žurnālists un politiskais analītiķis, “savs cilvēks Saeimā” izrakstās Saeimas deputāts, “saskaņietis” Nikolajs Kabanovs, kurš savulaik ievērību izpelnījās, sarkanbaltsarkano karogu izmantojot par nēzdodziņu un staigājot kunga prātā pa Saeimas gaiteņiem. Tādēļ nav jābrīnās par viņa sarkastiskajiem izteicieniem.

Tā, piemēram, atreferējot Valsts drošības dienesta (VDD) ikgadējo ziņojumu, viņš VDD simbolu ērgli nosaucis par VDD priekšnieka Normunda Mežvieta "nikno putniņu”.

Arī “Subbota” Kabanovs neiztiek bez ironijas, uzsverot, ka, aizliedzot padomju simboliku, Latvijas likumdevēji pāršāvuši pār strīpu, jo tāda pati piecstaru zvaigzne, kā padomju karogā, esot arī Ēģiptes, Vjetnamas, Mauritānijas, Ķīnas un pat ASV karogos. Likumu, kas aizliedz padomju simbolus viņš, maigi izsakoties, nosaucis par “provokatīvu projektu”.
 
Savukārt “Latvijskije Vesti” uztraucas, ka apdraudēti sarkanarmiešiem par godu okupācijas laikā uzceltie pieminekļi un piemiņas akmeņi, jo tos grasās nogāzt no postamentiem. Tieši tā – “apdraudēti”, tas ir, ka kāds šos pieminekļus grasās nepamatoti iznīcināt. Laikraksta pirmais tekstuālais materiāls ir ar virsrakstu “Atnes ziedus 9. Maijā – tas jau ir drosmīgs solis”. Maijs ar lielo burtu – tātad svinama un atzīmējama diena. Šajā rakstiņā citēts “Saskaņas” vadītāja Jāņa Urbanoviča teiktais, kas uz šādu varoņdarbu pamudina cilvēkus nest puķes uz Uzvaras parku. Tālāk ir dažas ziņas no “sankciju repertuāra”, kas neko nākotnē nesola (protams, ja sankcijas paliks spēkā).

foto: LETA
Saeimas deputāts, “saskaņietis” Nikolajs Kabanovs tagad ir triju lielu Latvijas krievu laikrakstu politiskais apskatnieks. Viņš analizē tās valsts politiku, kuras karogā savulaik šņauca degunu.

Toties “Latvijskije Vesti” Kabanovs kritizē Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces runu valsts svētkos - 4. maijā. Tajā neesot bijis ne vārda par Latvijas ekonomisko krīzi, bet nekas – gan jau “karš visas nebūšanas norakstīs”. Bet tas, ka Latvija vēlas ar sankcijām novājināt Krieviju, gan nekas labs neesot, var spriest pēc apcerējuma konteksta.

Nav jau tā, ka laikraksti vispār noklusē un neko neraksta par Krievijas asiņainajiem tirāniem. Tā “7 Sekretov” ir vēsturisks pastāsts par Staļina mīļāko Valentīnu Istominu. Bet “Latvijskije Vesti” publicē nopietnu apskatu un vēstījumu par notikumiem karalaukā – par to, kā krievu karavadonis un svētais Aleksandrs Ņevskis 1242. gadā sakāva Livonijas ordeni. Tas arī nopietnākais kara materiāls šīs nedēļas krievu laikrakstos.

foto: Ekrānuzņēmums
Rīgas lielākie krievu nedēļraksti izliekas šausmas Ukrainā neredzam.

Latvijas krievu prese un karš Ukrainā

Ukrainā jau vairāk kā divus mēnešus ilgst karš, kuru izraisījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, bet Latvijas lielākās krievu avīzes izliekas ...

gallery icon

Daži no Latvijas krievu preses virsrakstiem avīzēs maija sākumā

Ko maija sākumā rakstīja Latvijas krievu avīzes? Kamēr latviešu laikraksti pārsvarā piedāvāja stāstus par Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanu pirms 25 ...

gallery icon