Ukraiņu bēgļi Latvijas laukos. Brīnišķīgi darbinieki un neatsaucīgās bankas

Ziemele pastāstīja, ka lauku tūrisma uzņēmumi Ukrainas bēgļus uzņem gan kā viesus, gan kā darbiniekus. “Sākotnēji mēdz uzņemt kā palicējus, kā bēgļus sadarbībā ar pašvaldībām, un tad ukraiņu cilvēki momentā meklē darbu. Viņi negrib nevienam dzīvot uz kakla. Viņi grib strādāt.

Tas ir diezgan izteikti. Visi uzņēmēji teica, ka ukraiņi tiešām uzreiz meklē darbu un labprāt piesakās viesmīlības sektorā. Protams, ir problēma, ja darbs nav turpat, kur viņi dzīvo, jo tad ir jārisina transporta jautājumi. Ja saimniekam jābrauc pakaļ uz vairākām vietām, tad tas pie šīm degvielas cenām nav tik vienkārši risināms.

Brīnišķīgi darbinieki

Bet kopumā ar ukraiņu palīdzību daudzās vietās ir atrasti pavāri, viesmīļi, istabenes, dārznieces. Īstenībā varētu pat teikt, ka tūrisma jomā mums ukraiņi ir milzīgi palīgi šogad. Vismaz sezonas laikā.

Viņi ir brīnišķīgi darbinieki! Viņi ir priecīgi, ka var būt noderīgi. Saimnieki ļoti labi par viņiem atsaucas.”

Aptuveni tūkstotis ukraiņu

Asociācijas vadītājas rīcībā nebija precīzas statistikas, cik daudz ukraiņu patlaban dzīvo un strādā Latvijas lauku tūrisma mītnēs, taču viņa lēsa, ka tie varētu būt aptuveni tūkstotis cilvēku.

“Zinu vienu saimnieku, pie kura dzīvo 60 ukraiņi, citam ir 20. Vēl kāds gaidīja trīs ģimenes (ģimenes ir bez vīriešiem, tajās ir tikai sievietes ar bērniem un vecmāmiņu), kopā padsmit cilvēkus. Ir arī tādi, kas uzņem vienu ģimenīti.”

Daļa ukraiņu laukos meklē dzīvesvietu ilgākam laikam, un tādos gadījumos lauku tūrisma mītnes rod sadarbību ilgākam laikam. Jebkuram cilvēkam, tostarp ukraiņiem, ir svarīgi, lai mītne būtu aprīkota ar visu sadzīvei nepieciešamo.

Daži uzņem tikai sporta hallēs, bet citi piedāvā labākas dzīves vietas

Protams, uzņēmēji nevar saprast, cik ilgi ukraiņi īsti paliks Latvijas laukos un vai viņi saņems valsts atbalstu ukraiņu bēgļu izmitināšanā. Dažādās pašvaldībās ir ļoti atšķirīgas pieejas.

Daļa pašvaldība bēgļus izmitina tām piederošajās zālēs, sporta hallēs, skolās, kas nav aizņemtas, bet tas nav pats draudzīgākais veids ģimenēm, kas atbraukušas no Ukrainas; kurās ir bērni un kurām nav līdzi viss dzīvei nepieciešamais.

Nevar riskēt, ka par bēgļiem nesamaksās

Patlaban tuvojas aktīvā tūrisma sezona, un uzņēmējiem vasara ir ļoti darbīgs laiks. Kāds saimnieks pastāstījis, ka pie viņa bēgļi dzīvos līdz jūnija vidum, bet pēc tam sāksies dažādi pasākumi, ko rezervējuši Latvijas iedzīvotāji.

“Saimniekam ir arī jāpelna. Situācija ir ļoti neskaidra. Vai atbalsts [ukraiņu izmitināšanai] no valsts turpināsies, vai nē? Uzņēmējs pēc pēdējiem liesajiem gadiem, kad nav nekādu uzkrājumu, arī nevar riskēt ar to, ka viņam par 60 cilvēkiem ar trīsreizēju ēdināšanu dienā neviens neko nesamaksās. Tas nav ļoti viegli. No visas sirds visi palīdz, bet izdevumi ir izdevumi,” Ziemele raksturoja situāciju.

Daļai uzņēmēju ir panāktas ļoti labas vienošanās un sadarbība ar vietējo pašvaldību, piemēram, Siguldā un Rēzeknē. Arī Ogrē ir atrasti risinājumi.

Vajadzīga skaidrība

Lai situācija būtu stabilāka gan ukraiņu bēgļiem, gan tūrisma nozarē strādājošajiem Latvijas uzņēmējiem, vajadzētu izveidot sistēmu, kas garantētu valsts atbalstu. Patlaban trūkst skaidras komunikācijas, asociācijas vadītāja teica un piebilda, ka valsts pārstāvji iepriekš runāja par trīs mēnešu atbalstu.

Ja tūrisma mītnē dzīvo tikai viena ģimene, tas nav tik sāpīgi, bet, “ja tā ir liela grupa, viss autobuss vai pat divi autobusi”, uzņēmējam ir jāzina, vai viņš savas telpas var rezervēt vasaras pasākumiem Latvijas iedzīvotājiem vai arī tajās visu vasaru turpinās dzīvot ukraiņi. 

Uzņēmēji nevēlas izlikt ukraiņus uz ielas, ja gadījumā valsts atbalsts pēkšņi beigtos, līdz ar to viņiem būtu nepieciešama lielāka skaidrība par turpmāko darbību. “Vasarā beigsies mācības mūsu skolniekiem un studentiem tehnikumos un skolās ar kopmītnēm, un tur būs iespēja ukraiņus izmitināt, ja tāda nepieciešamība joprojām būs.”

Dažādā pašvaldību attieksme

“Mums pieredze ar bēgļu uzņemšanu nav ļoti spīdoša. Citas valstis ir uzņēmušas sīriešus, afgāņus, somāliešus un citus bēgļus, bet Latvija nav izcēlusies ar bēgļu izmitināšanu, esam negribīgi iesaistījušies līdz šim citu valstu palīdzībā un bēgļu sadalē.

Tagad mēs mācāmies no jauna, kāda ir sistēma lielas bēgļu straumes uzņemšanai un palīdzēšanai. Protams, visiem tā ir jauna skola, palēnam jau pieredze tiek iegūta un procesi kļūst ātrāki un pakalpojumi - labāki.”

Savukārt uzņēmēji kopumā ir noskaņoti palīdzēt ukraiņiem, cik vien var. Nesezonā viņi būtu varējuši palīdzēt daudz vairāk, un arī šobrīd nav viesu pārpilnības. “Joprojām ir klusa sezona.” Daudz uzņēmēju gribēja piedāvāt ukraiņiem mītnes par valsts noteiktajiem 17-20 eiro  diennaktī, jo tas būtu palīdzējis arī viņiem pašiem.

Arī pašvaldībām vajadzīga pārliecība par turpmāko

Protams, uzņēmēji izvērtē savu sadarbību ar pašvaldībām. Daļai ir rakstiskas vienošanās, bet citi uzticas savai pašvaldībai. Arī pašvaldības patlaban neesot pilnībā pārliecinātas, ka valsts tām palīdzēs bēgļu uzņemšanā, tāpēc tās izlīdzas ar saviem budžetiem un cer, ka valsts kaut ko kompensēs, Ziemele teica, piebilstot, ka vienlaikus tās esot gatavas, ka valsts nekompensēs, tādējādi daļa pašvaldību nolemj bēgļus izmitināt tikai sev piederošās ēkās, kas ne visas ir piemērotas ērtai dzīvošanai ilgākā laika posmā.

Iepriekš valsts pārstāvji runāja par atbalstu bēgļu izmitināšanā trīs mēnešu garumā. “Bet tagad ir skaidrs, ka tās nebūs 90 dienas. Tas, iespējams, būs ilgāk.” Noteikumi paredz, ka pēc tam bēgļiem jāsameklē darbs, dzīvesvieta un izglītības iestāde bērniem. Bet var gadīties, ka daļa nevarēs sakārtot šīs lietas trīs mēnešu laikā.

Trūka pretimnākšanas no bankām

Latvijas Lauku tūrisma asociācijas prezidente arī piebilda, ka lauku tūrisma nozarē strādājošie uzņēmēji ne tikai labprāt uzņem savās mītnēs Ukrainas bēgļus, bet arī aktīvi palīdz dažādu sadzīves jautājumu risināšanā. Piemēram, palīdz atrast ukraiņiem bērnu izglītības iestādes, sakārtot dokumentus un atvērt bankas kontus.

“Uzņēmēji kā tādi vilciņi griežas, lai atrisinātu visus papīru jautājumus. Bija ļoti sliktas atsauksmes par bankām, kuras ar ļoti lielu birokrātiju ver vai nevar vaļā kontus ukraiņu bēgļiem. Pretimnākšana ir tieši nulle. Intereses nav nekādas,” Ziemele raksturoja situāciju, par kuru asociācijas biedri runāja kopsapulcē 7. aprīlī. “Visi uzņēmēji, kam bija saistības ar ukraiņiem, teica, ka bankas ir vissliktākais piemērs atsaucības ziņā.” Iespējams, tagad situācija bankās ar ukraiņu apkalpošanu ir uzlabojusies.

Var strādāt, bet nevar saņemt atalgojumu

Iespējams, ja ukraiņu bēgļi iet uz banku klientu apkalpošanas centriem, situācija ir labāka, bet, ja uzņēmēji mēģina palīdzēt, dot ukraiņiem darbu un nokārtot viņiem bankas kontu, kurā ieskaitīt atalgojumu, tad ir citādāk, Ziemele sprieda.

“Teorētiski ukraiņi var strādāt no pirmās dienas, bet viņi nevar saņemt apmaksu, ja viņiem nav bankas konta. Tur sākas problēma. Uzņēmējs ir gatavs viņiem dot darbu uzreiz, un tie cilvēki ir ļoti, ļoti ieinteresēti kaut ko nopelnīt.

Daudzi ir atbraukuši bez nekā un dzīvo tikai ar to, ko mēs esam viņiem sameklējuši un saziedojuši. Protams, paldies visiem, bet katram gribas nopelnīt kaut kādu kabatas naudu. Tā situācija galīgi negāja viegli. Tieši ar bankas kontu atvēršanu bija vislielākās problēmas.” Šādi sarežģījumi bija lielākajās Latvijas bankās, viņa teica un piebilda, ka situācija laika gaitā varētu būt mainījusies.