Iniciatīva par atļauju plašāk filmēt Saeimas deputātu darbu atstāta bez virzības
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atzina, ka pirms pieciem gadiem tapusī iedzīvotāju iniciatīva par atļauju plašāk filmēt deputātu darbu parlamentā zaudējusi savu aktualitāti, un atstāja to bez virzības.
Saeimas administrācijas pārstāvji komisijas sēdē informēja, ka patlaban nav nekādu šķēršļu filmēt Saeimas darbu - gan Saeimas sēdes, gan komisiju sēdes. Tāpat sabiedrības pārstāvji drīkst piedalīties gan Saeimas, gan komisiju sēdēs. Pieejami arī komisiju sēžu audioieraksti.
Administrācijas pārstāvji norādīja, ka patlaban trīs komisiju sēžu zāles ir aprīkotas ar kamerām, savukārt pārējo komisiju sēžu zāļu aprīkošana ar vismaz vienu kameru izmaksātu aptuveni 90 000 eiro un 20 000 eiro ikgadējās uzturēšanas izmaksas.
Savukārt komisiju sēžu zāļu aprīkošana ar trīs vai četrām kamerām un videorežisora algošana izmaksātu 434 000 eiro un 240 000 eiro uzturēšanas izmaksas gadā.
Komisija atzina, ka tas nebūtu lietderīgi un uzdeva Saeimas Sabiedrisko attiecību birojam sagatavot informatīvu vēstuli iniciatīvas iesniedzējiem, kurā tiks izskaidrots, ka Saeimas darba filmēšana patlaban ir iespējama un iniciatīva zaudējusi aktualitāti.
Uz kolektīvā iesnieguma izskatīšanu nebija ieradies neviens iesniedzēju pārstāvis.
Iniciatīvas "Atļaut filmēt deputātu darbu Saeimā" pārstāve, Rīgas domes deputāte Ieva Brante (LRA/NA) vēlas mainīt sabiedrības ierobežoto skatījumu deputātu darbā. "Vēlamies sniegt plašāku video informāciju par tautas kalpiem, jo rakstiskā informācija var sniegt nepatiesības vai nesniegt informāciju vispār," 2017.gadā tapušās iniciatīvas pieteikumā norādījusi Brante.
Šīs iniciatīvas aizstāvji vēlas parādīt, "ko tad īsti deputāti dara valsts vadībā". Viņasprāt, to īstenot ir gluži vienkārši - ar atļauju filmēt deputātu darbu. Pēc viņas domām, būtu jāpaplašina Saeimas sēdes tiešraides straumēšana, to veicot ar vairākām kamerām.
Tāpat arī būtu jānodrošina gan vispārēja atļauja filmēt deputātu darbu jebkuram darbiniekam parlamenta ēkā, gan uzstādot atsevišķas, tiešai straumēšanai paredzētas kameras.
Parakstu vākšanas iniciatore uzskata, ka Latvijas tautai ir jāredz, ko dara valsts vadība, kā arī tam būtu jābūt pieejamam katram iedzīvotājam gan valsts robežās, gan ārpus tām.
Iesniedzēja uzskata, ka "tautas kalpu" darbs tiekot filmēts nepietiekamā apjomā. "Filmēšanas atļauja modinātu lielāku tautas interesi piedalīties Saeimas darba procesā, līdz ar to, iespējams, gūtu lielāku atbalstu/opozīciju viņu darbam, sniegtu zināšanas un sapratni par to, kas notiek ar nodokļu maksātāju naudu," minējusi Brante.
