Cīņa ar dzērājšoferiem: tagad viņus grib likt cietumā
Žurnālā "Likums un Taisnība" jau esam stāstījuši, kā sabiedrība var iesaistīties likumdošanas iniciatīvās, izmantojot portālu Manabalss.lv. Šoreiz par priekšlikumu, kura mērķis ir glābt daudzu cilvēku dzīvības, apspriešana Saeimā sākta, nesagaidot visu nepieciešamo parakstu savākšanu.
20. janvārī Braukšanas instruktoru biedrība ievietoja portālā Manabalss.lv iniciatīvu par bargākiem sodiem dzērājšoferiem. Aprakstot situāciju, atzīmēts – kaut arī sodi par šādu pārkāpumu it kā ir pietiekami bargi, no braukšanas reibumā tie tomēr neattur.
Pašreizējie sodi neattur
Pašlaik, ja pie stūres alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, draud naudassods no 1200 līdz 2000 eiro un transportlīdzekļa tiesību atņemšana līdz pieciem gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā kopumā pieķerto dzērājšoferu skaits palielinājies par 57%, un, kamēr kopējais autoavārijās bojāgājušo skaits ir samazinājies, dzērumā izraisīto negadījumu kļuvis vairāk.
Iniciatīvas autori uzskata, ka jāveic izmaiņas sodu sistēmā autovadītājiem, kuri sēdušies pie stūres divu promiļu un vairāk alkohola reibumā, paredzot pašreizējo sodu papildināt ar tiesību atņemšanu, liedzot iespēju tās pēc noteikta laika atgūt, kā arī piespriest sabiedriskos darbus.
Atsevišķos gadījumos, ja autovadītājs bijis pie stūres alkohola reibumā, pienāktos arī reāls cietumsods, piemēram, ja braucis bez tiesībām.
Aresta vairs nav
Šobrīd reālu cietumsodu dzērājšoferi parasti izpelnās, tikai izraisot satiksmes negadījumus ar smagām sekām. Atgādināsim arī, ka, pildot Eiropas Savienības direktīvas, no 2020. gada 1. jūlija atcelts līdz tam piemērojamais administratīvais īstermiņa arests.
Kaut arī šis arests bija īss, līdz 20 diennaktīm, tomēr tas darbojās pietiekami efektīvi. Bija vairāki gadījumi, kad to nācās izciest sabiedrībā zināmiem cilvēkiem un sodītie arī atlaisti no darba par neattaisnotu kavējumu.
Šis soda laiks dzērājšoferiem bija jāizcieš īslaicīgās aizturēšanas izolatoros rajonu policijas nodaļās, kur tolaik pārsvarā bija visai skarbi apstākļi, un atrašanās vienā kamerā kopā ar rūdītiem kriminālnoziedzniekiem arī bija pārbaudījums.
Interesanti, ka jau 2018. gada 27. novembrī portālā manabalss.lv bija uzsākta parakstu vākšana Pret dzērājšoferiem, taču to līdz pat šim parakstījuši tikai 312 cilvēki – tas diemžēl parāda, ka kopējā sabiedrības attieksme pret šo pārkāpumu ir visai iecietīga.
Notrieca ģimeni
Jāatzīmē arī, ka līdz šim diskusijas par iespējamo dzērājšoferu kriminālatbildību gan sabiedrībā, gan politiķu aprindās izvērsās gandrīz vai pēc katra traģiska alkohola izraisīta negadījuma, taču pāris nedēļu laikā šis notikums parasti aizmirsās un interese noplaka.
Tomēr šajā reizē bija citādi, jo 9. janvārī Pļavniekos, Saharova ielā, notika traģēdija. Piedzēries šoferis – Vladislavs Karpinskis – 2,8 promiļu reibumā uz regulējamas gājēju pārejas notrieca ģimeni – astoņus gadus veco Emīliju, viņas māti un vecmāmiņu.
Karpinskis no nelaimes vietas aizbēga. Viņu gan notvēra turpat netālu viņa daudzdzīvokļu nama pagalmā, un tur nofilmētie videokadri satricināja daudzus. Vadītājs bija tādā reibumā, ka visticamāk nebija pat vēl apzinājies sava nodarījuma sekas, un to apstiprināja ņirdzīgais smaids viņa sejā. Lieta visai ātri nonāca tiesā, un Karpinskim piesprieda 12 gadus cietumā. Diemžēl Emīlija slimnīcā nomira.
Piedzēries pat policists
Parakstu vākšanas aktivitāti visticamāk veicināja arī 2. februāra traģiskais notikums Ādažos, kur avarēja pašvaldības policijas auto ar diviem darbiniekiem. Viņu uzdevums bija norobežot ceļu laikā, kad notika autobusa izvilkšana no grāvja.
Nezināmu iemeslu dēļ šoferis pēkšņi lielā ātrumā uzsāka braukt ar ieslēgtām bākugunīm un ietriecās autoevakuatora izlaistajā kāpslī un novilktajās trosēs. Pats vadītājs gāja bojā, un viņa asinīs konstatēja 2,4 promiles alkohola. Blakussēdētājam bija jāārstējas slimnīcā, un arī viņa asinīs atklāja vairāk nekā divas promiles alkohola. Cieta arī viens cilvēks no evakuatora apkalpojošā personāla.
Rezultātā atsaucība iniciatīvas parakstīšanā bija visai augsta, un līdz 1. martam iesniegts vairāk nekā 3700 parakstu. Kaut arī šis skaits nav pietiekams iesniegšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, tomēr rezonanse bija tik liela, ka šoreiz politiķi nolēma rīkoties paši.
Ģenerālprokurors izsaka atbalstu
Jau janvāra vidū tieslietu ministrs Jānis Bordāns informēja, ka ar ģenerālprokuroru panākta vienošanās, ka kriminālatbildība dzērājšoferiem ir atbalstāma un jāuzsāk diskusija par promiļu daudzumu un iespējamiem sodiem.
Te gan jāatzīmē, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns ar šādu iniciatīvu nāca klajā jau pērn martā. Toreiz viņš teica, ka braukšana dzērumā pie stūres ir jākriminalizē un uzreiz arī jādomā par automašīnas konfiskāciju, kā tas notiek daudzās Eiropas valstīs. Slodzi prokuratūrai un tiesām šīs lietas nepalielināšot, jo to vienkāršības dēļ lēmumu iespējams pieņemt 48 stundu laikā.
Uzreiz pēc traģiskā negadījuma Pļavniekos janvārī priekšlikumus par kriminālatbildību par auto vadīšanu ar vairāk nekā divu promiļu alkohola saturu asinīs iesniedza opozīcijas deputāti, taču jau tradicionāli tika sagaidīti atbildīgās ministrijas sagatavotie grozījumi.
No pusotras promiles
29. martā Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins atzina, ka punktu deputātu neizlēmībai patiešām pielicis gadījums ar bojā gājušo meiteni Pļavniekos.
“Arī ģenerālprokurora paziņojums, ka minētā iestāde tiks galā ar palielināto slodzi, mūs iedrošināja, taču būs vēl jāpaseko, kā tas reāli strādās, jo izmeklējamo lietu skaits gadā palielināsies par vismaz diviem tūkstošiem,” teica Judins.
Rezultātā komisijas deputāti marta beigās nolēma virzīt izskatīšanai Juridiskajā komisijā likuma grozījumus, kas paredzētu noteikt robežu starp administratīvo un kriminālo atbildību, sākot no 1,5 promilēm. Tomēr visticamāk nebūs tā, ka šādiem vadītājiem uzreiz draudēs cietumsods, jo tie var būt arī sabiedriskie piespiedu darbi, taču sodāmības fakts biogrāfiju sabojās.
Paredzamie sodi
Par sodu lielumu deputātiem vēl būs jālemj un jābalso Saeimas sēdē. Pagaidām likumprojekta redakcijā ierakstīts, ka par auto vadīšanu 1,5 promiļu reibumā vai citu vielu ietekmē sodīs ar viena gada vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz pieciem gadiem. Izslēgts formulējums “uz laiku līdz”, kas iespējamā soda variācijas krietni samazina.
Valsts policijas pārstāve Līna Kaļķe informē, tad policija šādus grozījumus atbalsta: “Ir pilnīgi skaidrs, ka lielākā problēma ir tieši tie autovadītāji, kuri vada transporta līdzekļus lielā alkohola reibumā, un tādu ir vairāk nekā puse. Tieši viņi arī rada visbīstamākās avārijas situācijas uz ceļiem, un kriminālatbildības noteikšana varētu būt viens no galvenajiem instrumentiem situācijas uzlabošanā.”
Krietnā skurbulī
2019. gadā no 3754 pieķertajiem dzērājšoferiem 1,5 promiles pārsnieguši 2310; 2020. gadā no 3527 – 2284; pērn no 3534 – 2173.
Nāve upē
Traģiskākā avārija Latvijas vēsturē, kurā visticamāk vainojams alkohols un bezrūpība, notika 2012. gada Jaungada naktī, kad, braucot no svinībām, Krāslavas pusē Rudņas upē iegāzās automašīna, kurā atradās septiņi jaunieši, turklāt viens no viņiem – bagāžniekā. Dzīvību negadījumā zaudēja visi.
