Deputāti otrajam lasījumam neatbalsta priekšlikumu noteikt konkrētu datumu dabasgāzes piegāžu aizliegšanai no Krievijas

Tādējādi vismaz pagaidām spēkā saglabāts komisijas iepriekš apstiprinātais priekšlikums, kas paredz piegādes no Krievijas aizliegt brīdī, kad spēkā stātos likumprojekts. Valdība otrdien, 19. aprīlī, konceptuāli atbalstīja ideju atteikties no Krievijas dabasgāzes no 2023. gada.

Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) komisijas sēdē norādīja, ka, lai gan tuvākajā laikā piegādes no Krievijas nav plānotas, lai pilnībā atteiktos no dabasgāzes, Latvijai būtu nepieciešams arī Igaunijas Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, ņemot vērā riskus nākamajai apkures sezonai un potenciālajam riskam par elektroenerģijas tīkla desinhronizāciju no Krievijas puses.

Tāpat atteikšanos no dabasgāzes no nākamā gada atbalsta Latvijas partneri, piemēram, Igaunija, kas ir jāņem vērā, jo Latvija ir vienotajā dabasgāzes tirgū, pauda Indriksone. 

Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (JV) aicināja priekšlikumu par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes atstāt iepriekšējā redakcijā, proti, konkrētus termiņus nenosakot. 

Viņš uzsvēra, ka situācija līdz trešajam lasījumam vēl var ļoti krasi mainīties, piemēram, Krievijas puse var pieņemt lēmumu dabasgāzes piegādes pārtraukt. 

Šadurska idejai piekrita komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans (K), kurš skaidroja, ka šis likumprojekts vēl nav nododams trešajā lasījumā, nav steidzams. Tādēļ, ja EM vēlēsies šādu priekšlikumu iesniegt pēcāk un formāli, atbilstoši Saeimas kārtības rullim, tas būs izdarāms, un komisijas deputāti to izskatīs. 

Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) otrdien, 19. aprīlī, pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem norādīja, ka valdība konceptuāli ir vienojusies par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes un LNG termināļa būvniecību Latvijā.

Viņš informēja, ka šādu normu paredzēts iestrādāt Enerģētikas likumā. 

Vitenbergs skaidroja, ka ticamākais variants termiņam, kurā notiks atteikšanās un kas apspriests arī ar Igaunijas partneriem, ir nākamā gada 1. janvāris.

Ministrs atzīmēja, ka šāds solis būs īstenojams ar Paldisku LNG termināļa darbības sākšanu Igaunijā. Baltija tādējādi kļūtu par pirmo reģionu Eiropā, kas pilnībā atteicies no Krievijas dabasgāzes.

Tāpat vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 6. aprīlī atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt aizliegumu dabasgāzes piegādēm no Krievijas uz Latviju. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl otrajā un trešajā lasījumā jāatbalsta atbildīgajā komisijā un Saeimā.