Dace Melbārde: "Ja Krievija netiks apstādināta Ukrainā, tā turpinās agresiju Eiropā"

Kādas ir iespējas Krieviju saukt pie atbildības par tās pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā?

Pastāv vairāki starptautiskās jurisdikcijas mehānismi, kas jau patlaban tiek īstenoti. Pirmkārt, ANO Starptautiskā tiesa. 26.februārī Ukraina ir iesniegusi pieteikumu par lietas uzsākšanu pret Krieviju par Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu normu interpretāciju un piemērošanu. Jau 1. martā mūsu Ministru kabinets lēma, ka Latvija šajā lietā iestāsies trešās puses statusā atbilstoši Starptautiskās tiesas statūtiem.

Otrkārt, Starptautiskā krimināltiesa (SKT), kas īsteno jurisdikciju pār personām vissmagāko starptautiska mēroga noziegumu gadījumos – genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi, agresija. Tā uzsāk īstenot jurisdikciju pēc dalībvalsts pieteikuma, ANO Drošības padomes pieteikuma atbilstoši ANO statūtiem. Tāpat arī prokurors var pats ierosināt izmeklēšanu.

Lai gan Ukraina, Krievija un Baltkrievija nav SKT dalībvalsts, tomēr Ukraina 2015.gadā ir iesniegusi deklarāciju par SKT jurisdikcijas pieņemšanu attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem. Tas paver iespēju veikt izmeklēšanu par Ukrainas teritorijā notikušiem noziegumiem. Lūgumu prokuroram veikt izmeklēšanu var iesniegt jebkura dalībvalsts. Marta sākumā lūgumu izskatīt Ukrainas teritorijā izdarītos noziegumus izteica 38 valstis, tajā skaitā Latvija.

Treškārt, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), jo Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECK) noteic, ka ikviena ECK dalībvalsts var iesniegt ECT sūdzību par iespējamu citas ECK dalībvalsts pieļautu ECK pārkāpumu.

Būtiski uzsvērt – jo vairāk valstu vērš starptautisko organizāciju un tiesu uzmanību uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, jo ir lielāka ietekme un spiediens gan uz Krieviju, gan uz attiecīgo strīdu izskatīšanas mehānismu.

Cik liels ir Eiropas Savienības arsenāls, lai noteiktu papildus sankcijas pret Krieviju?

Eiropas Savienības (ES) sankciju arsenāls pret Krieviju un Baltkrieviju nav izsmelts. To būtu vēl vairāk jāpastiprina. Ir jāturpina stingrs sankciju spiediens pret Krieviju, būtiski ierobežojot tās svarīgākos ienākumu avotus, piemēram, naftas tirdzniecību. Ir arī jānovērš esošo sankciju nepilnības un to apiešanas iespējas. Vienlaikus jāpanāk vienota sankciju piemērošanas prakse visās ES dalībvalstīs. Tāpat ir jāturpina Krievijas un Baltkrievijas starptautiskā izolācija.

Piemēram, ES piektā sankciju kārta ietver paplašinātas individuālās sankcijas pret Krievijas oligarhiem, propagandistiem, mašīnbūves, elektronikas, militārās nozares ražošanas uzņēmumiem, bankām un valsts transporta līzinga kompānijām. Patlaban visā ES ir noteikts embargo kuģiem, kas ir reģistrēti zem Krievijas karoga, ienākt ES dalībvalstu ostās. Tāpat ir embargo Krievijas un Baltkrievijas sauszemes transportam pārvadāt preces ES teritorijā, embargo oglēm un citiem fosilajiem kurināmajiem no Krievijas.

Mēs Eiropas Parlamentā (EP) un tajā izveidotās Ukrainas atbalsta grupā stingri iestājamies par jaunu sankciju izstrādi, kas paredz pilnīgu Krievijas enerģijas importa aizliegumu, lai apturētu Putina kara mašinēriju. ES un tās dalībvalstis, importējot Krievijas gāzi, ogles un naftu, katru dienu Krievijai samaksā aptuveni 700 miljonus eiro. Pēdējā mēneša laikā mēs tādējādi esam pārskaitījuši Krievijai vairāk nekā 20 miljardus eiro, kas mazina līdz šim ieviesto sankciju efektivitāti. Mums ir jāpārtrauc ar saviem līdzekļiem līdzfinansēt Krievijas kara ekonomiku.

Pilnīgs enerģijas eksporta embargo atstātu būtisku ietekmi tieši uz Krievijas ekonomiku. 40% no Krievijas budžeta veido ieņēmumi no enerģijas importa. Tādējādi stingrāki Krievijas enerģijas importa ierobežojumi pēc ekonomistu aplēsēm Krievijas iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinātu par 40%. Savukārt eirozonas valstīs pēc Eiropas Centrālās bankas kalkulācijas IKP samazinājums būtu tikai ap 1,4% vissliktākajā scenārijā. Vislielāko ietekmi izjustu Vācija, bet arī tikai līdz -3% IKP. Šie dati skaidri parāda, ka mūsu drošībai ir sava cena. Un te nu katrs varam sev pavaicāt, kuros svaru kausos liksim savu atbalstu.

Papildus Krievijas enerģijas eksporta pārtraukšanai ES ir apņēmīgāk jācīnās pret Kremļa propagandu. Ir saprotamas un respektējamas Latvijā izskanējušās bažas par vārda brīvības ierobežošanu. Tomēr vai par vārda brīvību demokrātiskā sabiedrībā mēs varam uzskatīt Kremļa īstenoto informācijas karu, kas atklāti un sistemātiski kurina naidu pret citām tautām, ņirgājas par kara noziegumiem un to upuriem un aicina izdarīt to, ko “krievu vectēvi un vecvectēvi neizdarīja līdz galam”? Turklāt jāapzinās, ka šie meli ir “vienīgā patiesība”, kas Krievijas informācijas telpā tiek pārraidīta, jo profesionāla, neatkarīga žurnālistika Krievijā ir izskausta un vārda brīvība var maksāt dzīvību.

Līdz šim ES ir sankcionējusi “Russia Today” un “Sputnik”, kā arī atsevišķus krievu propagandistus, uz kuriem attiecināto sankciju ieviešana turklāt ir nepilnīga. Vairumā ES dalībvalstu ir brīvi pieejami tādi kanāli kā “Planeta RTR” un “Russia24”, kur tādi “nacionālie varoņi” kā Vladimirs Solovjovs katru vakaru “izklaidē”, patiesībā – programmē, krievu diasporu.

Savukārt Ukrainas televīzija Eiropas valstīs ir pieejami daudz retāk. Tāpēc kopā ar vairākiem EP kolēģiem esam aicinājuši Eiropas Komisiju un ES Padomi sankcionēt visus kara propagandas ieročus.

Vienlaikus esam aicinājuši ES nodrošināt tūlītēju atbalstu neatkarīgiem medijiem, žurnālistiem un faktu pārbaudītājiem no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Tostarp, redakcijām, kas ir spiestas pārtraukt savu darbu un strādā vai vēlas atsākt strādāt ES. Šajā kontekstā ir pozitīvi, ka Latvija jau ir viena no Eiropas valstīm, kas piedāvā mājvietu neatkarīgajām mediju redakcijām no Krievijas un Ukrainas.

Vai līdzšinējās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir devušas rezultātu?

Neskatoties uz apstākli, ka propagandas kanāli Krievijā un Baltkrievijā saviem iedzīvotājiem stāsta pretējo, jau patlaban ir skaidrs, ka vidējā un ilgtermiņā Rietumvalstu, tostarp ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Japānas un citu valstu, kā arī ES noteiktās sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas tautsaimniecībām atstās izteikti graujošas sekas uz šo valstu ekonomikām un turpmāko attīstību.

Kas, jūsuprāt, varētu apturēt Krieviju?

Krievijas karu Ukrainā var apturēt vienota, stingra un konsekventa Rietumu pasaules, tostarp ES, NATO un citu starptautisko institūciju un organizāciju nostāja, kas ietver plašu politisko, finansiālo, militāro un humāno atbalstu un palīdzību Ukrainai, kā arī stingras sankciju politikas turpināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju.

Ja Krieviju neizdosies apturēt, kādus riskus tas rada Baltijas valstīm?

Neskatoties uz to, ka Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis, tuvākajā laikā ir jāpanāk pastāvīgu NATO spēku izvietošana mūsu reģionā. Pastāvīgu NATO spēku izvietošana Baltijas valstīs būs spēcīgs signāls ne tikai Krievijas atturēšanai no potenciālas agresijas pret NATO dalībvalstīm, bet arī ārvalstu investoriem mūsu reģionā. Tāpat ir apsveicams, ka Somijā un Zviedrijā patlaban notiek aktīvas debates par dalību NATO. Šo abu valstu iestāšanās NATO tikai nostiprinās Baltijas valstu drošību reģionā.

Kā vērtēt Vācijas atteikšanos nosūtīt Ukrainai kaujas mašīnas "Marder"?

Diskusiju par Vācijas smago ieroču piegādi Ukrainai ir jāskatās kopsakarā ar Vācijas iekšpolitiskajām norisēm, jo īpaši esošās Vācijas valdības koalīcijas, kontekstā. Ņemot vērā Vācijas līdzšinējo vēsturi pēc Otrā pasaules kara, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir notikusi būtiska Vācijas politikas attiecībā uz aizsardzību un drošību paradigmas maiņa.

Šis faktors nav mazsvarīgs un Vācijas politiskā vadība ir pamodusies. Piemēram, februāra beigās Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir paziņojis par ievērojamu Vācijas aizsardzības tēriņu palielināšanu, turpmāk valsts investīcijām aizsardzībā līdz ar to ievērojami pārsniedzot 2% no IKP. Tas ir nebijis solis Vācijas jaunāko laiku vēsturē.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēris, ka nepieciešams steidzami reformēt ANO Drošības padomi, kurā Krievija kā pastāvīgā tās locekle destruktīvi bloķē lēmumus un virza rezolūcijas pašas īstenotās karadarbības kontekstā. Kādas ir iespējas šādas reformas veikt un kas tam būtu nepieciešams?

Lai šādas reformas veiktu, ir nepieciešama visu piecu ANO Drošības padomes pastāvīgo valstu, tostarp Krievijas un Ķīnas, vienprātība. Patlaban ir izveidojusies absurda situācija, ka viena no ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm, kam būtu jāgādā par mieru un drošību pasaulē – Krievija, uzbrūk savai kaimiņzemei – Ukrainai. Savukārt pārējā ANO 191 dalībvalsts savā rīcībā ANO ietvaros ir teju bezspēcīga.

Ir jāpiekrīt Latvijas ārlietu ministram par steidzamu ANO Drošības padomes reformas nepieciešamību un ir apsveicams pašreizējais solis, proti, ANO varētu pieņemt lēmumu, kas neļautu Krievijai ļaunprātīgi izmantot savas veto tiesības, bloķējot ANO Drošības padomes lēmumus par karu Ukrainā. Veto gadījumā nobloķētie lēmumi automātiski nonāktu ANO Ģenerālās asamblejas darba kārtībā.

Šādi juridiskie priekšdarbi pašlaik arī notiek. Piemēram, 7.aprīlī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju “Krievijas dalības tiesību apturēšana ANO Cilvēktiesību padomē”. Ar šo rezolūciju starptautiskā sabiedrība atkārtoti pauda nosodījumu Krievijas agresijai pret Ukrainu, kā arī norādīja uz graujošo humāno situāciju Ukrainā, tajā skaitā klajiem cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpumiem no Krievijas puses.

EP prezidente Roberta Metsola uzsvēra, ka ES "oficiāli un ātri" atzīs Ukrainu par ES kandidātvalsti un piedalīsies tās atjaunošanā pēc kara. Kāda ir procedūra, lai to paveiktu? Vai atsevišķas dalībvalstis necentīsies šāda lēmuma pieņemšanu bloķēt?

Patlaban no ES politiskās vadības puses ir politiskais un morālais pienākums Ukrainai piešķirt ES kandidātvalsts statusu. Kādas būs diskusijās par šo jautājumu visās 27 ES dalībvalstīs, rādīs laiks. Taču EP līmenī darīšu visu, lai aizstāvētu Ukrainas tiesības kļūt par pilnvērtīgu ES dalībvalsti. Arī kara seku likvidēšanai un Ukrainas atjaunošanai turpmāk būs nozīmīga loma no ES puses.

Eiropas Komisija (EK) kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma ir piešķīrusi jau vairāk nekā 500 miljonu eiro finansiālo atbalstu, lai sniegtu humāno palīdzību Ukrainai. Papildus palīdzības sniegšanai tiek izmantoti ES banku attīstības programmu instrumenti, kohēzijas fondi, migrācijas instrumenti bēgļu uzņemšanai ES iekšienē, kā arī piešķirta 1,2 miljardu eiro makrofinansiālā palīdzība. Turpinās darbs pie ES pieejamo finanšu instrumentu pārskatīšanas papildu palīdzības Ukrainai nodrošināšanai. Dažāda veida finansiālā palīdzība no ES puses Ukrainai arī turpināsies.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda akcentēja, ka Krievijas agresijai Ukrainā turpinoties jau divus mēnešus, Rietumos jūtams zināms pieradums pie šā kara un pagurums, taču ir svarīgi to nepieļaut un turpināt aktīvi atbalstīt Ukrainu. Kā noturēt šī jautājuma aktualitāti Rietumvalstu dienaskārtībā?

Pie kara šausmām un pastrādātajām Krievijas zvērībām Eiropas centrā – Ukrainā, nevar pierast. Latvijas pienākums visos starptautiskajos formātos ir iestāties par Ukrainas interesēm un atgādināt visai pasaulei par pastrādātajiem Krievijas noziegumiem pret Ukrainas tautu.

Kā jūs vērtējat Krievijas un Ukrainas sarunu gaitu, kas paredz, ka Ukrainas teritorijā netiks izvietotas ārvalstu militārās bāzes un militārie kontingenti? Tāpat Ukraina apņemas nestāties nekādās militāri politiskās aliansēs.

Ukraina ir un būs neatkarīga, suverēna un demokrātiska valsts, kurai pašai ir tiesības izlemt savas valsts tālāko attīstības ceļu, tostarp attiecībā uz dalību dažādās starptautiskajās organizācijās. Papildus tam, vienošanos par karadarbības pārtraukšanu var panākt tikai Ukrainas un Krievijas tiešās sarunās.

Kā ES varētu palīdzēt Polijai, kura patlaban pie sevis ir uzņēmusi lielāko daļu Ukrainas bēgļu?

Saskaņā ar ANO bēgļu aģentūra (UNHCR) datiem, bēgļu gaitās prom no Ukrainas devušies vairāk nekā 4,9 miljoni cilvēku. Vairums no Ukrainas bēgļiem izceļo caur Poliju. Pēc ekspertu aplēsēm krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes ap 12 miljoniem cilvēku.

Tādējādi ir skaidrs, ka šajā jautājumā ES ir jāsniedz un tā jau sniedz politisku un finansiālu atbalstu ne tikai Polijai. Piemēram, 24.martā EP apstiprināja EK priekšlikumu programmai “Kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā” (CARE), lai pieejamos līdzekļus novirzītu ES valstīm, kas sniedz patvērumu cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas izraisītās agresijas, kas ietver papildu 10 miljardus eiro.

Tāpat EP par vienu gadu, līdz 2024.gada vidum pagarināja Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda darbības termiņu. Pagarinājums ļauj ES valstīm steidzami novirzīt neizmantotos līdzekļus, lai risinātu Ukrainas bēgļu pieplūduma problēmu. Paredzams, ka tas arī ļaus atbrīvot aptuveni 420 miljonus eiro papildu atbalstam, piemēram, izmitināšanai, pārtikai, veselības aprūpei vai papildu darbiniekiem.

Vai atbalstāt kvotu ieviešanu attiecībā uz bēgļu sadali starp ES valstīm?

Atšķirībā no 2015.-2016. gada bēgļu krīzes Eiropā, EK ir pieņēmusi lēmumu, ka ES dalībvalstīm ir solidāri jāuzņem Ukrainas bēgļi, tādēļ ES nenoteiks kvotas to sadalei. Papildus tam, pirmo reizi ES ir aktivizēta Pagaidu aizsardzības direktīva, kas sniedz iespēju nodrošināt ātru palīdzību un skaidru juridisko statusu Ukrainas bēgļiem.

Tāpat EK ir izveidojusi Solidaritātes platformu, kas apvieno dalībvalstis un ES aģentūras, lai koordinētu atbalstu dalībvalstīm, kurām tas ir nepieciešams. Platforma palīdz organizēt cilvēku pārvietošanu ES uz dalībvalstīm, kam ir uzņemšanas spējas, un tā var arī palīdzēt izveidot ceļus uz trešajām valstīm, kuras jau ir uzņēmušas nozīmīgas Ukrainas kopienas, piemēram, uz Kanādu vai Lielbritāniju.