Baltijas jūrai ir ļoti liela nozīme Eiropas atkrastes vēja enerģijas parku attīstībā, norāda ES enerģētikas komisāre
Baltijas jūrai ir ļoti liela nozīme Eiropas atkrastes vēja enerģijas parku attīstībā, ņemot vērā, ka šajā reģionā ir potenciāls līdz 2050. gadam nodrošināt apmēram trešo daļu no Eiropas Savienībai (ES) nepieciešamās atkrastes vēja parku jaudas klimatneitralitātes sasniegšanai, ceturtdien konferencē "WindWorks. Rethink Energy" norādīja ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone.
Viņa pauda, ka šī potenciāla izmantošanai būs nepieciešams mērķtiecīgs darbs trijos virzienos - atjaunojamo energoresursu apgūšanas tehnoloģiju jomā, savstarpējā sadarbībā un birokrātiskā sloga mazināšanā.
Tāpat viņa atzīmēja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai ir krietni paātrinājis ES plānus atteikties no fosilā kurināmā.
Simsone uzrunā konferencē uzsvēra Latvijas un Igaunijas kopīgo plānu būvēt atkrastes vēja projektu "Elwind", kura kopējā jauda plānota 700 līdz 1000 megavatu apmērā. "Tas izmanto mūsu kopīgo dabas mantojumu un savieno abas valstis, lai kļūtu par vienu no pirmajiem hibrīdprojektiem Eiropā. Es ceru, ka nākamajos gados redzēsim vairāk šādas sadarbības," sacīja ES enerģētikas komisāre.
Tāpat viņa izcēla Latvijas valdības iniciatīvu mazināt ietekmes uz vidi novērtējumam nepieciešamo laiku lieliem vēja projektiem, kas palīdzēs straujāk virzīt ES attīstību uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Vienlaikus Simsone arī norādīja, ka atļauju piešķiršanas noteikumu sarežģītība tieši vēja parku projektiem visā ES līmenī arvien ir pietiekami sarežģīta, tādēļ tuvāko gadu laikā pie šī aspekta ir jāstrādā, vienkāršojot un saīsinot vajadzīgās procedūras.
ES enerģētikas komisāre informēja, ka Eiropas Komisija maijā plāno publiskot īpašus ieteikumus dalībvalstīm, kā šīs birokrātiskās problēmas risināt.
