Unikālie Gaujas plostnieki Siguldā, mājas gariņi Imantā un konceptuālā pirmizrāde Rēzeknē: izstāžu ceļvedis

Lai pārliecinātos, kādas izstādes varēsim skatīties pēc pieciem, desmit, 20 un vairāk gadiem, jābrauc uz Salacgrīvu, kuras trīs lielākās ekspozīciju telpas “okupējuši” topošie talantīgie latviešu izstāžu kuratori. Savukārt pašreizējie iekārtojuši pārliecinātā konceptuālista Leonarda Laganovska personālizstādi “Pirmizrāde” Rēzeknē.

Interesanti pavasara ziedonī būs doties arī uz Siguldu, kur Gaujas krastā tikko kā atklāta unikāla ekspozīcija “Gaujas plostnieka stāsts”, kas iekārtojusies divās autentiskās astes plosta mājiņās.

* Rīgas kultūras un atpūtas centra “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) pirmā stāva galerijā līdz 31. maijam visus viesos gaida Evijas Ķivules fantāziju skulptūru izstāde “Mājas gariņi”, kurā apskatāmi mazie mājas gariņi, elfu un teiku atveidi, kā arī par viņiem lasāmi stāsti un izteikumi.
 
Pēc izglītības Evija Ķivule ir vides dizainere, bet šajā profesijā viņa gan nav strādājusi, jo, pabeidzot augstskolu, saprata, ka nespēj ilgstoši nosēdēt pie datora, tas atņēma enerģiju un piepildīja ar tukšumu. Apmēram, pirms trim gadiem māksliniece ieraudzīja polimērmāla skulptūras un nolēma iemēģināt roku to veidošanā. Pasūtīja materiālus un tapa pirmie eksperimenti – formas meklējumi, materiāla pielietojums un apģērba apspēlēšana. Lielākā daļa mājas gariņu skulptūras ir tapuši pēc klientu aprakstiem vai bērnu fotogrāfijām.

Evija Ķivule saka: “Esmu sapņotāja un fantāzijas stāstu mīļotāja jau no mazotnes. Vēl joprojām varu stundām ilgi lasīt un pazust citā realitātē. Varbūt tāpēc savos 30 plus gados man ir radusies vēlme radīt un atdzīvināt kaut daļu no šiem tēliem”.

Kādu dienu mana mamma paprasīja, lai uztaisu mājas gariņu - mazu rūķīti. Sākot to veidot, sapratu, ka negribu veidot tikai no viena materiāla, bet gan apvienot dažādus - cietu ar mīkstu, mākslīgu ar dabīgu. Lai būtu patīkami ne tikai skatoties, bet arī pieskaroties. Drēbīšu šūšana likās par sarežģītu, tādēļ kā alternatīvu iedomājos filcēšanu, kur tiek izmantota dabīgā aitas vilna - un tā radās manu gariņu pamatnoformējums”.

Izstāde organizēta tieši maijā, kad tiek svinēta arī Mātes diena un Ģimenes diena, tāpēc uz to it īpaši gaidīti mazākie skatītāji. Izstāde apskatāma katru dienu no pulksten 10.00 līdz 20.00. Sīkāk internetā: www.eviiart.lv.

* Arī Pārdaugavā, bet tikai Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema ielā 35) līdz 21. maijam skatāma mākslinieka Eduarda Miheloviča personālizstāde “Sienas. Jūra. Nezināmais”, kurai ir divi iedvesmas avoti – jūra un vecas sienas, kas apvienojas kopējā pavedienā – par nezināmo un neizzināmo. 

Eduards Mihelovičs par šo izstādi stāsta: “Jūru gleznoju jau daudzus gadus, lielākoties vasarās, nu tai pievienojusies ziemas tēma – sienas. Uzskata, ka, vērojot jūru, cilvēks savienojas ar savu zemapziņu. Vecās, nolupušās sienas ar saviem krāsu slāņiem glabā pilsētas vēsturi, un mākslinieka pārgleznotas – arī viņa zemapziņas nospiedumus. Vēsture un nezināmais ir divas kategorijas, kuras īpaši pēc pandēmijas noslēgtības un kontroles šķiet svarīgas. Tās iedod skatienam plašumu un brīvību”.
    
Eduards Mihelovičs ir studējis mākslu Latvijas Mākslas akadēmijā un arhitektūru Rīgas Tehniskajā universitātē. Šī ir viņa trešā personālizstāde Kalnciema kvartāla galerijā.

Izstāde skatāma darbdienās no pulksten 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no 10.00 līdz 16.00 (svētdienās galerija slēgta). Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.

* Pašā Gaujas krastā pie Siguldas oficiālās peldvietas (Peldu ielā 2, Gaujas kreisajā krastā lejpus tilta) divās autentiskās astes plosta mājiņās durvis vērusi unikāla ekspozīcija “Gaujas plostnieka stāsts”, kas vēsta par Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautu seno arodu – koku pludināšanu. Tajā vienuviet iespējams iepazīties gan ar koku pludināšanas vēsturi, gan apskatīt īstu astes plosta mājiņu ar tās iedzīvi, kā arī pašam iemēģināt roku plostu siešanā un citās plostnieka arodam raksturīgās nodarbēs.

Ekspozīcija parāda ar plostnieku dzīvi uz upes pagājušā gadsimta vidū, uzsverot, ka Gauja jau izsenis Latvijā kalpojusi kā viena no galvenajiem koku transportēšanas ceļiem Latvijā. “Upes līkumi sevī glabā ne vienu vien stāstu un vēstures liecību. Visstaltāko burukuģu masti savu ceļu no Vidzemes mežiem turpinājuši pa Gaujas straumi, līdz nokļuvuši Rīgas ostā,” koku pludināšanas vēsturē iedziļinās ekspozīcijas idejas autors, plostnieks Māris Ansis Mitrevics, kurš pats vairākas vasaras pavadījis darbā uz upes.

Papildus tam ekspozīcijas teritorijā iespējams iepazīties arī ar plostnieku darba rīkiem, kas tika izmantoti darbā koku pludināšanā pa Gauju. Lai labāk iepazītu plostnieku dzīves apstākļus, ekspozīcija veidota kā autentisks astes plosts, uz kura noritēja koku pludinātāju dzīve vairāku mēnešu garumā. Uz plosta esošajā plostnieku mājiņā iespējams noskatīties arī nelielu īsflilmu par plostnieku dzīvi.

Apmeklētājiem ekspozīcijā ir iespēja ne tikai aplūkot un uzzināt jaunu informāciju, bet arī pašiem darboties, iemēģinot roku senajā plostu siešanas tehnikā. Tādējādi katrs varēs sasiet miniatūru suvenīra plostiņu un iemēģināt plostnieka amata prasmes pinčojot, kantējot un bomējot.

Jāatgādina, ka Gaujas plostnieku amata prasmes 2018. gadā kā Latvijas dzīvā tradīcija ir iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, savukārt pērn tās nominētas iekļaušanai UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) sarakstā, tāpēc ekspozīcija kalpo par iespēju iepazīt gan vēsturi, gan tautas kultūrvēsturisko mantojumu. Vasaras sezonā ekspozīcija apmeklētājiem būs pieejama katru dienu no pulksten 10.00 līdz 18.00. Sīkāk internetā: www.tourism.sigulda.lv.

* Rēzeknē, Latgales vēstniecības “Gors” Mākslas galerijā (Pils ielā 4), līdz 20. jūnijam skatāma Leonarda Laganovska izstāde “Pirmizrāde”, kuras darbus mākslinieks radījis divos pēdējos gados - laikā, kad pasaule nostājusies uz neatgriezeniska pārmaiņu ceļa. Tomēr vispārcilvēciskās vērtības, kuras Leonards Laganovskis pārstāvējis visas savas daiļrades laikā, palikušas nemainīgas. Nemainīga, savā mainīgumā, saglabājusies arī mākslinieka izteiksmes valoda. Leonards Laganovskis tiek dēvēts par pārliecinošu konceptuālistu, tātad mākslinieku, kurš noraida vizuālās realitātes atveidojumu vai arī pakļauj to ideju sistēmiskai izpratnei. 

Postmodernisma piesauktais dubultkods, kad pretējās nozīmes tiek apvienotas vienā veselumā, vai attiecīgi vienā mākslas darbā, Leonards Laganovskis piedzīvojis jau bērnībā, kad no vienas puses viņu ietekmējušas tēva, sarkasma meistara Jezupa Laganovska plašajā bibliotēkā lasītās grāmatas, no otras, TV ekrānos un avīzēs redzētā padomju dzīves realitāte. Tas rada vienu no mākslinieka dzinējspēkiem – šaubas, kas liek iedziļināties teorijās, bet galu galā paļauties tikai uz sevi. 

Izstādē apskatāmie darbi grupēti sērijās. Viena no tām, “Spānijas skati”, tapusi pandēmijas laikā, kad ceļošana un jaunu iespaidu gūšana nebija iespējama.  Aplūkojot pasaules kartes, māksliniekam radās ideja darbiem, kuros tūristu apmeklētākās, skaistākās vietas attēlotas ar karšu apzīmējumiem un simboliem. Sākotnēji mulsinošie attēli kļūst par aizraujošu simbolu šifrēšanu, ļaujot uz mirkli piemirst skarbo realitāti, kas veicinājusi šo darbu tapšanu. Darbs no cikla “Šaušanas sports. Futbols” vienlaicīgi ietver traģiku un ironiju. Uz futbola laukuma attēla redzami caurumi, kas atbilst laukumā esošo spēlētāju un tiesnešu skaitam. Līdzīgi kā datorspēlēs, kuru galvenais mērķis ir iznīdēt pretinieku, caurumi simbolizē iznīcinātos sportistus. Varas mainās, samaļot cilvēku dzīvības. Mākslinieks izstādē skaidri parāda savu pozīciju. Kurā laukuma pusē izvēlēsies būt Tu?  

Leonards Laganovskis ir dzimis 1955. gada 1. novembrī Larisas un Jezupa Laganovsku ģimenē. Gandrīz neviens Leonarda Laganovska izstādes apskats neiztiek bez atsauces uz viņa tēvu Jezupu Laganovski, kurš dzimis Ludzas apriņķa Kārsavas pagasta Kabulovas sādžā.  Tēva ietekme bērnībā ir bijusi spēcīga. Ironija, kas robežojas ar sarkasmu, vispusīgās zināšanas, mudinājums izpētīt visu jau zināmo, lai varētu radīt ko jaunu, neapšaubāmi ietekmējis dēla  jaunrades procesa likumsakarības.

Leonards Lagnovskis 1979. gadā absolvējis Valsts Mākslas akadēmiju, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados dzīvojis Berlīnē, sarīkojot Vācijā gandrīz divdesmit personālizstādes un saņemot vairākus apbalvojumus un stipendijas, kā arī lasot lekcijas. 1997. gadā mākslinieks atgriežas Rīgā un katru gadu sarīko personālizstādi, kas izpelnās plašu rezonansi sabiedrībā. Mākslinieks ir studējis interjera dizainu, scenogrāfiju, strādā dažādās jomās – zīmējumā, grafikā, glezniecībā un fotogrāfijā. Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.

* 170 Latvijas mākslas skolu audzēkņu radīti projekti apkopoti vērienīgā un mūsdienīgā izstādē “Mākslas izstāde” Salacgrīvā. Trīs vietās - Salacgrīvas kultūras centrā,  Salacgrīvas muzejā un Salacgrīvas mākslas skolā - eksponēti kolāžas un asamblāžas tehnikā vizualizēti mākslas izstāžu projekti, kas devuši iespēju skolēniem iejusties mākslas izstādes kuratora lomā.

Izstādē eksponēti labākie Latvijas mākslas skolu audzēkņu darbi no 98 Latvijas mākslas skolām, risinot radošu uzdevumu par tēmu “Mākslas izstāde”. Jauno kuratoru darbi tapuši Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotā Valsts konkursa ietvaros. Jau tradicionāli Valsts konkurss mudina audzēkņus padziļināti pētīt un strādāt ar kādu izvēlētu mākslas vai dizaina tēmu, tādējādi gūstot priekšstatu par dažādām mākslas jomām un profesijām. Izstādē apskatāmie projekti ir tikai neliela daļa no Latvijas mākslas skolās šogad tapušajiem radošajiem darbiem par mākslas izstāžu tēmu.

“Bija ļoti liels prieks vērtēt šos darbus – tajos jūtama sirsnība un gaišums pret mākslu un tās procesu, patiesa interese un aizrautība. Ieraugot skolēnu vispārdrošākās idejas dažādu izstādes konceptu formā, varu apgalvot, ka Latvijā aug lieliska jauna paaudze ar radošiem, inteliģentiem un aizrautīgiem mākslas vides pārstāvjiem,” stāsta Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece Liene Jakobsone.

Savukārt mākslas izstāžu kuratore Auguste Petre atzīst: “Izstrādātie darbi norāda uz pozitīvu tendenci – interesi un padziļinātu izpratni saistībā ar kuratora darbu. Darbus vērtēt bija aizraujoši un vērtīgi, liels prieks redzēt, ka daudzi jaunieši māk kontekstuāli domāt, kā arī daudzpusīgi un kvalitatīvi attīstīt savas radošās ieceres”.
  
Izstāde skatāma līdz 27. maijam. Salacgrīvas kultūras centrā (Ostas ielā 3) tā atvērta katru darbdienu no pulksten10.00 līdz 17.00; Salacgrīvas muzejā (Sila ielā 2) darbdienās no 10.00 līdz 17.00, sestdienās - no 10.00 līdz 15.00; Salacgrīvas Mākslas skolā (Pērnavas ielā 29) darbdienās no pulksten 11.00 līdz 18.00. Sīkāk internetā: www.lnkc.gov.lv.